Sākumlapa > Tēmas > Personas
Stefanīda Jemeļjanova

Stefanīda Jemeļjanova

Stefanīda Jemeļjanova (1925. g. 27.novembrī Subatē Ilūkstes apriņķī, Latvijas Republikā – 2009. g. 27. jūnijā Rīga, LatvijasRepublikā) – vēstures zinātņu kandidāte, sabiedrisko priekšmetu pasniedzēja Rīgas Politehniskā institūtā.

Stefanīda Jemeļjanova dzimusi Ilūkstes apriņķa Subatē strādnieku ģimenē. 1941. gadā beidza pamatskolu, kara beigās iestājās komjaunatnē, tika nosūtīta uz Latvijas Komunistiskās partijas CK partijas aktīva kursiem. Pēc kursu beigšanas no 1945. līdz 1948. gadam strādāja komjaunatnes darbā Ilūkstes rajonā. 1948. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur viņai atradās darbs Pionieru pilī (tagad Latvijas Valsts prezidenta pils). 1949. gadā neklātienē pabeidza Daugavpils pedagoģisko skolu. Tūlīt arī tika nosūtīta mācībās uz Maskavu, uz Centrālo komjaunatnes skolu. Pēc tās beigšanas strādāja par Pionieru pils direktori, kā arī Latvijas komjaunatnes Centrālajā komitejā. No 1954. gada S. Jemeļjanova strādāja  Rīgas pilsētas Kirova rajona komjaunatnes komitejā.

1954. gadā S. Jemeļjanova beidza Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu un ieguva vidusskolas vēsturēs skolotājas kvalifikāciju. 

1960. gadā iestājās PSKP vēstures katedras aspirantūrā, ko pabeidza 1963. gadā. 1964.gadā aizstāvēja disertāciju vēstures zinātņu kandidāta grāda iegūšanai un uzsāka pasniedzējas darbu Latvijas Valsts universitātes PSKP vēstures katedrā.

1964. gadā S. Jemeļjanovu pārcēla darbā uz Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) par PSKP vēstures katedras vecāko pasniedzēju. 1966. gadā viņa sāka strādāt institūta Filozofijas un zinātniskā komunisma katedrā. 1969. gadā S. Jemeļjanovai piešķīra jaunizveidotās Zinātniskā komunisma katedras docentes zinātnisko nosaukumu.

1970. gadā par godu V. Ļeņina 100. dzimšanas dienai S. Jemeļjanovu apbalvoja ar piemiņas medaļu „Par priekšzīmīgu darbu”.

1972. gadā S. Jemeļjanovu konkursa kārtībā ievēlēja par RPI Zinātniskā komunisma katedras vadītāju.

1975. gadā sliktā veselības stāvokļa dēļ docenti Jemeļjanovu atbrīvoja no katedras vadītājas pienākumiem, atstājot darbā katedrā.

1983. gadā S. Jemeļjanova aizgāja pensijā, taču vēl piecus gadus (līdz 1988.g.) strādāja uz pusslodzi.

Stefanīda Jemeļjanova mira Rīgā 2009. gada 27. jūnijā.

Sergejs Čuhins

 

 

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļā // Rīga: RTU izdevniecība, 2017.,  445. lpp.