Sākumlapa > Tēmas > Personas
Pāvels Vasiļčenko

Pāvels Vasiļčenko

Pāvels Vasiļčenko (1976. g. 11. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs. 1996.–2006. gadā bija Latvijas Nacionālās operas baletdejotāju trupas solists. 

1996. gadā Pāvels Vasiļčenko absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV viņš mācījies pie šādiem pieredzējušiem baleta pedagogiem: Valentīna Bļinova, Aleksandra Kolbina, Jura Kaprāļā un Sarmītes Jakses-Graudiņas. 

No 1996. līdz 2006. gadam Pāvels Vasiļčenko bija baletdejotāju trupas solists Latvijas Nacionālajā operā (LNO; no 2015 . gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).

Baleta kritiķis Ēriks Tivums (1945–2008) šādi raksturojis baleta solista daiļradi: “Pāvela Vasiļčenko dejojums saista ar līniju skaidrību, visgrūtāko dejas soļu vieglu un elegantu izpildījumu. Ja dramatiskajā teātrī kādreiz min jēdzienu daiļruna, tad te jārunā par daiļdeju. Viss ir harmoniski, taču reizē iekšēji spriegi.” 

Pāvela Vasiļčenko lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:

Bengta draugs (baletā bērniem “Pepija Garzeķe” ar Ulo Vintera, Artura Maskata mūziku, 1997. g.); 

Princis (baletā “Čaikovskis” ar Pētera Čaikovska mūziku, 1998. g.);

Rozes gars (viencēliena baletā “Rozes gars” ar Kārļa Marijas fon Vēbera mūziku, 1998. g.);

Princis Riekstkodis (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1998., 2000. g.);

Pariss (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1999. g.);

Sūtnis (Jura Karlsona baletā “Sidraba šķidrauts”, 2000. g.); 

Princis Dezirē, Zilais putns (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 2001. g.);

Toreadors, Liktenis (baletā “Karmena” ar Žorža Bizē/ Rodiona Ščedrina mūziku, 2001. g.);

Lučencio (baletā “Spītnieces savaldīšana” ar Kārļa Goldmarka mūziku, 2001.g.);

Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2002. g.);

Padetruā, Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2002. g.);

Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2002., 2004. g.);

solists (viencēliena baletā “Nomadi” ar Arvo Perta mūziku, 2002. g.);

Alberts (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 2003. g.);

Petruška (Igora Stravinska viencēliena baletā “Petruška”, 2003. g.);

Vergs, Puķu pārdevējs (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 2003., 2005. g.);

Pēteris (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2004.g.);

Princis (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 2005. g.);

ševaljē Dansenī (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2006. g.).

Apbalvojumi: 

2003. gadā – AS “Aldaris” Gada balva;

2005. gadā – Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā “Labākais baleta solists”.

Ģimene: 

Dzīvesbiedre – Tatjana Vasiļčenko (dzim. Romanovska; 1978. g. 22. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja. 

1996. gadā Tatjana Vasiļčenko absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, kur mācījusies pie šādiem izciliem baleta pedagogiem: Valentīna Bļinova, Aleksandra Kolbina, Loras Ļubčenko, Sarmītes Jakses-Graudiņas, Allas Saharovas un Regīnas Kaupužas

Septiņpadsmit gadu laikā – no 1996. līdz 2013. gadam Tatjana Vasiļčenko bija baletdejotāju trupas soliste Latvijas Nacionālajā operā (LNO; no 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).

Tatjanas Vasiļčenko lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē: 

Svanildas draudzene (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1997. g.);

Gran-pā (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1997. g.);

prologa Feja, feja Dārgakmens (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1998.g.);

Rozita, soliste klasiskajā Bolero (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1998.g.);

Meitene (baletā “Čaikovskis” ar Pētera Čaikovska mūziku, 1998. g.);

Normunda draudzene (Jura Karlsona baletā “Sidraba šķidrauts”, 2001. g.);

soliste Spāņu dejā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 2005. g.);

soliste Austrumnieku dejā un Spāņu dejā (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 2005. g.) u.c.

 

Informācijas avots: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018. 

Ilustrācijas tēmai