Sākumlapa > Tēmas > Personas
Moisejs Finkelšteins

Moisejs Finkelšteins

Moisejs Finkelšteins  (26.05.1922, Odesā - 07.12.1992, Rīgā) - profesors, tehnisko zinātņu doktors, PSRS Goda polārpētnieks (1977), LPSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1982), PSRS Valsts prēmijas laureāts (1984).

Moisejs Finkelšteins ir dzimis 1922. gadā Odesā. 1939. gadā, pēc vidusskolas absolvēšanas, viņš iestājās Maskavas Valsts universitātē, taču pēc Lielā Tēvijas kara sākuma, kā viens no labākajiem studentiem viņš tika pārvests mācīties uz N. Žukovska Gaisa kara inženieru akadēmiju. 1945. gadā pēc Akadēmijas absolvēšanas M. Finkelšteins tika nosūtīts strādāt Bruņoto Gaisa spēku zinātnisko izmēģinājumu centrā (Feodosijā, Krimā).

Pēc tam M. Finkelšteins sāka strādāt Jūras kara aviācijas sakaru skolā Novogradvolinskas pilsētā. 1953. gadā šī mācību iestāde tika pārcelta uz Rīgu, un 1957. gadā tā tika pārdēvēta par Rīgas Kara aviācijas radiotehnisko skolu (RKARTS – krieviski - РВАРТУ). Pēc dažāda veida reorganizācijām, 1960. gadā  uz izformētās Augstākās Kara aviācijas inženieru skolas bāzes tika izveidots  Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (RCGFII - krieviski - РИИГВФ, РКИИГА). 1967. gadā Moisejs Finkelšteins kļuva par šīs mācību iestādes Radiotehniskās fakultātes Radiolokācijas katedras vadītāju.

1967. gadā M. Finkelšteins aizstāvēja doktora disertāciju un tajā pat gadā viņam tika piešķirts profesora akadēmiskais grāds. Moisejs Finkelšteins ir viens no izcilākajiem speciālistiem radiolokācijas jomā, viņš ir izveidojis aviācijas  zemvirsmas radiolokācijas zinātnisko skolu. Profesors ir vairāk kā 150 zinātnisko publikāciju un 27 izgudrojumu autors un līdzautors, tajā skaitā, 5 monogrāfiju, mācību grāmatu un mācību līdzekļu radiolokācijā autors. To vidū ir šādi joprojām aktuāli darbi – mācību grāmata “Radiolokācijas pamati” (1973), monogrāfijas “Zedeņfiltri” (1969), ”Slāņaino zemes segumu radiolokācija” (1977), ” Upju, ezeru un ūdenstilpņu aero ledus mērīšanas radiolokācijas uzņemšana“ (1984).

Par vienu no svarīgākajiem profesora Finkelšteina zinātniskās darbības sasniegumiem var uzskatīt viņa izstrādāto sevišķi plaša diapazona video impulsu signālu sintezēšanas metodi zemvirsmas zondēšanai. Šie pētījumi kļuva par pamatu tam, ka 1976. gadā tika izveidota Aviācijas zemvirsmas radiolokācijas  zinātnisko pētījumu laboratorija. Šajā laboratorijā M. Finkelšteina vadībā tika izstrādāta unikāla aparatūra zemvirsmas radiolokācijai, kas tika izmantota, veicot radiolokācijas aero ledus mērīšanas uzņemšanu, ko desmit gadu laikā īstenoja RCGFII līdzstrādnieki kopīgi ar Valsts Hidroloģijas institūta un PSRS Arktikas un Antarktikas ZPI speciālistiem. Tika veikti sniega un ledus segumu elektro fizikas pētījumi, tika pētīts upju, ezeru un ūdenstilpņu ledus seguma biezuma telpiskais sadalījums.  

Moisejs Finkelšteins ir piedalījies slavenajā ekspedīcijā uz Ziemeļpolu ar atomledlauzi “Arktika” 1977. gadā, kuras gaitā tika rīkoti viņa vadībā konstruētās aparatūras ledus slāņa biezuma mērīšanai  izmēģinājumi.

Profesors Finkelšteins nodarbojās arī ar kosmiskās zemvirsmas radiolokācijas metožu izstrādi (projekti “Foboss” un “Marss”).

Par izciliem sasniegumiem zinātnē Moisejs Finkelšteins kļuva par PSRS Valsts prēmijas laureātu (1984). Viņam tika piešķirts arī Goda polārpētnieka tituls (1977), kā arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka nosaukums (1982).

Moisejs Finkelšteins aizgājis no dzīves 1992. gada 7.  decembrī.

 

Vladimirs Šestakovs

Skat. arī:

ru.wikipedia.org/wiki/Финкельштейн;

В. Шестаков. Вклад ученых Латвии в авиационную науку и технику в XX веке. Изд.: LAP LAMBERT Academic Publ., 2014, 176 c.