Aleksandrs Ļutovs

Aleksandrs Ļutovs (1888. g. 21. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā – pēc 1940. g. ?) – Rīgas apgabaltiesas loceklis.

Aleksandrs Ļutovs dzimis Rīgas namsaimnieka Aleksandra Ļutova ģimenē.

No 1898. g. mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, pēc kuras beigšanas no 1907. g. studējis tieslietas Tērbatas / Tartu) Universitātē (beidzis 1912. g. ar II šķiras diplomu).

No 1912. g. sepembra jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1914. g. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis par 2. kriminālnodaļas sekretāru (1913.-16. g.), izmeklē­šanas tiesnesi iecirkņos Rīgā, Pērnavas un Tērbatas apriņķos; 1915. g. deembrī sasniedzis kolēģijas sekretāra civildienesta rangu.

1. pasaules kara laikā 1916. g. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis 240. rezer­ves kājnieku pulkā; iedalīts Kazaņas karaskolā virsnieku saīsinātā kara laika sagatavošanas kursa iziešanai, taču veselības stāvokļa dēļ atvaļināts.

Vācu okupācijas laikā 1918. g. no augusa  līdz 16. decembrim zvēri­nāta advokāta palīgs Rīgas apgabaltiesā.

1918. g. 16. decembrī iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Rīgas apga­baltiesā. Rīgā ienākot Sarkanajai armijai, palicis pilsētā, 1919. g. janvāra beigās Padomju Latvijas Tieslietu komisariāts komandējis Aleksandru Ļutovu uz Daugavpili. 1919. g. janvārī-aprīlī bijis Padomju Latvijas Tieslie­tu komisariāta Daugavpils krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis, 1919. g. aprīlī-jūnijā Ilūkstes Krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis. Pēc nodaļas likvidācijas atgriezies Rīgā.

No 1919. g. jūnija atkal izmeklēšanas tiesnesis Latvijas Pagaidu valdī­bas Rīgas apgabaltiesā. No 1920. g. 13. septembra Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1928. g. 3. civilnodaļā, no 1934. g. atkal 1. kriminālnodaļā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (bijis biedrības priekšnieks), Pētera-Pāvila brālībā, Majoru Vasaras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (bijis biedrības komandas priekšnieks), Rī­gas 3. savstarpējā kredītbiedrībā.

1940. g. 30. decembrī (no 1941. g. 1. janvāra) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra Andreja Jablonska pavēli atbrī­vots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāci­ju.

Turpmākais Aleksandra Ļutova liktenis nav zināms. Iespējams, ka viņš un viņa ģimene emigrēja uz Rietumiem.

Apbalvojumi:

Latvijas III un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni;

Latvijas ugunsdzēsēju biedrību un organizācijas savienības krūšu nozīme “Par cītību”;

Krievijas Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubilejas pie­minas medaļa.

Ģimene

Sieva:

Precējies 1915. g. 24. novembrī ar Hermīni Zelcu (dz. 1888. g. 10. martā).

Meitas:

Zinaīda (dz. 1916. g. 26. septembrī; Rīgas apgabaltie­sas Zemesgrāmatu nodaļas kancelejas ierēdne).

Antoņina (1918. g. 8. aprīlī –1935. g. 15. jūlijā),

Dēls:

Arkādijs (dz. 1921. g. 5. maijā; no 1939. g. kantorists Rīgas apgabaltiesā).

Informācijas avoti:

LATVIJAS TIESNEŠI.Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918–19140. Sastādītāji Dr. hist. Ērika Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2017, 176.–177. lpp.

LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 677., 678.litas.;

Ļutovs A. Atmiņas no manas tie­su prakses. Ugunsdzēsējs. 1926. Nr. 2, 3;

Brīvā Zeme, 1937. g. 5. oktobris;

Es  viņu pazistu. – Rīga, 1939. g.