Valentīns Popovs
Valentīns Popovs (1937. g. 20. jūlijā, Kijevas apgabalā, Ukrainas PSR ) – habilitētais fizikas doktors (Dr. habil. phys.), Rīgas Tehniskās universitātes profesors, profesionālais mūziķis – dziedonis (liriski dramatiskais tenors).
Valentīns Popovs ir dzimis Kijevas apgabala (patlaban – Čerkasu apgabals) Umaņas pilsētā. Viņa tēvs – Ivans Popovs bija padomju armijas virsnieks.
1952. gadā Valentīns Popovs absolvējis Dņepropetrovskas Gaisa militāro spēku speciālo skolu un 1960. gadā – Harkovas Augstākās aviācijas inženieru skolas Radiotehnikas fakultāti.
Pēc tam Valentīns Popovs strādāja padomju bruņotajos spekos. 1961. gadā, pēc demobilizācijas viņš pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja rūpnīcas VEF Speciālajā konstruktoru birojā, pēc tam – Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūta - RCGFII, no 1967. g. - Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā – RCAII) Radiotehnikas fakultātē par Aviācijas automātikas laboratorijas vadītāju.
1962. gadā Valentīns Popovs iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas (patlaban – Latvijas Mūzikas akadēmija) profesora Aleksandra Viļumaņa klasē. Studējot konservatorijā, viņš turpināja strādāt RCAII par pasniedzēju Fizikas katedrā. 1965. gadā V. Popovs dažādu iemeslu dēļ aizgāja akadēmiskājā atvaļinājumā un konservatorijā vairs nestudēja, bet 1966. gadā viņš pēc paša vēlēšanās izstājās no konservatorijas, absolvēdams tikai 3 vokālās nodaļas kursus. Dziedoņa repertuārā bija 30 apgūtās operas ārijas, 300 dziesmas un romances.
1967. gadā Valentīns Popovs iestājās RCAII aspirantūrā (viņa zinātniskais vadītājs – LPSR ZA akadēmiķis I. Kirko). Eksperimentālos un teorētiskos pētījumus Valentīns Popovs veica LPSR ZA Fizikas institūtā, Latvijas Valsts universitātē un RCAII, un 1970. gadā viņš veiksmīgi aizstāvēja disertāciju tēmā «Исследование силового воздействия электромагнитного поля на гетерогенные среды» („Elektromagnētiskā lauka spēka ietekmes uz heterogēnām vidēm pētīšana”), iegūdams tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Strādājot RCAII Radio uztveršanas un radio raidīšanas iekārtu katedrā par vecāko pasniedzēju, V. Popovs turpināja veikt zinātniskos pētījumus matemātiskās fizikas un magnētiskās hidrodinamikas jomā (1970-1980).
1980. gadā talantīgais zinātnieks tika ievēlēts Ļvovas Politehniskā institūta Automātisko elektrosakaru katedras docenta amatā, kur viņš strādāja līdz pat 1983. gadam.
1983. gadā Valentīns Popovs ģimenes apstākļu dēļ atgriezās Rīgā un sāka strādāt par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Rīgas Radioizotopu aparātbūves zinātniski pētnieciskajā institūtā, pēc tam viņš kļuva par šā institūta nodaļas vadītāju.
1987. gadā PSRS ZA Sibīrijas nodaļas Siltumfizikas institūtā Valentīns Popovs sekmīgi aizstāvēja disertāciju temā «Магнитная гидродинамика гетерогенных сред в невесомости» („Heterogēno vižu magnētiskā hidrodinamika bezsvara apstākļos”) un ieguva fizikas un matemātikas zinātņu doktora grādu (kopš 1992. gadā, saskaņā ar LR zinātnisko grādu nostrifikācijas procedūru, V. Popovs ir habilitētais fizikas doktors).
Turpmāko gadu laikā – no 1988. līdz 1991. gadam – Valentīns Popovs strādāja par Kaļiņingradas Zivsaimniecības institūta Rīgas filiāles un Kaļiņingradas Augstākās inženieru jūras skolas direktoru, katedras vadītāju un profesoru. Izpildīdams Latvijas PSR Ministru padomes uzdevumu, no 1989. līdz 1990. gadam Valentīns Popovs strādāja, veidojot Latvijā topošās Latvijas Jūras akadēmijas dienas nodaļu (uz Kaļiņingradas Zivsaimniecības institūta Rīgas filiāles un Kaļiņingradas Augstākās inženieru jūras skolas pamata). Kopš 1992. gada Valentīns Popovs strādā par profesoru Rīgas Tehniskās universitātes Dzelzceļa transporta institūtā.
1998. gadā Valentīna Popova vadībā tika izveidota profesoru grupa zinātniskajā virzienā «Системы связи и информационные системы на транспорте» („Sakaru sistēmas un informatīvās sistēmas transportā”), tika sagatavotas un akreditētas mācību programmas, uz to pamata augstāko izglītību ir ieguvuši vairāk kā 40 speciālisti – bakalauri, maģistri un doktoranti (1997-2003).
2006. gadā Valentīns Popovs organizēja un kopš šā gada vadīja pastāvīgi strādājošo zinātnisko semināru «Распространение радиоволн в неоднородных средах» („Radioviļņu izplatīšanās neviendabīgajās vidēs”). Profesors V. Popovs ir vairāk kā 140 zinātnisko rakstu, 5 monogrāfiju, 34 lekciju kursu un mācību grāmatu latviešu, krievu un angļu valodā vairāk kā 14 specialitātēs autors.
Profesors ir ASV optiķu zinātniskās biedrības (Optical Society of America) loceklis, no 1989. līdz 1991. gadam viņš darbojās Latvijas ZA Fizikas institūta doktoru disertāciju aizstāvēšanas padomē, no 1996. līdz 2006. gadam – RTU fakultāšu zinātniskajās padomēs, kā arī veselas virknes zinātnisko žurnālu redakcijas kolēģijās un Starptautisko zinātnisko konferenču organizatoriskās padomēs. Starptautisko zinātnisko konferenču organizētāju ielūgts, viņš bija sekciju Šķidrumu fizika priekšsēdētājs konferencēs, kuras bija rīkojuši Brēmenes Universitātes (Vācijā) Kosmisko praktisko tehnoloģiju centrs ZARM (1994. g.), Hokaido Universitāte (Japānā, 1998. g.), Valsts Telekomunikāciju universitāte (Ukrainā, 2008. un 2009. g.). Kā pieaicinātais profesors, Valentīns Popovs lasīja lekcijas ārvalstu augstskolās – Drēzdenes Tehnoloģiskajā universitātē, Novosibirskas Tehniskajā universitātē, Kazahijas Transporta akadēmijā un citās (2012-2013).
Profesora V. Popova zinātnisko interešu loks ir visai plašs – radiofizika, bezsvara stāvokļa fizika, heterogēno vižu magnētiskā hidrodinamika, mobilo un optisko sakaru sistēmas, elektromagnētiskā un akustiskā ekoloģija, akustika, muzikālā akustika.
Jāpiezīmē, ka pēc izstāšanās no Latvijas Valsts konservatorijas Valentīns Popovs nebija pametis vokālo mākslu, bet gan visu šo laiku viņš kā dziedonis regulāri bija uzstājies ar solokoncertiem gan Latvijā, gan ārzemēs – Maskavā, Kijevā, Drēzdenē un daudzās citās pilsētās. Bieži vien viņš piedalījās Rīgas radio pārraides «Домская площадь» („Doma laukums”) raidījumos.
Rīgas Tehniskās universitātes apgādā klajā nāca šādas Valentīna Popova grāmatas:
«Певец и компьютер» („Dziedonis un dators”), 2006, 102 с.;
Попов В. И. Основы музыкальной акустики (Muzikālās akustikas pamati). Рига: Издательство РТУ, 2010, 427с. – šī grāmata ir mazā mūzikas enciklopēdija, kas tika veltīta profesora A. Viļumaņa piemiņai.
Valentīns Popovs ir komunikabls un labestīgs cilvēks, aktīvs un dažādu plānu pārņemts – gan zinātnes jomā, gan vokālās mākslas jomā. Viņa aizraušanās loks ir visai plašs – muzikālā akustika (tai skaitā, arī datormūzika), dzeja, sports, ceļošana, automobiļi un daudz kas cits.
2009. gadā RTU apgādā klajā nāca Valentīna Popova dzejoļu krājums «Мимолетности» („Gaistošie mirkļi”).
Profesors ir sagatavojis un nodevis iespiešanai apgādiem šādas grāmatas:
monogrāfiju Попов В.И. Распространение радиоволн в лесах (Radioviļņu izplatīšanās mežos). М.: Эко-Трендз, 550 с.
un vārdnīcu Popov V.I., Semenko A.I., Luntovskyy A.O. English-Russian-Ukrainian dictionary. Acronyms and Abbriviations in Telecommunications and Information Systems. (About 15000 abbreviations). Dnepropetrovsk: DIIT Press, 758 p.
Valentīna Popova plānos ir darbs pie grāmatām par šūnu mobilo sakaru sistēmu projektēšanu, par elektromagnētiskās un akustiskās ekoloģijas fizikāliem pamatiem un par dziedātāju balsu akustikas pamatiem.
Ērika Tjuņina
Informācijas avoti:
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. Rīga: RTU izdevniecība, Rīga, 2017., lpp.361.
Valentīns Popovs https://sites.google.com/site/vipopovsru/