Valērijs Vikanovs

Valērijs Vikanovs (1947. gada 3. novembrī Altaja novadā, Krievijas PFRS) – Latvijas baletdejotājs un baleta pedagogs. 

1967. gadā Valērijs Vikanovs pabeidzis mācības Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; tagad – Rīgas Baleta skola), kur viņš bija mācījies lieliskā latviešu baleta pedagoga Jura Kaprāļa (1936–2008) klasē. Valērija pedagogi bija arī izcilie baleta mākslinieki: Artūrs Ēķis (1933–2011) un Vladimirs Cukanovs (1929–2021). Kopā ar V. Vikanovu RHV mācījās nākotnē pasaulslavenie baletdejotāji un aktieri Mihails Barišņikovs un Aleksandrs Godunovs (1949–1995), kā arī nākotnes Latvijas baleta solisti Andris Vītiņš un Igors Morozovs. 

No 1967. līdz 1989. gadam Valērijs Vikanovs bija baleta trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO). Kopā ar Latvijas baleta trupu V. Vikanovs piedalījies viesizrādēs Dienvidamerikas un Rietumeiropas valstīs. 

Baletdejotājam piemīt izteikti romantisks izskats, viņam ir raksturīgas neparasti elegantas kustības, izpildot lomas baletos. Gadu gaitā, uzstājoties uz skatuves, viņš spoži izpildījis daudzas lomas un partijas klasiskā baleta repertuārā. 

Lomas un baleta partijas Latvijas Valsts operas un baleta teātra (LNO) skatuvē: 

solists Vēju dejā (Arvīda Žilinska baletā “Sprīdītis”, 1968. g.);

Fēbs de Šatopērs (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Č. Punji, R. Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1970. g.);

Cēzars (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.);

solists Čardašā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1974. g.);

Francis (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1974. g.);

Kavalieris (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);

solists Kurdu dejā (Arama Hačaturjana baletā “Gajanē”, 1976. g.);

Barmalejs (Igora Morozova baletā bērniem “Doktors Aikāsāp”, 1977. g.);

Florestāns (baletā “Karnevāls” ar R. Šūmaņa mūziku, 1981. g.);

Benvolio, Pariss (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1984. g.);

Alberta draugs (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”) un daudzas citas.

Kā solists Valērijs Vikanovs piedalījies dejās, kas tika iestudētas operu izrādēs, tostarp Šarla Guno operā "Fausts" un daudzās citās.

Koncertnumuri: 

– kā solists piedalījies šādu latviešu tautas deju izpildījumā: “Andžiņš”, “Rucavietis”, “Stūru stūriem” u.c. 

Kopš 1996. gada Valērijs Vikanovs ir Rīgas Baleta skolas baleta mākslas pedagogs; 1973.–1975. gadā viņš bija mākslinieciskās vingrošanas horeogrāfs, kā arī tautas deju ansambļa “Liesma” repetitors. Vēlāk – pedagogs-repetitors privātajā baleta studijā “Rondo”. Viņam ir bakalaura grāds specialitātē “horeogrāfija” (2009. g.). 

Ģimene: 

Dzīvesbiedre: Ludmila Vikanova (dzimusi Streļņikova; 1953. gada 8. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – balerīna, klasiskās dejas pedagoģe, baletmeistare un horeogrāfe. 2019. gadā apbalvota ar 5. šķiras Atzinības Krustu.

                                                           ***

2022. gada novembrī Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) Jaunajā zālē notika vakars "Kino un balets", kura laikā tika demonstrētas vairākas dokumentālās filmas par Latvijas baleta leģendām. To starpā bija arī filma par baleta mākslinieku un pedagogu Valēriju Vikanovu – “Valērijs ir mūžīgs”, ko uzņēmis latviešu kinorežisors Reinis Ūbelis. Dokumentālā filma satur pārrunas un atmiņas, bet finālā tiek demonstrēta īsfilma "Autoportrets", ko uzņēmis pats V. Vikanovs.

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018. g.

А. Шаврей. Тройной юбилей Валерия Виканова, одноклассника Барышникова и Годунова #kultura1kB