Vladimirs Cukanovs

Vladimirs Cukanovs (1929. g. 25. maijā Alabinas sādžā, Starožilovas rajonā, Rjazaņas guberņā, Krievijas PFSR – 2021. g. 4. martā Vīnē, Austrijas Republikā) – baletdejotājs, baletmeistars, horeogrāfs, baleta pedagogs un repetitors. 

1947. gadā Vladimirs Cukanovs absolvējis Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolu, viņa pedagogu vidū bija: Nikolajs Tarasovs, Margarita Vasiļjeva-Roždestvenska, M. Nikolajeva-Kaverinska u.c. 1970. gadā V. Cukanovs absolvējis N. Rimska-Korsakova Ļeņingradas/ Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas Baletmākslas fakultāti. Viņš mācījies pie tādiem izciliem pedagogiem, kā Ņina Aņisimova, Leonīds Jakobsons un Pjotrs Gusevs (horeografija). 

No 1947. līdz 1973. gadam – divdesmit sešu gadu laikā – Vladimirs Cukanovs bija baleta trupas solists Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Vienlaikus no 1947. gada viņš strādājis par pedagogu-repetitoru šā teātra baleta trupā. 

1948. līdz 1976. gadam Vladimirs Cukanovs pasniedzis klasiskās dejas Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV, no 2020. gada – Rīgas Baleta skola). Viņa audzēkņu vidū bija: Māris Liepa, Juris Kaprālis, Džons Markovskis, Genādijs Gorbaņovs, Aivars Leimanis, Marians Butkēvičs, Viesturs Jansons, Igors Pavļeņins u.c. 

Izpildot lomas un baleta partijas, Vladimirs Cukanovs radījis efektīgus, atmiņā paliekošus tēlus. Latvijas nacionālā baleta vēsturē viņs ir iegājis kā spīdošs sololomu un raksturlomu izpildītājs. Baletmākslinieks bija tehniski virtuozs dejotājs, kam visai sekmējis viņa nelielais augums.

V. Cukanova lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra skatuvē:

Nurali (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1946.g.);

Zilais putns (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1948., 1962.g.);

Vaņečka, suns Avva (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1948. g.);

Jauneklis (Aleksandra Kreina baletā “Laurensija”, 1949. g.);

solists Dejā ar lenti un dejā “Jabločko”, bagātais Mandarīns (Reinholda Gliēra baletā “Sarkanā magone”, 1949. g.);

Mazais velniņš (Ādolfa Skultes baletā “Brīvības sakta”, 1950. g.);

Dima (Mihaila Čulaki baletā “Jaunība”, 1950. g.);

Spiridons (Klimentija Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.);

Nerrs, Padetruā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1951. g.);

Nerrs (Čezares Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa baletā “Esmeralda”, 1951.g.);

Šaitans (Farida Jarullina baletā “Šuralē”, 1952.g.); 

Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1953. g.);

Jokdaris, Jauneklis (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”,1953. g.);

Princis, Nerrs, Ķīniešu sūtnis (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1954.g.); 

Vitas (Juļusa Juzeļūna baletā “Jūras krastā”,1954. g.);

Trubadūrs (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”,1954. g.);

Vergs, Pa-desklave, Puķu pārdevējs, Ahmeds (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”,1956., 1971.g.);

Padetruā (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 1956. g.);

solists dejā “Kankāna” (Džoakīno Rosīni baletā “Brīnumlelles”, 1958. g.);

Pajaco (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”,1959. g.);

Sems (Romualda Grīnblata baletā “Rigonda”,1959. g.);

Velns (M. Čulaki baletā “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu”, 1962.g.);

Velns (Mihaila Skoruļska baletā “Meža dziesma”, 1963. g.);

viens no Huligāniem (Dmitrija Šostakoviča baletā “Jaunkundze un huligāns”, 1965. g.);

Troļļu virsnieks (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1966.g.);

Velns (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1966. g.);

Polovciešu kareivis (“Polovciešu dejās” no Aleksandra Borodina operas “Kņazs Igors”) u.c.

***

Kā horeogrāfs un baletmeistars Vladimirs Cukanovs iestudējis baleta izrādes Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī, kā arī veidojis dejas un horeogrāfiju Valsts Rīgas operetes teātra muzikālajām izrādēm un dažu Rīgas dramatisko teātru lugām.

Viņš bija horeogrāfs Rīgas Kinostudijas spēlfilmai "Vella kalpi" (režisors Aleksandrs Leimanis, 1970. g.). Šajā kinofilmā viņš atveidojis epizodisku lomu - krodzinieka kalpa. Tāpat V. Cukanovs bija horeogrāfs arī citai populārajai spēlfilmai "Vella kalpi Vella dzirnavās" (režisors A. Leimanis, Rīgas Kinostudija, 1972. g.).

Vladimira Cukanova iestudētās baleta izrādes:

baleta izrāde “Revolucionārā etīde” ar Friderika Šopēna tāda paša nosaukuma etīdes mūziku (Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātrī, 1961. g.);

balets “Atmoda” ar Alekseja Mačavariani mūziku (LPSR Valsts Operas un baleta teātrī, 1975. g.);

balets “Ļeņingradas simfonija” ar Dmitrija Šostakoviča mūziku (LPSR Valsts Operas un baleta teātrī, 1984. g.);

balets “Klasiskā simfonija” ar Sergeja Prokofjeva mūziku (LPSR Valsts Operas un baleta teātrī, 1989. g.; Vīnes Valsts operā, 1988. g.) u.c.  

Horeogrāfija Valsts Rīgas operetes teātra izrādēm:

Johana Štrausa operetei “Sikspārnis” (1963. g.);

Georgija Sviridova muzikālajai komēdijai “Dzirksteles”(1963. g.);

Valtera Kollo mūziklam “Tā mīl amerikāņi” (1971. g.);

J. Štrausa operetei “Nakts Venēcijā” (1975. g.).

Horeogrāfija Rīgas dramatisko teātru iestudējumiem:

“Esi sveicināta, mīlestība!” pēc Alekseja Arbuzova lugas “Irkutskas stāsts” (režisors Alfrēds Jaunušāns, Valsts akadēmiskajā Drāmas teātrī,1960. g.);

“Atvadas baltajām naktīm” pēc Veras Panovas garstāsta motīviem (režisors A. Jaunušāns, Valsts akadēmiskajā Drāmas teātrī, 1961. g.);

“Civēks, kas līdzīgs pats sev” pēc Zinovija Papernija lugas (Valsts Jaunatnes teātrī, 1967. g.);

“Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta” pēc Astrīdas Lindgrēnas garstāsta motīviem (Valsts Jaunatnes teātrī, 1967. g.) u.c.

***

Vladimirs Cukanovs pasniedzis klasiskās dejas ne tikai Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, bet arī kā viespedagogs strādājis daudzās baleta skolās ārvalstīs: Austrijā, Dānijā, Vācijā, Ungārijā, Šveicē un Brazīlijā. 1970. gadā viņš rīkojis baleta semināru Kopenhāgenā (Dānija), kā arī ilgus gadus vadījis vasaras seminārus kūrortpilsētā Badausē (Austrija).

1973.–1974. gadā horeogrāfs un baletmeistars strādājis Irānā, šaha Mohammada Rezā Pehlevī valdīšanas laikos. Šahs speciāli atvēlējis vienu no savām pilīm deju nodarbībām. V. Cukanovs iestudējis klasiskos duetus, solo dejas un fragmentus no baleta izrādēm Teherānas baleta skolā.

No 1976. līdz 1981. gadam viņš kā viesbaletmeistars palīdzējis iestudēt koncertus un baleta izrādes Ankarā (Turcijā), kā arī iestudējis Borisa Asafjeva baletu "Bahčisarajas strūklaka" Ankaras baletskolā. No 1985. līdz 1988. gadam viņš strādājis Vīnes Valsts operas baletskolā (Austrijā).

1989. gadā Vladimirs Cukanovs kopā ar dzivesbiedri, baleta mākslinieci Virdžīniju Cukanovu, pārcēlās uz dzīvi Austrijā, laulātais pāris apmetās Vīnē. Kopš 1989. gada V. Cukanovs bijis pedagogs-repetitors Vīnes Valsts operas baleta trupā. Periodiski baleta pedagogs un horeogrāfs tika aicināts sniegt konsultācijas uz Rīgu. Arī atvaļinājumu dzīvesbiedri Cukanovi parasti pavadījuši Rīgā – viņu jaunības pilsētā.

Vladimirs Cukanovs ir miris 91 gada vecumā, 2021. gada 4. martā Vīnē, Austrijā.

Goda nosaukums un apbalvojumi:

1956. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks;

1969. gadā – LPSR Kultūras ministrijas Goda raksts;

Kambodžas valsts orednis;

2012. gadā – Latvijas Teātra darbinieku savienības Helēnas Tangijevas-Birznieces balva – par mūža ieguldījumu baleta mākslā.

Ģimene:

Dzīvesbiedre — Virginija (Virdžīnija) Cukanova (dzim. Stankeviča; 1928. g. 19. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā — 2012. g. 24. maijā Vīnē, Austrijas Republikā) — balerīna, baleta pedagoģe.

1949. gadā viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV), kur mācījusies pie izcilām pedagoģēm: Helēnas Tangijevas-Birznieces, Siras Jurgenas, Irēnas Strodes u.c. No 1948. līdz 1971. gadam - baleta trupas soliste Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātrī.

No 1973. līdz 1974. gadam kā viespedagoģe strādājusi Teherānas Operas un baleta teātrī “Rudaki Hall” Irānā; no 1975. līdz 1981. gadam bija pedagoģe-repetitore Anakaras Operas un baleta teātrī (Turcijā); no 1982. līdz 1985. gadam — RHV pedagoģe; no 1985. līdz 1988. gadam strādājusi par pedagoģi-repetitori Vīnes Valsts operas baleta trupā (Austrijā).

Kā kustību pedagoģe V. Cukanova strādājusi Rīgas Kinostudijā, Dailes teātra studijā un J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Rīgas sporta vidusskolā vadījusi treniņus mākslas vingrotājiem. Strādājusi Austrijā, Ungārijā un Brazīlijā, sagatavojot jaunos baleta māksliniekus starptautiskajiem konkursiem.

Lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra skatuvē:

Florīna, prologa Feja, feja Dārgakmens (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1948. g.);

Padetruā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1951. g.);

Laimas draudzene (Anatola Liepiņa baletā “Laima”, 1953., 1955. g.);

Džuljetas draudzene (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953. g.);

Pavasaris, Pusmāsa (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1954. g.);

Kāste (Juļusa Juzeļūna baletā “Jūras krastā”, . g.);

Raimondas draudzene (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”,1954. g.);

Odaliska, Pa-desklave (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”,1956. g.);

Meita (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1957. g.);

galvena Nāra (Nāru dejā no Aleksandra Dargomižska operas “Nāra”);

soliste Kazaku dejā (Džoakīno Rosīni baletā “Brīnumlelles”,1958. g.);

soliste dejā “Trepaks” (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”,1959. g.);

soliste klasiskajā “Bolero” (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1960. g.);

Gaiši zilā krāsa (Ringolda Ores baletā “Varavīksne”, 1963. g.) u.c.  

Vladimirs Cukanovs šādi izteicās par savu dzīvesbiedri: “Viņa ir mana visstingrākā kontroliere un liela palīdze.”

Informācijas avoti:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Балет: энциклопедия. / Гл. ред. Ю. Н. Григорович.- М.: Советская энциклопедия, 1981.- 623. lpp.

Raksts / Mūžībā devies Vladimirs Cukanovs / Latvijas Nacionālā Opera un Balets

Владимир Цуканов - хранитель русского балета

ЦУКАНОВ Владимир Петрович