Margarita Demjanoka
Margarita Demjanoka (1978. g. 20. oktobrī Stavropolē, Krievijas PFSR ) – baletdejotāja, horeogrāfe un baleta pedagoģe. 2016. gadā apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Jau sešu-septiņu gadu vecumā Margarita Demjanoka skaidri zināja, ka vēlas kļūt par balerīnu. 1996. gadā viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV topošā baletdejotāja mācījusies pie pieredzējušajām baleta pedagoģēm: Allas Saharovas, Loras Ļubčenko un Regīnas Kaupužas.
2013. gadā Margarita Demjanoka absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un ieguva bakalaura grādu horeogrāfijā.
No 1996. līdz 2017. gadam Margarita Demjanoka bija baletdejotāju trupas soliste Latvijas Nacionālajā operā (LNO; kopš 2015 . gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 2000. gadā balerīna kļuvusi par Latvijas Nacionālā baleta vadošo solisti.
Kopā ar Latvijas baletdejotāju trupu un citām baleta kompānijām viņa piedalījusies viesizrādēs daudzās pasaules valstīs – Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Lielbritānijā, Dānijā, Somijā, Austrijā, Beļģijā, ASV, Krievijā u.c.
Baleta kritiķis Ēriks Tivums (1945–2008) šādi raksturojis baleta mākslinieci: “Baleta zvaigzne ar skaistām, plašām dejas līnijām un dabisku stabilitāti. Daba dāvājusi gluži vai ideālu romantiskās balerīnas veidolu. Taču viņā dominē šodienas sievietes alkas baudīt dzīvi un brīvdomība horeogrāfijas traktējumos. Varbūt tāpēc spilgtākās viņas lomas ir Guna, Džuljeta, Meitene “Svētpavasarī”.”
Margaritas Demjanokas lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
Raimondas draudzene, Granpā ( Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1996. g.);
Ceriņu feja, Florīna, princese Aurora, Feja (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1997. g.);
lelle Kopēlija, Svanilda (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1997., 2002. g.);
Odeta-Odīlija, Padetruā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1998., 2002. g.);
soliste (baletā “Šopeniāna” ar Friderika Šopēna mūziku, 1998. g.);
Odaliska (baletā “Šeherezāde” ar Nikolaja Rimska-Korsakova mūziku, 1998. g.);
Grāfiene fon Meka (baletā “Čaikovskis” ar P. Čaikovska mūziku, 1998. g.);
Mirta, Žizele (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1999., 2000. g.);
Driādu pavēlniece, Kitrija, Mersedesa (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2001., 2004. g.);
Meitene (Igora Stravinska viencēliena baletā “Svētpavasaris”, 2001. g.);
Bianka (baletā “Spītnieces savaldīšana” ar Kārļa Goldmarka mūziku, 2001.g.);
soliste (baleta izrādē “3X” ar Artura Maskata mūziku; Č. Džekija, H. Kasiusa iestudējums, 2001. g.);
soliste (baleta izrādē “Fuetē”, “Ad libitum” ar Artura Maskata mūziku, 2003.g.);
Džuljeta (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 2003. g.);
Guna (Jura Karlsona baletā “Sidraba šķidrauts”, 2003. g.);
Marija, Balerīna, soliste Rožu valsī (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 2003.g.);
Ugunsputns (I. Stravinska viencēliena baletā “Ugunsputns”, 2003. g.);
Medora (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 2003. g.);
Zina, Balerīna (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2004. g.);
Marķīze de Merteija (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2006. g.);
soliste (viencēliena baletā “Radīšana” ar Ludviga van Bēthovena mūziku, 2007. g.);
Anna Kareņina (baletā “Anna Kareņina” ar P. Čaikovska mūziku, 2008. g.);
Māte (baletā “Smilšuvīrs” ar Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūziku, Kristiana Špuka horeogrāfija, 2008. g.);
soliste (baleta izrādē “Tango plus. Ceļojumi” ar Astora Pjacollas mūziku, 2009. g.);
Titānija (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, Jurija Vamoša horeogrāfija, 2010. g.);
soliste (baleta izrādē “Tango” ar A. Maskata mūziku, 2011. g.);
Margerita Gotjē (baletā “Kamēliju dāma” ar Ferenca Lista mūziku, 2011. g.);
Nikija (L. Minkusa baletā “Bajadēra”, 2014. g.).
* * *
1999. gadā Margarita Demjanoka piedalījusies III Starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā “Vaganova Prix” Sanktpēterburgā (KF). 2008. gadā viņa piedalījusies XXI Starptautiskajā Rūdolfa Nurejeva fesitvālā Kazaņā (Tatarstānas Republika, KF). Tajā pašā laikā M. Džalila Tatarstānas Akadēmiskajā operas un baleta teātrī Kazaņā viņa bija iestudējusi L. Minkusa baletu “Bajadēra” un pirmizrādē izpildījusi Nikijas lomu šajā jauniestudējumā.
2009./ 2010. gada sezonā Margarita Demjanoka bija Honkongas Baleta (HKB) vadošā soliste. 2010. gadā balerīna atgriezusies Latvijas Nacionālās operas baleta trupā, bet izrādēs Honkongā turpinājusi uzstāties viesmākslinieces statusā.
Honkongas Baletā M. Demjanoka izpildījusi šādas lomas:
Pelnrušķīte (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”);
Žizele (Ā.Š. Adāna baletā “Žizele”);
Nikija (L. Minkusa baletā “Bajadēra”);
Odeta un Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);
princese Aurora (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”);
Feja (P. Čaikovska baletā baletā “Riekstkodis”, Stīvena Džefrija horeogrāfija);
Padedē (baleta izrādē “Simfonija 3 kustībās”/ “Symphony of 3 Movements”, Nila Kristija horeogrāfija);
Padedē (baleta izrādē “Gaisma un ēna”/ “Light and Shadow”, Kšištofa Pastora horeogrāfija);
Medmāsa (baletā “Ugunskodī”/ “The Firecracker”, Juri Ng horeogrāfija).
Kopā ar Honkongas Baletu baletdejotāja piedalījusies izstādē World Expo 2010 Šanhajā (Ķīna).
* * *
2011. gadā Latvijas baleta mākslinieki Margarita Demjanoka un Sergejs Neikšins uzstājās P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers” Leonīda Sobinova Starptautiskajā mūzikas un baleta festivālā Saratovā (KF).
Kopš 2013. gada baleta māksliniece M. Demjanoka ir dažādu starptautisko baleta konkursu žūrijas locekle. 2016. gadā viņa izveidojusi Margaritas Demjanokas baleta studiju (Margaritas Demjanokas Balerīnu skolu) un ir tās vadītāja un pedagoģe.
2017. gada 26. maijā izcilā prīmabalerīna Margarita Demjanoka atvadījusies no Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves. Atvadu izrādē viņa izpildījusi titullomu baletā “Anna Kareņina” ar P. Čaikovska mūziku.
Apbalvojumi:
2000. gadā – R. Nurejeva IV Starptautiskā baleta mākslinieku konkursa diplomande;
2001. gadā – Starptautiskā konkursa “Arabesque” Permā (KF) diplomande;
2003., 2010./ 2011. gadā – Latvijas Teātra darbinieku savienības “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā "Labākā baleta māksliniece";
2004. gadā – “Aldara” Starptautiskā Gada balva;
2004. gadā – Lielā Mūzikas balva;
2008. gadā – AS "Latvijas Gāze" Gada balvas Operai laureāte;
2008. gadā – nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai kā Gada labākā baleta māksliniece par titullomas atveidojumu baletā "Anna Kareņina" (Borisa Eifmana horeogrāfija);
2016. gadā – apbalvota ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā, spilgtu radošo devumu profesionālā baleta mākslā un jauno baleta mākslinieku audzināšanā.
Ģimene:
2016. gadā Margarita Demjanoka apprecējusies ar baleta mākslinieku un horeogrāfu Artūru Skuteļski (dz. 29.10. 1988. Rīgā) – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Maskavas Valsts Horeogrāfijas akadēmijas absolventu, kopš 2007. gada Latvijas Nacionālās operas un baleta baletdejotāju. Taču 2021. gadā viņu laulība izjukusi. M. Demjanokai ir dēls Kirils.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Margarita_Demjanoka
Примабалерина Маргарита Демьянок прощается с латвийским балетом #kultura1kb
https://www.jackdevant.com/margarita-demjanoka-and-sergei-neikshin-in-the-sleeping-beauty-pdd/
Ilustrācijas tēmai
