Jevgeņijs Čanga
Jevgeņijs Čanga (1920. g. 23. aprīlī Rubilovas sādžā, Pleskavas guberņā, Krievijā – 1999. g. 7. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, baletmeistars un baletmākslas pedagogs.
Jevgeņijs Čanga ir dzimis 1920. gada 23. aprīlī Rubilovas sādžā, Pleskavas guberņā (tagad - Pleskavas apgabals, KF). Viņa tēvs – Jānis Čanga bija atslēdznieks, māte Marija Čanga – šuvēja. Pirmā pasaules kara laikā Jevgeņija vecāki bija spiesti evakuēties no Latvijas.
No 1935. līdz 1940. gadam Jevgeņijs Čanga mācījies Latvijas Nacionālās operas (LNO) baletskolā pie izcilā latviešu baleta pedagoga Harija Plūča (1900–1970). No 1946. līdz 1950. gadam baletdejotājs studējis A. Lunačarska Maskavas Valsts teātra mākslas institūta Baletmeistaru nodaļā.
No 1940. līdz 1946. gadam Jevgeņijs Čanga bijis baleta trupas solists Latvijas Nacionālajā operā (1940.–1941. g. un no 1945. līdz 1989. gadam – Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātris; tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB); 1950.–1961. gadā viņš bijis šā teātra baletmeistars.
1944. gada rudenī, pēc Rīgas atbrīvošanas no nacistiskās Vācijas okupācijas, Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātrī atsākās baleta uzvedumu atjaunošana. Apdāvinātais baletdejotājs Jevgeņijs Čanga uzstājās gandrīz vai katrā baleta izrādē, perfekti izpildot solista lomas un demonstrējot izcilas prasmes gan klasiskās baleta partijās, gan raksturdejās. Viņam piemītošais talants ļāvis atveidot spilgtus skatuviskos tēlus.
Nozīmīgākās lomas LNO/ LPSR Valsts Operas un baleta
teātra skatuvē:
Solists dejā “Gvadalkvivira”, Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”,1936., 1945. g.);
Zigfrīds (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1941. g.);
Jauneklis, Pjērs Grenguārs (Čezāres Punji, Rikardo Drigo baletā “Esmeralda”, 1945. g.);
Arlekīns (baletā “Karnevāls” ar Roberta Šūmaņa mūziku, 1946. g.) un daudzas citas.
***
Kā baletmeistars Jevgeņijs Čanga savā daiļradē pārstāvējis tā dēvēto Maskavas baleta skolu, kas īpašu ievērību velta žestu izteiksmībai un kustību plastikai, kā arī sižetam un dramaturģijai. Pirmais viņa iestudējums Rīgā bija latviešu komponista Ādolfa Skultes balets “Brīvības sakta” (pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” motīviem), kas tika uzvests 1950. gadā. Savam laikam balets “Brīvības sakta” bija novatorisks.1951. gadā par šo iestudējumu J. Čanga saņēmis 2. pakāpes Staļina (Valsts) prēmiju. 1955. gadā, gatavojoties viesizrādēm Maskavā, tika iestudēta šā baleta pārstrādātā versija.
1951. gadā Jevgeņijs Čanga iestudējis Klimentija Korčmarjova baletu “Sārtais ziediņš” (pēc Sergeja Aksakova tāda paša nosaukuma pasakas motīviem). Šis uzvedums tika veidots, apvienojot reālos un fantastiskos pasaku tēlus. 1952. gadā tika uzvests tatāru komponista Farida Jarullina balets “Šuralē”, kas tika veidots ar masu skatiem. Izrādē darbojās gan reālie tēli, gan tatāru folkloras personāži.
Jevgeņija Čangas iestudētie Sergeja Prokofjeva baleti “Romeo un Džuljeta” (1953. g.) un “Pelnrušķīte” (1954. g.) guvuši Latvijas skatītāju piekrišanu, pateicoties ekspresīvi emocionālam muzikālajam pavadījumam un perfekti veidotai dramaturģijai.
Pats vērtīgākais J. Čangas ieguldījums latviešu oriģinālajā horeogrāfijā bija 1957. gadā uzvestais Alfrēda Kalniņa balets “Staburadze” (Latvijas PSR Valsts prēmija 1958. gadā). Šajā iestudējumā baletmeistaram izdevās līdzsvarot reālo un mitoloģisko pasauli, akcentējot liriski romantisko līniju un harmoniski apvienojot klasisko deju ar latviešu tautas deju.
1960. gadā pirmoreiz Rīgā Jevgeņijs Čanga bija iestudējis ievērojamā armēņu komponista Arama Hačaturjana baletu “Spartaks”. Baletmeistara režija un darbs horeogrāfijas jomā pārliecinoši pierādīja viņa lielisko meistarību. Par to liecināja viņa prasme izveidot un izvērst daudzos masu skatus, kā arī nodrošināt precīzu šo skatu norisi. Baletmeistaram izdevās panākt izrādes darbības saskaņotību ar A. Hačaturjana īpatnējo un sarežģīto mūziku. J. Čanga bija veidojis šo baleta izrādi reālistiskajā manierē, ievērojot ikvienu detaļu un līdz ar to radot publikā iespaidu it kā viņš speciāli būtu izpētījis Senās Romas tradīcijas un sadzīves ierašas.
Jevgeņija Čangas veidotie oriģinālie iestudējumi veicinājuši Latvijas baletdejotāju aktierspēles izaugsmi, attīstījuši viņu prasmi atveidot dažādus raksturus dejas tēlos. Vienpadsmit gadu laikā radoši strādājot LPSR Valsts Operas un baleta teātrī, baletmeistars kopumā bija iestudējis četrus klasiskos baletus, divus latviešu oriģinālos baletus un piecas krievu un padomju komponistu baletu horeogrāfiskās redakcijas, turklāt 1993. gadā Latvijas Nacionālajā operā viņa vadībā tapis Aleksandra Glazunova baleta “Raimonda” uzvedums.
Jevgeņija Čangas iestudējumi LPSR Valsts Operas un baleta teātrī / LNO:
Ādolfa Skultes balets “Brīvības sakta” (1950., 1955. g.);
Klimentija Korčmarjova balets “Sārtais ziediņš” (1951. g.);
Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa balets “Esmeralda” (1951.g);
Farida Jarullina balets “Šuralē” (L. Jakobsona horeogrāfija, 1952. g.);
Sergeja Prokofjeva balets “Romeo un Džuljeta” (L. Lavrovska hor., 1953.g.);
S. Prokofjeva balets “Pelnrušķīte” (R. Zaharova hor.; 1954. g.);
Ādolfa Šarla Adāna balets “Korsārs” (pēc Ž. Maziljē, Ž.- Ž. Pero un M. Petipā hor., 1956. g.);
Ā. Š. Adāna balets “Žizele” (pēc Ž. Korali, Ž.- Ž. Pero un M. Petipā hor., 1957. g.);
Alfrēda Kalniņa balets “Staburadze” (1957. g.);
Arama Hačaturjana balets “Spartaks” (1960. g.);
Ludviga Minkusa balets “Dons Kihots” (pēc M. Petipā un A. Gorska hor., 1960. g.);
Aleksandra Glazunova balets “Raimonda” (pēc Mariusa Petipā hor., 1993. g.).
No 1961. līdz 1967. gadam Jevgeņijs Čanga strādājis par galveno baletmeistaru Aleksandra Spendiarjana Armēnijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (tagad – A. Spendiarjana Nacionālais akadēmiskais Operas un baleta teātris Erevānā); 1968.–1977. gadā viņš bijis Maskavas “Ledus baleta” galvenais baletmeistars; 1977. - 1990. gadā – pedagogs A. Lunačarska Maskavas Valsts teātra mākslas institūta Baletmākslas fakultātē.
Iestudējumi A. Spendiarjana Armēnijas Operas un baleta teātrī:
Arama Hačaturjana balets “Spartaks” (1961. g.);
balets “Spāņu meitene” ar Morisa Ravēla “Bolero” mūziku (1962. g.);
balets “Nēģeru kvartāls” ar Džordža Gēršvina mūziku (1962. g.);
Edgara Oganesjana balets “Zilā noktirne” (1964. g.);
izrāde
“Trīs horeogrāfiskās poēmas” ar Aleksandra Spendiarjana, Arno Babadžanjana un
E. Oganesjana mūziku (1965. g.).
A. Hačaturjana baletu “Spartaks” J. Čanga 1966. gadā bija
iestudējis arī A. Lunačarska Sverdlovskas Valsts akadēmiskajā Operas un baleta
teātrī (tagad – Jekaterinburgas Valsts akadēmiskais Operas un baleta teātris)
un 1967. gadā – Novosibirskas Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī.
Jevgeņijs Čanga ir miris 1999. gada 7. augustā Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.
Apbalvojumi un goda nosaukumi:
1956. gadā –ordenis “Goda Zīme”;
1956. gadā – PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks;
1958. gadā – Latvijas PSR Valsts prēmija;
1963. gadā – Armēnijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
Ģimene:
Dzīvesbiedre – Milica Baronova (prec. Čanga; 1918. g. 19. februārī Petrogradā/ Pēterpilī, Krievijā – 1982. g. 23. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR, apbedīta Lāčupes kapos) – baletdejotāja.
1935.- 1940. gadā mācījusies Latvijas Nacionālās operas baletskolā; 1939. gadā papildinājusi savu prasmi Parīzē. 1940.- 1960. gadā – LNO/ LPSR Valsts Operas un baleta teātra baleta trupas soliste.
Nozīmīgākās lomas LNO/ LPSR Valsts Operas un baleta teātra skatuvē:
soliste dejā “Gvadalkvivira” (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”,1936. g.);
Asariņu deja (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1943. g.);
Ursula, soliste dejā “Mazurka” (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1944. g.);
Flēra de Lisa (Č. Punji, R. Drigo baletā “Esmeralda”, 1945. g.);
Marijas draudzene (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”,1946. g.);
Laimas draudzene (Anatola Liepiņa baletā “Laima”, 1947. g.) u.c.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
JEVGĒŅIJS ČANGA | Atbild Nacionālā enciklopēdija
Ilustrācijas tēmai
