Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Martinovs

Jurijs Martinovs

Jurijs Martinovs (1939. g. 15. novembrī Vologdas apg. - 2018. gadā Rīgā) — profesors, habilitēts inženierzinātņu doktors, pedagogs un zinātnieks varbūtības teorijas un matemātiskās statistikas, aviokonstrukciju un to elementu noguruma pretestības jomā.

Jurijs Martinovs ir dzimis 1939. gada 15. novembrī  KPFSR Vologdas apgabalā. 1957. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas viņš iestājies Rīgas Aviācijas inženieru augstākās kara skolas Inženierzinātņu fakultātē. 1960. gadā pēc kara skolas reorganizācijas viņš pārgājis studēt uz Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu (RCGFII), kur turpinājis studijas Mehānikas fakultātē.

1962. gadā Jurijs Martinovs saņēmis diplomu par augstskolas absolvēšanu un tika atstāts darbā RCGFII Tehnoloģijas un remonta katedrā, ieņemot katedras laboratorijas inženiera amatu. Pirmajos savas darbības gados viņš strādājis ne tikai par inženieri katedras laboratorijā, bet arī vadījis praktiskās nodarbības ar studentiem.

1965. gadā J. Martinovs iestājies aspirantūrā pie profesora Haima Kordonska un pēc tās pabeigšanas 1968. gadā sekmīgi aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju.  Martinovs ir izgājis zinātniskās karjeras ceļu – no asistenta līdz profesoram.

Mainījušies augstskolas un katedras nosaukumi, taču visos to statusos Jurijs Martinovs palika par katedras līdzstrādnieku līdz pat augstākās mācību iestādes - Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) - likvidācijai 1999. gadā. Visus šos gadus līdz 1992. gadam šo katedru vadījis profesors H. Kordonskis.  

Haima Kordonska zinātniskie pētījumi tika veltīti produkcijas kvalitātes un tehnisko konstrukciju, ieskaitot aviokonstrukcijas, drošības statistiskās kontroles problēmām. Jau pirmajiem viņa pētījumiem bija praktisks pieprasījums. Profesora vadībā katedrā bija izveidojusies Zinātniskā skola.

Aviotehnikas drošuma un ilgizturības praktisko uzdevumu risināšanu profesors H. Kordonskis un viņa vadītās katedras līdzstrādnieki veikuši, sadarbojoties ar Padomju Savienības, pēc tam Krievijas Federācijas vadošo zinātniskās pētniecības institūtu - Centrālo Aerodinamikas institūtu (CAI; kriev. saīsin.- ЦАГИ). Viņu izstrādātajiem modeļiem, metodēm un algoritmiem piemita universāls raksturs un tos varēja pielietot, risinot daudzus inženiertehniskos uzdevumus.

Kopīgi ar CAI (ЦАГИ) tika izstradāta automātisko noslogotības skaitītāju (kriev. saīsin.- АСН) metodoloģija, teorija un konstruktīvie risinājumi, un šie skaitītāji tika uzstādīti tieši lidaparātos. Profesors H. Kordonskis bija kļuvis par neapšaubāmu autoritāti Civilās aviācijas jomā, viņš veicis pētījumus un sniedzis rekomendācijas civilās aviācijas ekspluatācijas un remonta uzņēmumiem.

Par vienu no viņa talantīgākajiem skolniekiem un viņa skolas tradīciju turpinātājiem bija kļuvis katedras vadītāja vietnieks Jurijs Martinovs. Dažādu gadu laikā viņš apvienojis pasniedzēja darbu ar sabiedrisko organizāciju vadību institūta un fakultātes līmenī, kā arī ieņēmis dekāna darbā ar ārzemju studentiem, Mehānikas fakultātes dekāna un prorektora mācību darbā administratīvos amatus.

1992. gadā J. Martinovs aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju tēmā: “LA planieru spēka elementu drošuma un ilgizturības statistiskā analīze un varbūtības prognoze, pamatojoties uz ekspluatācijas un remontu procesā iegūtajiem datiem”.

1992. gadā pēc Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (RCAII) reorganizācijas par Rīgas Aviācijas universitāti un Haima Kordonska izceļošanas no Latvijas Jurijs Martinovs kļuva par RAU katedras vadītāju (1992-1999). 1993. gadā viņam tika piešķirts habilitēta zinātņu doktora zinātniskais grāds.

Pēc RAU likvidācijas J. Martinovs strādājis par katedras vadītāju Transporta tehnoloģiju institūtā (no 2012. gada – Aeronautikas institūts). Būdams vadošais speciālists inženierkonstrukciju drošuma jomā, Martinovs kā eksperts sadarbojies ar Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju (LATAK) - Eiropas Akreditējošo institūciju asociācijas (EA Multilateral Agreement) locekli.

1999. gadā LATAK, kura komisijas sastāvā kā eksperts aviokonstrukciju izmēģinājumu jomā bija ietilpis arī J. Martinovs, izsniedzis akreditācijas sertifikātu laboratorijai «AVIATEST LNK» - vienīgajam aviācijas izmēģinājumu centram Baltijā.

Jurija Martinova publikāciju skaits sastāda vairāk nekā 120 nosaukumu. Viņš tika apbalvots ar Goda rakstiem un PSRS valdības apbalvojumiem.

Zinātnieks Jurijs Martinovs ir miris 2018. gadā, apbedīts Rīgā.

 

                                                                                     Vladimirs Šestakovs

Ilustrācijas tēmai