Aleksandrs Ļutovs

Aleksandrs Ļutovs (1888. g. 21. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā – pēc 1940. g. ?) – Rīgas apgabaltiesas loceklis.

Aleksandrs Ļutovs dzimis Rīgas namsaimnieka Aleksandra Ļutova ģimenē.

No 1898. g. mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, pēc kuras beigšanas no 1907. g. studējis tieslietas Tērbatas (Tartu) Universitātē (beidzis 1912. g. ar II šķiras diplomu).

No 1912. g. sepembra jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1914. g. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis par 2. kriminālnodaļas sekretāru (1913.-16. g.), izmeklē­šanas tiesnesi iecirkņos Rīgā, Pērnavas un Tērbatas apriņķos; 1915. g. deembrī sasniedzis kolēģijas sekretāra civildienesta rangu.

1. pasaules kara laikā 1916. g. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis 240. rezer­ves kājnieku pulkā; iedalīts Kazaņas karaskolā virsnieku saīsinātā kara laika sagatavošanas kursa iziešanai, taču veselības stāvokļa dēļ atvaļināts.

Vācu okupācijas laikā 1918. g. no augusa  līdz 16. decembrim zvēri­nāta advokāta palīgs Rīgas apgabaltiesā.

1918. g. 16. decembrī iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Rīgas apga­baltiesā. Rīgā ienākot Sarkanajai armijai, palicis pilsētā, 1919. g. janvāra beigās Padomju Latvijas Tieslietu komisariāts komandējis Aleksandru Ļutovu uz Daugavpili. 1919. g. janvārī-aprīlī bijis Padomju Latvijas Tieslie­tu komisariāta Daugavpils krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis, 1919. g. aprīlī-jūnijā Ilūkstes Krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis. Pēc nodaļas likvidācijas atgriezies Rīgā.

No 1919. g. jūnija atkal izmeklēšanas tiesnesis Latvijas Pagaidu valdī­bas Rīgas apgabaltiesā. No 1920. g. 13. septembra Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1928. g. 3. civilnodaļā, no 1934. g. atkal 1. kriminālnodaļā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (bijis biedrības priekšnieks), Pētera-Pāvila brālībā, Majoru Vasaras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (bijis biedrības komandas priekšnieks), Rī­gas 3. savstarpējā kredītbiedrībā.

1940. g. 30. decembrī (no 1941. g. 1. janvāra) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrī­vots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāci­ju. Turpmākais liktenis nav zināms.

Apbalvojumi:

Latvijas Triju Zvaigžņu ordenis III, IV šķiras;

Latvijas ugunsdzēsēju biedrību un organizācijas savienības krūšu nozīme “Par cītību”;

Krievijas Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubilejas pie­minas medaļa.

Precējies 1915. g. 24. novembrī ar Hermīni Zelcu (dz. 1888. g. 10. martā). Meitas Zinaīda (dz. 1916. g. 26. sept.; Rīgas apgabaltie­sas Zemesgrāmatu nodaļas kancelejas ierēdne), Antoņina (1918. g. 8. apr.-1935. g. 15. jūl.), dēls Arkādijs (dz. 1921. g. 5. maijā; no 1939. g. kantorists Rīgas apgabaltiesā).

Informācijas avoti:

LATVIJAS TIESNEŠI.Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-19140. Sastādītāji Dr. hist. Ērika Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2017, 176.-177. lpp.

LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 677., 678.1.;

Ļutovs A. Atmiņas no manas tie­su prakses. Ugunsdzēsējs. 1926. Nr. 2, 3;

Brīvā Zeme. 1937. g. 5. okt.;

Es  viņu pazistu Rīga, 1939.