Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Rumjancevs

Aleksandrs Rumjancevs

Aleksandrs Rumjancevs (1952. g. 31. decembrī Rīgā) – baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs.

1972. gadā Aleksandrs Rumjancevs absolvēja Rīgas Baleta skolu. Topošā baletdejotāja pedagogi bija N. Ļeontjeva, V. Bļinovs, H. Viana Gomesa de Fonse, J. Grauda, A. Lembergs, A. Dragone, J. Kaprālis. Aleksandrs Rumjancevs ir absolvējis Ļeņingradas (patlaban – Sanktpēterburgas) Konservatorijas Baleta nodaļu, viņš mācījās pie profesoriem N. Dolgušina un N. Bojarčikova, 1994. gadā ieguva horeogrāfijas maģistra grādu.  

No 1971. līdz 1992. gadam A. Rumjancevs bija Latvijas Nacionālās operas baleta trupas solists.

No 1974. līdz  1980. gadam viņš bija Rīgas Baleta skolas duetu klases pedagogs. 1980.-1989. gadā viņš strādāja par Latvijas mākslas vingrošanas izlases komandas vecāko horeogrāfu. No 1990. līdz 1996. gadam A. Rumjancevs vadīja moderno deju privātstudiju «Fantom», no 1996. līdz 2002. gadam viņš bija privātās baleta studijas vadītājs. Aleksandrs Rumjancevs ir Latvijas Baleta asociācijas viceprezidents.  

2002. gada Aleksandrs Rumjancevs ieņema Integrācijas lietu sekretariāta Administratīvā departamenta direktora amatu.

Baltdejotājam un horeogrāfam raksturīga izcila profesionalitāte, viņam piemīt patiess un neatkārtojams skatuves mākslinieka šarms.

Aleksandra Rumjanceva baletdejotāja repertuārs bija ļoti plašs. Viena no pazīstamākajām un nozīmīgākajām baleta partijām - lieliskais Toreadors (Ž. Bizē, R. Ščedrina „Karmena”).  Šis tēls baletdejotāja interpretācijā ir ārkārtīgi izsmalcināts, aristokrātisks un nedaudz patmīlīgs. Baletdejotājs izcili interpretēja arī temperamentīgā Giko tēlu no A. Hačaturjana baleta „Gajanē”, ko Rīgā bija iestudējis B. Eifmans.

Aleksandrs Rumjancevs ir baletdejotāja Andreja Rumjanceva brālis.

«Viņš ir gara auguma, slaids, apveltīts ar milzīgu skatuvisku šarmu un pievilcību un lieliski izskatās prinču baleta partijās. Viņš ir ļoti labs partneris, korekti uzvedas dejojot, viņš apveltī savus veidotos tēlus ar pašcieņu un aukstasinīgu eleganci.» (Ija Bite).

 

Baleta partijas:

Mākslinieks (О. Barskova baletā «Inku zelts», 1969. g. ); Vaclavs  (B. Asafjeva baletā «Bahčisarajas strūklaka», 1972. g.); Toreadors (Ž. Bizē, R. Ščedrina baletā «Karmena», 1977. g.); Jauneklis (F. Šopēna «Šopeniānā», 1973. g.); Fauns Valpurģu nakts ainā (Š. Guno operā «Fausts», 1973. g.); Solists (L. Mihkusa «Pahitā», 1974. g.); Princis Dezirē (P. Čaikovska baletā «Apburtā princese», 1975. g.); Laimonis (А.Kalniņa baletā „Staburags”, 1976. g.); Giko (A. Hačaturjana baletā «Gajanē», 1976.g.);  Kolēns (L. Herolda baletā «Veltīgā piesardzība», 1978. g.); Alnis (А. Žilinska baletā «Lolitas brīnumputns», 1979. g.);  Edgars (J. Karlsona baletā «Ugunī», 1979. g.);  Pērs Gints (E. Grīga baletā «Pērs Gints», 1980. g.);  Sergejs (А. Ešpaja baletā «Angara», 1981. g.); Romeo (S. Prokofjeva baletā  «Romeo un Džuljeta», 1982. g.); Bazils (L. Minkusa baletā  «Dons Kihots», 1982.g.);  Velns (А. Petrova baletā «Pasaules radīšana», 1983. g.); Zigfrīds, Rotbarts (P. Čaikovska baletā «Gulbju ezers», 1976., 1984. g.); Šahrijārs (F. Amirova baletā «1001 nakts», 1985. g.); Konrāds (Ā. Adāna baletā «Korsārs», 1986. g.); Students (V. Gavriļina baletā «Aņuta», 1986. g.);Francis (J. Štrausa baletā «Pie zilās Donavas», 1987); Droselmaijers (P. Čaikovska baletā «Riekstkodis», 1989. g.).

 

Apbalvojumi un goda nosaukumi:

Festivāla «Белые ночи» („Baltās naktis”) laureāts ( 3. pakāpe, 1972. g.); 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda raksts (1978. g.);

Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1980. g.).

Marina Mihaileca