Aleksandrs Godunovs
Aleksandrs Godunovs (1949. g. 28. novembrī Južnosahalinskā, Krievijas PSFR – 1995. g. 18. maijā Losandželosā, Kalifornijā, ASV) – baletdejotājs un baleta mākslas pedagogs, kinoaktieris.
Aleksandrs Godunovs ir dzimis 1949. gada 28. novembrī Južnosahalinskā. Viņa tēvs – Boriss Godunovs bija būvinženieris. Kad zēnam apritējuši 3 gadi, vecāki izšķīrās. Viņa māte Lidija Godunova kopā ar dēliem – Oļegu un Aleksandru – pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur dzīvoja viņas brālis. Deviņu gadu vecumā Aleksandrs Godunovs iestājās Rīgas Horeogrāfijas skolā (tagad – Rīgas Baleta skola), kuru absolvēja 1968. gadā. Viņa baleta mākslas pedagogi bija Juris Kaprālis, Artūrs Ēķis, Valentīns Bļinovs. Aleksandra Godunova klasesbiedru vidū bija draugs un sāncensis, nākamais izcilais baletdejotājs Mihails Barišņikovs.
Sākot no 1968. gada, Aleksandrs Godunovs dzīvoja un radoši strādāja Maskavā, kur kļuva par ansambļa “Jaunais balets”/ «Молодой балет» solistu. Šo ansambli vadīja pazīstamais krievu baletmeistars un horeogrāfs Igors Moisejevs (1906–2007). Pēc trim gadiem A. Godunovs tika ielūgts dejot Maskavas Lielā teātra baleta trupā, kopā ar kuru viņš uzstājās no 1971. līdz 1979. gadam. Lielajā teātrī par A. Godunova baletmākslas skolotāju kļuva pazīstamais pedagogs Aleksejs Jermolajevs, kas palīdzēja baletdejotājam apgūt baleta partijas.
1972. gadā Aleksandrs Godunovs piedalījās Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā un ieguva Pirmo prēmiju.
Drīz vien Aleksandrs Godunovs kļuva par pasaulslavenās balerīnas Maijas Pļiseckas (1925–2015) skatuves partneri, kopā ar šo balerīnu viņš uzstājās virknē baleta izrāžu - “Gulbju ezers”, “Anna Kareņina”, “Karmensvīta”, “Rozes bojāeja”.
Maskavas Lielā teātra baleta trupas sastāvā A. Godunovs piedalījās viesizrādēs ASV, Itālijā, Francijā. Kopš 1975. gadā baletdejotājam tika aizliegts izbraukt ārpus PSRS robežām. Tikai pēc 4 gadiem, pēc krievu komponista Tihona Hreņņikova (1913–2007) lūguma Aleksandram Godunovam atļāva doties viesizrādēs uz Parīzi, lai baletdejotājs varētu piedalīties T. Hreņņikova baletā «Любовью за любовь»/ “Mīlestība par mīlestību”.
1979. gada augustā Maskavas Lielā teātra viesizrāžu laikā, kas notikušas ASV, baletdejotājs Aleksandrs Godunovs palika Ņujorkā un lūdza politisko patvērumu.
No 1980. līdz 1982. gadam Aleksandrs Godunovs bija Amerikas Baleta teātra (Аmerican Вallet Тheatre) Ņujorkā solists. Tolaik par šā teātra direktoru un vadošo solistu bija Mihails Barišņikovs. Konflikta ar M. Barišņikovu dēļ kontrakts ar A. Godunovu vairs tā arī netika pagarināts.
Kopš 1982. gada A. Godunovs uzstājās kopā ar dažādām Eiropas un Amerikas baleta trupām. Viņš izveidoja savu baleta trupu “Godunovs un draugi” /«Godunov and Friends» un kopā ar to piedalījās viesizrādēs, kas notika dažādās Amerikas Savienoto Valstu pilsētās. Pēc tam sekoja veiksmīgas viesizrādes Izraēlā, Argentīnā, Japānā.
1985. gadā Aleksandrs Godunovs pārtrauca uzstāties kā baletdejotājs, taču turpināja uzturēt labu fizisko formu. Viņš mācījās, ņemdams baleta mākslas stundas Losandželosā, studēja baletmeistara Dāvida Lišina Baleta akadēmijā, kuru vadīja balerīna un pedagoģe Tatjana Rjabušinska (1916–2000).
Kopš 1985. gada Aleksandrs Godunovs sāka spēlēt lomas Holivudas spēlfilmās. Desmit gadu laikā viņš tika uzņemts astoņās kinofilmās - vispazīstamākās no tām ir “Liecinieks” ar Harisonu Fordu un “Cietais rieksts” ar Brūsu Villisu titullomā. No 1987. gada A. Godunovs bija kļuvis par ASV pilsoni.
Viņš bija ārkārtīgi populārs kā baletmākslinieks. Pēc sava ārējā izskata A. Godunovs bija ļoti pievilcīgs, glīts; viņš bija gara auguma, slaids, proporcionālas ķermeņa uzbūves baletdejotājs. Viņam bija raksturīga spīdoša horeogrāfiskā tehnika, viņa izpildītajiem lēcieniem piemita vieglums, griešanās kustības bija virtuozas, jebkura viņa uzstāšanās pārsteidza ar pieslīpētu kustību grafisko izteiksmīgumu.
1995. gada 18. maijā 45 gadus vecā Aleksandra Godunova sirds apstājās, viņš miris savā dzīvoklī kompleksā Shoreham Towers, Rietumu Holivudā, Kalifornijā. Nelaiķa pelni pēc kremācijas tika izkaisīti virs Klusā okeāna. Baletdejotāja piemiņas vietā Gates Mortuary, Losandželosā, ir iegravēta epitāfija: "Viņa nākotne palikusi pagātnē."
Baletdejotāja Maija Pļisecka šādi pieminējusi A. Godunovu: “Viņš bija varens, lepns, gara auguma. Salmu krāsas matu kūlis, kas piešķīris viņam līdzību ar skandināvu, plēnēja Godunova neatkārtojamā pirueta izraisītajā vēja brāzmā.[..] Viņš bija godīgs, uzticīgs cilvēks un, neskatoties uz savu vīrišķīgo ārieni, pavisam nespēja aizsargāties.”
Baleta partijas uz Maskavas Lielā teātra skatuves:
Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”);
Jauneklis (viencēliena baletā “Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku);
Bazils (L. Minkusa baletā “Dons Kihots”);
Alberts (A. Š. Adāna baletā “Žizele”);
Spartaks (А. Hačaturjana baletā “Spartaks”);
Gans (I. Stravinska baletā “Svētpavasaris”);
Vronskis (R. Ščedrina baletā “Anna Kareņina”, 1972. g.);
Hozē (Ž. Bizē-R. Ščedrina viencēliena baletā “Karmensvīta”, 1972. g.);
Jauneklis (viencēliena baletā “Rozes bojāeja” ar G. Mālera mūziku, horeogrāfs R. Petī, 1977. g.);
Nikolo Paganīnī (S. Rahmaņinova baletā “Paganīnī”, 1974. g.);
Ivans Bargais (S. Prokofjeva baletā “Ivans Bargais”, 1975. g.);
Klaudio (T. Hreņņikova baletā “Mīlestība par mīlestību”, 1976. g.);
Tibalds (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1979. g.) u.c.
Lomas baletfilmās, kas uzņemtas Maskavā:
Jaunais baletdejotājs (“Maskavas fantāzija”, V. Artjomova mūzika, režisori horeogrāfi N. Riženko, V. Smirnovs-Golovanovs, 1971. g.);
Aleksejs Vronskis (“Anna Kareņina”, R. Šcedrina mūzika, ar Maiju Pļisecku galvenajā lomā, režisore M. Piļihina, 1974. g.);
Hozē (“Karmensvīta”, Ž. Bizē, R. Ščedrina mūzika; ar M. Pļisecku galvenajā lomā, režisors F. Slidovkers, 1978. g.);
kā arī dokumetālajā filmā “Aleksandrs Godunovs: Pasaule, kurā jādejo” (1983. g.) u.c.
Lomas spēlfilmās, kas uzņemtas Holivudā:
Deniels Hohleitners (“Liecinieks”/ “Witness”, ar Harisonu Fordu galvenajā lomā, režisors P. Virs, 1985.g.);
Makss Beisarts, Maestro (“Naudas bedre”/ “The Money Pit”, režisors R. Bendžamins, 1986. g.);
terorists Kārlis (“Cietais rieksts”/ “Die Hard”, ar Brūsu Villisu galvenajā lomā, režisors Dž. Maktirnans,1988. g.);
Sigvaldsons, pulksteņmeistars ( “Vikingu akmens”/ “The Runestone”, režisors V. Kerolls, 1991. g.);
Skarabiss (“Vaska figūru muzejs 2: Pazudušie laikā”/ “Waxwork II: Lost in Time”, režisors E. Hikoks, 1992. g.);
Lotārs Krasna (“Zona”/ “Dogfighters”(“The Zone”), 1995. g.) u.c.
Goda nosaukums:
KPFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1976. g.).
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
Блескина, Тамара. Александр Годунов: жизнь как триллер. – Открытый город. июль 2010, 58.–63. lpp.
Экис, Артур. Одноклассники.lv ; Телеграф. N 44–45, 50 (5–6, 13 марта), 13. lpp. : портр.
Ingrīda Zemzare. Prinča nāves gadadienā : Diena,1996. g. 21.maijā.
Ilustrācijas tēmai
