Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In Memoriam |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi – Bek-Melika Tangijeva; 1907–1965) – Latvijas baletdejotāja, baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Vladimirs Gelvans
Vladimirs Gelvans (1946. g. 20. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs un baleta mākslas pedagogs.
No 1955. līdz 1964. gadam Vladimirs Gelvans mācījās Rīgas Horeogrāfijas skolā (tagad – Rīgas Baleta skola). Viņa baleta mākslas pedagogi bija Aleksandrs Lembergs, Janīna Pankrate, Valentīns Bļinovs.
No 1962. līdz 1974. gadam Vladimirs Gelvans bija Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) baleta trupas solists.
Baletdejotājs Vladimirs Gelvans devās izbraukumos uz ārzemēm S. Kirova Ļeņingradas operas un baleta teātra (tagad – Marijas teātris Sanktpēterburgā) un Maskavas Lielā teātra baleta trupu sastāvā. Viņš piedalījās daudzās viesizrādēs, izpildīja vadošās baleta partijas. Viņa pirmās ārzemju viesizrādes baleta trupas sastāvā notika, kad viņam tikko kā apritēja 17 gadi.
1969. gadā baletdejotājam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.
Nozīmīgākās baleta partijas uz Latvijas Operas un baleta teātra skatuves:
Princis (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”);
princis Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);
princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”);
solists (baleta izrādē “Horeogrāfiskā poēma” ar Ādolfa Skultes mūziku);
Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”);
Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”);
Hozē (Ž. Bizē – R. Ščedrina viencēliena baletā “Karmensvīta”);
Vaclavs (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”);
Alberts (Ādolfa Adāna baletā “Žizele”),
Antonijs (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”) u.c.
1974. gadā Vladimirs Gelvans tika izvirzīts Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukuma piešķiršanai – taču to viņš nepaspēja saņemt, jo emigrēja uz ārzemēm. 1975. gada jūlijā baletdejotājs V. Gelvans saņēmis ielūgumu piedalīties Amerikas Baleta teātra/ American Ballet Theatre (Ņujorkā) galā koncertā, kur viņš kopā ar balerīnu Sintiju Grigoriu lieliski izpildījis Lielo padedē no P. Čaikovska baleta “Gulbju ezers” trešā cēliena. 1975.–1976. gada sezonā Vladimirs Gelvans bija baleta solists šajā teātrī.
Vladimirs Gelvans bija Berlīnes Operas un baleta teātra (Rietumberlīnē) vadošais solists. Šā teātra baleta iestudējumos viņš izpildījis visas galvenās vīriešu baleta partijas. Par triumfālu uzstāšanos kļuva baletdejotāja izpildītā galvenā partija baletmeistara Valērija Panova baleta iestudējumā “Idiots” (ar Dmitrija Šostakoviča mūziku, pēc F. Dostojevska romāna motīviem, 1978. g.).
1986. gadā Berlīnē Vladimirs Gelvans atvēris savu baleta skolu. Berlīnes Operas un baleta teātrī viņš strādā par repetitoru. Viņš uzaicina baletdejotājus, arī no Latvijas, lai pasniegtu tiem meistarklases.
Vladimirs Gelvans ir lielisks, vīrišķīgs baletdejotājs un jauks skatuves partneris. Baleta mākslas kritiķi vairākkārt uzsvēruši, ka viņa izpildīto varoņu tēlu pievilcību rada viņa paša šarms un plašs emocionālais diapazons.
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
Советская молодежь, 1970, 13 декабря.
Dejas Pasaule, Nr. 2, 1990, 161. lpp.
Bite I. Pa drošu un pareizu ceļu. Literatūra un Māksla, 1973, 24. martā.
Bite I. Latvijas balets. – Rīga: Pētergailis, 2002, 95.–96. lpp.
Педагог хореографии Владимир Гелван вновь на родине
Ilustrācijas tēmai
