Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Feodorovs

Vladimirs Feodorovs

Vladimirs Feodorovs (arī Fjodorovs; 1902. g. 5. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1963. g. 25. maijā Ofenbahā pie Mainas, VFR) – zvērināta advokāta palīgs Rīgā, vēlāk advokāts Vācijas Federatīvajā Republikā.

Vladimirs Feodorovs ir dzimis Rīgā, Rīgas apgabaltiesas prokurora Pētera Feodorova ģimenē. 1912. gadā Vladimirs uzsācis mācības Rīgas Nikolaja ģimnāzijā.

1913. gadā Vladimirs kopā ar vecākiem pārcēlies uz Ahtirku (Harkovas guberņā),  kur turpinājis izglītību vieteja vīriešu ģimnāzijā. Pilsoņu kara laikā, 1919. gada rudenī, bēgdama no lieliniekiem, Feodorovu ģimene devusies uz Rostovu pie Donas, kur Vladimirs tika mobilizēts Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā, bet pēc dažām dienām viņš jau tika ievietots hospitālī Novorosijskā. Vēlāk viņš tika evakuēts uz Kipru, kur strādājis par kantoristu kādā britu uzņēmumā, vēlāk – par noliktavas pārzini.

1922. gadā Vladimirs Feodorovs  atgriezies Latvijā. Viņš strādājis par tulku tabakas fabrikā “M. N. Asimakis” Rīgā, no 1926. gada bijis korespondents tirdzniecības uzņēmumā, vēlāk pasniedzis privātstundas.

No 1929. gada V. Feodorovs mācījies Rīgas Krievu izglītības biedrības ģimnāzijā, pēc tās absolvēšanas 1930. gadā viņš uzsācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē, ko absolvējis 1935. gadā. Studiju laikā viņš strādājis dažādu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kantoros,  kā arī zvērināta advokāta K. Dekerta birojā.

No 1937. gada 26. maija Vladimirs Feodorovs – zvērināta advokāta Nazarija Dmitrijeva palīgs Rīgā. Līdz 1940. gadam viņš bijis Rīgas Krievu biedrības Revī¬zijas komisijas loceklis.

No 1940. gada Vladimirs Feodorovs  dzīvojis Vācijā. 1941. gada februārī viņš brīvprātīgi pieteicies par tulku policijas dienestā, tā paša gada decembrī mobilizēts armijā un komandēts uz Rīgu. Rīgā viņš dienējis Ostlandes SS un policijas vadītāja štābā.

Pēc Otrā pasaules kara Vladimirs Feodorovs dzīvojis Vācijas Federatīvajā Republikā (VFR). Viņš bijis Hānas apgabala Starptautiskās bēgļu organi-zācijas (IRO) tieslietu padomnieks.

1954. gadā V. Feodorovs tika uzņemts advokatūrā Ofenbahā pie Mainas, Hesenes federālajā zemē.
1927. gadā Vladimirs Feodorovs apprecējies ar kantoristi Kārlu Ēriku Justīni Kleinu (dz. 1899. gada 19.  decembrī); ģimenē piedzimusi meita Tatjana (dz. 1933. g.).

V. Feodorovs bijis krievu studentu korporācijas “Ruthenia” filistrs.

Vladimirs Feodorovs ir miris 1963. gada 25. maijā Ofenbahā pie Mainas, VFR.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 186. l.; 2996. f., 6. apr., 1335. l.; 7427. f., 1. apr., 14709. l.;

Baltische Briefe, 1963,  Nr. 6;

LUAJ;

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. –  Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007, 182. lpp.;

«Рутения» в Риге и на чужбине. Составители: Е.А. Осипов, Г.Г. Гроссен и Д.А. Левицкий. – Вашингтон-Рига, 2005.