Vladimirs Šestakovs
Vladimirs Šestakovs (1938. g. 26. maijā Voroņežas apgabalā, Krievijas PFSR) – profesors, habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), speciālists aviācijas, aviotehnikas un Latvijas aviācijas vēstures jomā.
Vladimirs Šestakovs ir dzimis Voroņežas apgabala Kolodežnojes sādžā. 1952. gadā jauneklis iestājies Voroņežas Gaisa spēku 6. speciālajā vidusskolā Ļipeckā. Pēc specskolas V. Šestakovs ticis norīkots turpināt mācības uz Kremenčugu – uz Kara aviācijas lidotāju sākotnējās apmācības 10. skolu (šādas skolas bija organizētas, lai sagatavotu pilotus jaunas reaktīvās tehnikas apguvei).
No 1956. līdz 1960. gadam V. Šestakovs studējis Voroņežas Meža tehniskajā institūtā, no kurienes viņš pārgājis studēt uz Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII, no 1967. g. – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts - RCAII, no1992. gada – Rīgas Aviācijas universitāte – RAU). 1963. gadā V. Šestakovs absolvējis RCGFII, iegūdams inženiera mehāniķa specialitāti.
1967. gadā V. Šestakovs aizstāvējis disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu.
Praktiski viss Vladimira Šestakova mūžs ir saistīts ar aviāciju, vairāk kā 40 dzīves gadus viņš strādājis vienā no pasaulē pirmajām aviācijas tehniskām augstskolām, par kuras dibināšanas laiku tiek uzskatīts 1919. gads (skat. “Rīgas Aviācijas universitātes katastrofas hronika” [«Хроника катастрофы Рижского авиационного университета»], 2009. g.).
Pēc institūta absolvēšanas un līdz pat 1999. gadam Vladimirs Šestakovs strādājis RCAII – RAU: lektors, asistents, docents (1967-1985), profesors (1985-1999), Gaisa transporta ekspluatācijas katedras vadītājs (1988-1992), prorektors mācību darbā (1975-1989), Mehānikas fakultātes dekāns (1981 – 1999).
1985. gadā Ļeņingradas (patlaban – Sanktpēterburgas) Civilās aviācijas akadēmijā V. Šestakovs aizstāvējis disertāciju, iegūdams tehnisko zinātņu doktora zinātnisko grādu, kas 1992. gadā ir nostrificēts sasakaņā ar Latvijas Republikas zinātnisko grādu sistēmu, un rezultātā viņš ieguvis habilitēta inženierzinātņu doktora grādu.
1999. gadā, pēc Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) likvidēšanas, V. Šestakovs turpinājis strādāt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) par Gaisa transporta ekspluatācijas katedras vadītāju, bet pēc tās reorganizācijas 2011. gadā RTU Aeronautikas institūtā – par šā institūta Lidmašīnu teorijas un konstrukcijas katedras vadītāju. Pēc RAU likvidēšanas, no 1999. līdz 2009. gadam, V. Šestakovs darba apvienošanas kārtībā ieņēmis arī profesora akadēmisko amatu Transporta un sakaru institūtā (TSI).
1988. – 2000. gados Vladimirs Šestakovs, būdams Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas eksperts, bija piedalījies aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā. Kā Starptautiskās Ekoloģijas un dzīvības procesu norises drošības zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (kopš 1995. gada – akadēmiķis) profesors Šestakovs piedalās konferenču un simpoziju organizēšanā un organizatoriski metodiskās dokumentācijas izstrādē.
Kopš 1991. gada V. Šestakovs ir RTU Disertāciju aizstāvēšanas padomes loceklis, Latvijas Zinātnes padomes transporta un sakaru jomā (gaisa transports un infrastruktūra) eksperts.
V. Šestakovs ir Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1988. g.), viņš ir vairāk kā 160 zinātnisko darbu, tajā skaitā 30 mācību grāmatu un mācību līdzekļu, 5 monogrāfiju autors un 10 autorapliecību izgudrojumiem īpašnieks; profesora vadībā ir sagatavotas un aizstāvētas 5 disertācijas.
Profesora Šestakova zinātnisko pētījumu pamatvirziens – aviācijas transporta ekspluatācijas, lidojumu un avio darbu drošības problēmas, ekoloģija un ekoloģiski tīrie netradicionālie transporta veidi.
Vladimirs Šestakovs nodarbojas ne tikai ar zinātniski pedagoģisko darbību, daudz spēka un enerģijas viņš veltī aviācijas un aviācijas zinātnes attīstības vēstures Latvijā izpētei, tajā skaitā Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) vēstures pētīšanai (bijušājā Padomju Savienībā RAU bija viena no vecākajām augstskolām, kas sagatavojusi aviācijas speciālistus).
Ērika Tjuņina
Profesora Šestakova Latvijas aviācijas vēsturei veltītie zinātniski publicistiskie darbi:
Шестаков В.З. «Длинная дорога в авиации. От спецшколы ВВС до РКИИГА». Рига, 2013. 248 с.,
Р.И. Виноградов, В.З. Шестаков. «История развития авиационной науки в Латвии». Рига, РКИИГА 1989; http://rkiigarau.blogspot.com; http://aviamuseum.org/forum/aviamuseum.org/forum/index2963.html?action=vthread&forum=12&topic=22.
V. Šestakova fotoalbums “Aeronautikas vēsture Latvijā”/«История аэронавтики в Латвии»
“No aviācijas nešķiros!”/«С авиацией не расстаюсь!» Fotoalbumu sagatavojis profesors V. Šestakovs.
Latvijas aviācijas vēstures tēmai ir veltītas četras V. Šestakova monogrāfijas:
“Aviācijas zinātnes attīstības vēsture Latvijā”/«История развития авиационной науки в Латвии». Rīga, 1989. g. (kopīgi ar profesoru T. Vinogradovu);
“Rīgas Aviācijas universitātei – 80”(1919-1999)/«Рижскому авиационному университету – 80» (1919-1999), Rīga, 1999. g.;
“Rīgas Aviācijas universitātes katastrofas hronika” (veltīts RCAII 90. gadadienai: 1919-2009)”/«Хроника катастрофы Рижского авиационного университета (к 90-летию РКИИГА: 1919- 2009)», Rīga, 2009. g.;
“Ilgais ceļš aviācijā. No Gaisa spēku specskolas līdz RCAII”/«Длинная дорога в авиации. От спецшколы ВВС до РКИИГА», 2013. g.
Šajās monogrāfijās autors ir ievietojis retus dokumentus un fotoattēlus, un pats būdams notikumu dalībnieks, Vladimirs Šestakovs ir uzrakstījis patiesu, aizraujošu stāstu, piepildot to ar savas dvēseles daļiņu.
Ilustrācijas tēmai
