Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Godunovs

Aleksandrs Godunovs

Aleksandrs Godunovs (1949.g. 28.novembrī Južnosahalinskā – 1995.g.18.maijā Losandželosā, Kalifornijā, ASV) – baletdejotājs, pedagogs un aktieris.

Aleksandrs Godunovs ir dzimis padomju armijas virsnieka ģimenē. Kad viņam apritēja 3 gadi, vecāki izšķīrās, un māte Lidija Godunova kopā ar bērniem pārcēlās uz Rīgu. Deviņu gadu vecumā Aleksandrs Godunovs bija iestājies Rīgas Horeogrāfijas skolā, kuru absolvēja 1968. gadā. Viņa pedagogi bija J. Kaprālis, Artūrs Ēķis, V. Bļinovs. Aleksandra klases biedru vidū bija draugs un sāncensis, izcilais baletdejotājs Mihails Barišņikovs.

Kopš 1968. gada A. Godunovs dzīvoja Maskavā, kur kļuva par ansambļa «Молодой балет» („Jaunais balets”) solistu. Šo ansambli vadīja Igors Moisejevs. Pēc trim gadiem Aleksandrs Godunovs tika ielūgts dejot Lielā teātra baleta trupā, kopā ar kuru viņš uzstājās no 1971. līdz 1979. gadam. Lielajā teātrī par A. Godunova baletmākslas skolotāju kļuva pazīstamais pedagogs Aleksejs Jermolajevs, kas palīdzēja baletdejotājam apgūt baleta partijas. 1972. gadā A. Godunovs piedalījās  Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā un  ieguva Pirmo prēmiju.

Drīzumā Aleksandrs Godunovs kļuva par pasaulslavenās balerīnas Maijas Pļiseckas partneri, kopā ar viņu viņš uzstājās virknē baleta izrāžu («Gulbju ezers», «Anna Kareņina», «Karmensvīta», «Rozes nāve».).

Lielā teātra baleta trupas sastāvā A.Godunovs piedalījās viesizrādēs ASV, Itālijā, Francijā. Kopš 1975. gadā baletdejotājam tika aizliegts izbraukt ārpus PSRS robežām. Tikai pēc 4 gadiem, pēc komponista Tihona Hreņņikova lūguma, Aleksandram Godunovam atļāva aizbraukt ar viesizrādēm uz Parīzi, lai baletdejotājs varētu piedalīties T. Hreņņikova baletā «Любовью за любовь» („ Atbildot uz mīlu ar pretmīlu”).

1979. gada augustā Lielā teātra viesizrāžu laikā, kas notika ASV, Aleksandrs Godunovs palika Ņujorkā un lūdza politisko patvērumu.  

No 1980. līdz 1982. gadam A. Godunovs bija Amerikas Baleta teātra (АВТ) Ņujorkā solists. Tolaik par šā teātra direktoru un vadošo baletdejotāju bija Mihails Barišņikovs. Konflikta ar M. Barišņikovu dēļ kontrakts ar A. Godunovu tā arī netika pagarināts.

Kopš 1982. gada A. Godunovs uzstājās kopā ar dažādām Eiropas un Amerikas baleta trupām. Viņš izveidoja savu baleta trupu «Годунов и друзья» („Godunovs un draugi”) un kopā ar to piedalījās viesizrādēs, kas notika dažādās Amerikas pilsētās, pēc tam sekoja veiksmīgas viesizrādes Izraēlā, Argentīnā, Japānā. 1985. gadā A. Godunovs pārtrauca uzstāties kā baletdejotājs, bet turpināja uzturēt labu fizisko formu. Viņš mācījās, ņemdams horeogrāfijas mākslas stundas Losandželosā, studēja Dāvida Lišina Baleta akadēmijā, kuru vadīja Tatjana Rjabušinska.   

Kopš 1985. gada Aleksandrs Godunovs spēlēja lomas Holivudas mākslas filmās. 10 gadu laikā viņš tika uzņemts astoņās kinofilmās (vispazīstamākās no tām ir «Liecinieks» ar Harisonu Fordu un «Cietais rieksts» ar Brūsu Villisu titullomā). Kopš 1987. gada A. Godunovs bija kļuvis par ASV pilsoni.

Kā baletdejotājs viņš bija ārkārtīgi populārs. Pēc savas ārienes Aleksandrs Godunovs bija ļoti pievilcīgs, skaists; viņš bija gara auguma, slaids, proporcionālas miesas uzbūves baletdejotājs. Viņam bija raksturīga spīdoša horeogrāfiska tehnika, viņa izpildītajiem lēcieniem piemita vieglums, griešanās kustības bija virtuozas, jebkura uzstāšanās pārsteidza ar pieslīpētu kustību grafisko izteiksmīgumu.

«Viņš bija gara auguma, varens un lepns. Salmu krāsas matu kūlis, kas piešķīra viņam līdzību ar skandināvu, plēnēja Godunova neatkārtojamā pirueta izraisītajā vēja brāzmā... Viņš bija godīgs, uzticīgs cilvēks un, neskatoties uz savu vīrišķīgo ārieni, galīgi nespējīgs aizsargāties.» (baletdejotāja Maija Pļisecka).

 

Baleta partijas:

Lielajā teātrī:  

Zigfrīds (P. Čaikovskis «Gulbju ezers»); Jauneklis (F. Šopēns «Šopeniāna»); Bazils (L. Minkuss «Dons Kihots»);  Alberts (A. Š. Adāns «Žizele»); Spartaks (А. Hačaturjans «Spartaks»); Gans (I. Stravinskis «Svētpavasaris»);  Vronskis ( R. Ščedrins «Anna Kareņina»), 1972. g. ; Hozē (Ž. Bizē, R. Ščedrins «Karmensvīta»), 1972. g.; Jauneklis (G. Mālers «Rozes nāve»), horeogrāfs R. Petī, 1977. g.; Nikolo Paganīnī ( S. Rahmaņinovs «Paganīnī»), 1974. g.;  Ivans Bargais (S. Prokofjevs «Ivans Bargais»), 1975. g.;  Klaudio (T. Hreņņikovs „Atbildot uz mīlu ar pretmīlu” «Любовью за любовь»), 1976. g.; Tibalds (S. Prokofjevs «Romeo un Džuljeta»), 1979. g.; un cit.

 

Filmogrāfija:

Maskavā uzņemtās televīzijas baletfilmās: 

 «Maskavas fantāzija» (jauns baletdejotājs), 1972. g.; «Anna Kareņina» (Aleksejs Vronskis), 1974. g.; «Karmensvīta» (Hozē), 1978. g.; kā arī filmā «Godunovs: laiks dejot» (tēloja pats sevi), 1983. g..

Holivudā uzņemtās kinofilmās:

 «Cietais rieksts»(kopā ar Brūsu Villisu); «Liecinieks» ( kopā ar Harisonu Fordu), «Zona» un cit.

 

Goda nosaukumi:

KPFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1976. g. ).


Literatūra: 

Блескина, Тамара. Александр Годунов: жизнь как триллер. - Открытый город. июль 2010, 58.-63. lpp.

Экис, Артур. Одноклассники.lv ; Телеграф.  N 44-45, 50 (5-6, 13 марта), 13. lpp. : портр.

Ingrīda Zemzare.  Prinča nāves gadadienā : Diena - 1996. - 21.maijā.

 

Marina Mihaileca

http://www.youtube.com/watch?v=MM0NFN1UF4A

Ilustrācijas tēmai