Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In Memoriam |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi – Bek-Melika Tangijeva; 1907–1965) – Latvijas baletdejotāja, baletmeistare, horeogrāfe un pedagoģe |
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
 |
Vladlens Dozorcevs (1939) – dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis |
Ruslans Dorošenko
Ruslans Dorošenko (1941. g. 18. augustā Ļeņingradas apgabalā, Krievijas PFSR) – Rigas Tehniskās universitātes profesors inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.).
Ruslans Dorošenko ir dzimis strādnieku ģimenē. 1954. gadā Ruslans kopā ar vecākiem pārcēlās dzīvot uz Rīgu un iestājās Rīgas Jūrmalas rajona 9. vidusskolā (1959. gadā šis rajons saņēma pilsētas statusu). 1958. gadā Ruslans Dorošenko absolvēja skolu un sāka studēt Rīgas Industriālajā politehnikumā. 1961. gadā viņš absolvējis šo tehnikumu un uzsācis strādāt Rīgas Aparātbūves rūpnīcas sakausējumu laboratorijā. No 1961. līdz 1964. gadam R. Dorošenko dienējis padomju armijā. Pēc dienesta termiņa beigām R. Dorošenko iestājies Rīgas Politehniskā institūta (RPI, kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte) Mehānikas un mašīnbūves fakultātē.
Pēc RPI absolvēšanas Ruslans Dorošenko tika pieņemts darbā par asistentu Instrumentālās ražošanas katedrā. Pēc gada R. Dorošenko konkursa kārtībā tika ievēlēts vecākā pasniedzēja amatā. 1979. gadā viņš iestājies neklātienes aspirantūrā „Mašīnbūves tehnoloģija” specialitātē. 1987. gadā R. Dorošenko tika piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds. 1976. gadā viņš stažējās Baltkrievijas Politehniskā institūta „Metāl griešanas darbgaldu un instrumentu” katedrā.
Ruslans Dorošenko no 1987. līdz 1998. gadam docents, no 1998. līdz 2001. gadam – asociētais profesors, no 2001. līdz 2009. gadam - profesors.
No Ruslana Dorošenko 1985. gada raksturojuma: „Dorošenko pasniedz 4. kursa studentiem lekcijas „Kalšanas un spiedņu iekārtu un štancēšanas takelāžas ražošanas tehnoloģija” kursā. Viņš ir uzrakstījis lekciju konspektus minētajos kursos, viņš vada kursa un diploma projektēšanu, aktīvi piedalās zinātniskajā darbā un metodisko mācību līdzekļu izstrādāšanā. Viņam ir vairāk kā 10 zinātniskās publikācijas, pieder 3 autorapliecības par izgudrojumiem. Viņš aktīvi darbojas kopā ar studentiem Studentu zinātniski tehniskajā biedrībā.”
1992. gadā R. Dorošenko disertācija veiksmīgi izgāja nostrifikācijas procesu un tas autors ieguva inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu (Dr. sc. ing.). un 1998. gadā viņš tika ievēlēts asociētā profesora akadēmiskajā amatā. Tolaik Ruslans Dorošenko jau bija publicējis 51 zinātnisko rakstu un 21 mācību metodisko izstrādni.
No 1990. līdz 2003. gadam Ruslans Dorošenko ieņēma RTU Instrumentālās ražošanas katedras vadītāju.
2006. gada Ruslanam Dorošenko tika piešķirts RTU Goda darbinieka nosaukums.
2009. gadā profesors Ruslans Dorošenko atstāja darbu Rīgas Tehniskajā universitātē sakarā ar aiziešanu pensijā.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
RTU arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 325. lpp.
