Sergejs Trusovs
Sergejs Trusovs (1946. g. 22. jūlijā Opočkā, Pleskavas apgabalā, Krievijas PFSR) – habilitētais ķīmijas doktors (Dr. habil. chem.), Rīgas Tehniskās universitātes profesors.
Sergeja Trusova tēvs bija militārpersona, māte – mājsaimniece. 1951. gadā Trusovu ģimene pārcēlās uz Rīgu. 1964. gadā Sergejs Trusovs beidza mācības vidusskolā un iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā (kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte).
1969. gadā S. Trusovs saņēma inženiera ķīmiķa-tehnologa diplomu. Šī paša gada jūlijā viņš sāka strādāt Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Ķīmijas fakultātes diketonu problēmu laboratorijā par laborantu, bet pēc vairākiem mēnešiem viņš jau kļuva par vecāko laborantu. 1970.–1972. gadā viņš mācījās Rīgas Politehniskā institūta aspirantūrā. 1973. gada novembrī viņam piešķīra ķīmijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu.
Pēc aspirantūras beigšanas viņš turpināja darbu RPI diketonu problēmu laboratorijā: no 1973. līdz 1974. gadam viņš bija jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. bet no 1974. līdz 1979. gadam – vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.
No 1979. līdz 1982. gadam S. Trusovs bija vecākais pasniedzējs Rīgas Politehniskā institūta Fizikālās ķīmijas katedrā, 1982.–1984. gadam viņš bija docenta pienākumu izpildītājs, bet no 1984. gada līdz 1987. gadam bija katedras docents, bet no 1987. gada līdz 2002. gadam bija Neorganiskās, analītiskās un fizikālās ķīmijas katedras profesors. No 1985. līdz 1998. gadam Sergejs Trusovs bija institūta Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs.
1985. gadā Sergejam Trusovam piešķīra ķīmijas zinātņu doktora zinātnisko grādu. 1992. gadā pēc zinātniskā grāda nostrifikācijas viņš kļuva par ķīmijas habilitēto doktoru (Dr. habil. chem.).
Sergejs Trusovs ir vairāk nekā 150 zinātnisko un mācību-metodisko darbu autors. Viņam ir 20 patenti par izgudrojumiem.
2002. gada janvārī Sergejs Trusovs pārcēlās darbā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, taču viņš nepārtrauca zinātniskos sakarus ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Rīgas Tehniskās universitātes arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. Rīgā: RTU izdevniecība, 2017, 377. lpp.