Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Jаkovļevs

Aleksandrs Jаkovļevs

Aleksandrs Jаkovļevs (1890. g. 30. janvārī Sanktpēterburgā — 1939. g. 19. martā Rīgā) - zverināts advokāts.

Aleksandrs Jаkovļevs ir dzimis Sanktpēterburgā, tipogrāfijas priekšnieka palīga ģimenē; tēvs — Pāvils Jakovļevs, māte - Sofija (dz. Mihaļska). 1893. gadā Aleksandrs kopā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz Jelgavu. No 1898. gada viņš mācī­jies Jelgavas ģimnāzijā, kuru absolvējis 1907. gadā ar zelta medaļu. Pēc tam viņš studējis tieslietas Pēterburgas Universitātē, ko absolvējis 1912. gadā, valsts pārbaudīju­mus nokārtojis 1913. gadā Kazaņas Universitātē.

Aleksandrs Jаkovļevs strādājis Tieslietu ministrijas dienestā, piekomandēts Krievijas Senāta Tieslietu departa­mentam, bijis miertiesneša v. i. Baku apgabaltiesas Kjurdamiras iecirknī, guberņas sekretāra pakāpē. 1915. gada septembrī viņš kā vācu valodas pratējs ticis piekomandēts Krievijas 5. armijas štābam kā kara tulks. 1917. gadā - izmek­lēšanas tiesnesis Jekaterinburgas apgabaltiesā. 1917. gada aprīlī viņš tika paaugsti­nāts par kolēģijas sekretāru, no 1917. gada maija - 5. armijas štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieka vecākais palīgs.

1918. gadā A. Jаkovļevs atradies Ukrainas teritorija, 1918. gada jūnijā-septembrī viņš bijis Ukrainas valsts Kara tiesu pārvaldes Galve­nās izmeklēšanas komisijas izmeklēšanas tiesnesis Kijevā.

1919. gada augustā Aleksandrs Jаkovļevs atgriezies jaundibinātajā Latvijas valstī. 1919. gada 13. novembrī viņš tika mobilizēts Latvijas armijā kā kara laika ierēdnis Armijas virspavēlnieka štāba Izlūkoša­nas nodaļā. No 1919. gada 25. novembra līdz 1920. gada janvārim A. Jаkovļevs tika piekomandēts sakaru uzturēšanai Polijas armijas 3. Leģionu divīzijas štābam, pēc komandējuma 1920. gada janvārī atvaļināts no dienesta. Pēc tam viņš bijis izmeklēša­nas tiesneša v. i. Latgales apgabaltiesā. 1921. gada janvārī viņš tika iesaukts karadienestā, Kara virstiesas darbvedis un sekretāra v. i., IV šķiras kara ierēdnis.

1922. gada maijā Aleksandrs Jаkovļevs tika apstiprināts par Kara virstiesas sekretāru, 1925. gadā paaugstināts par III šķiras kara ierēdni, 1928. gada maijā atvaļināts.

No 1928. gada 16. maija Aleksandrs Jаkovļevs bijis zvērināts advokāts Rīgā, no 1931. gada novembra — Bauskā; no 1935. gada jūlija – Kul­dīgā; no 1936. gada maija - Rīgā, no 1937. gada februāra - Jēkabpilī.

1916. gadā Aleksandrs Jаkovļevs apprecējies ar Irēnu Grefu (dz. 1892. gada 31. maijā). Jakovļevu ģimenē dzimis dēls Pāvils (dz. 1919. g. 29. oktobrī), meitas Irīna (dz. 1921. g. 25. jūnijā) un Ņina (dz. 1925. g. 17. aprīlī). 1934. gadā viņš šķīries no sievas.

Aleksandrs Jаkovļevs bijis Sanktpēterburgas baltvāciešu studentu korporācijas “Nevania” filistrs.

Aleksandrs Jаkovļevs ir miris 1939. gada 19. martā Rīgā.

Apbalvojumi: a) Latvijas  Atbrīvošanas kara piemiņas zīme, b) Krievijas Svētā Staņislava  III šķ. ordenis, Svētas Annas III šķ. ordenis

Precējies 1916 ar Irēnu Grefu (dz. 1892. g. 31. maijā). Dēls Pāvils (dz. 1919. g. 29. okt.), meitas Irīna (dz. 1921. g. 25. jūn.) un Ņina (dz. 1925. g. 17. apr.). 1934 šķīries.

Pēterburgas baltvāciešu studentu korporācijas “Nevania” filistrs.

Aleksandrs Jаkovļevs miris 1939. g. 19. martā.

Informācjas avoti:

LVVA, 7354. f., l. apr., 321. l.; 1376. f., 2. apr., 12398. l., 95. lp.; 1638. f., 1. apr., 72.-89. l.; 2996. f., 9. apr., 715. l.; 5601. f., l. apr., 2396. l.; P-112. f., 8. apr., 204.l.;

Ed. A. 20 darba gadi tieslietu gaitās // Bauskas Vēstnesis. - 1934. - 26. janv.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. - Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2007., 246.-247. lpp.