Ludmila Turajeva-Šteinmane

Ludmila Turajeva-Šteinmane (1937. g. 10. jūnijā Omskā, Omskas apgabalā, Krievijas PFSR) – baletdejotāja, Latvijas baleta soliste, pedagoģe. 1976–1981. gadā – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktora vietniece. 

No astoņu gadu vecuma Ludmila Turajeva-Šteinmane veltījusi savu dzīvi baletam. 1955. gadā viņa absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, kur bija mācījusies pie lieliskās baleta pedagoģes Ņinas Gavrilovas. 

Divdesmit gadu laikā – no 1955. līdz 1975. gadam – Ludmila Turajeva-Šteinmane bija baletdejotāju trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (kopš 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Vienlaicīgi ar skatuvisko darbību Ludmila Turajeva-Šteinmane studējusi A. Lunačarska Maskavas Valsts teātra mākslas institūta Teātra zinātnes fakultātē. Studijas viņa pabeigusi 1969. gadā.

Ludmila Turajeva-Šteinmane bija liriski dramatiskā plāna baletdejotāja, tomēr viņai lieliski padevās arī raksturlomas. Saskaņā ar baleta kritiķu viedokli, balerīnai bija teicama dejas tehnika, spilgts skatuviskais temperaments un spējas radīt izteiksmīgus tēlus baleta izrādēs. 

Ludmilas Turajevas-Šteinmanes izpildītās lomas un baleta partijas:

Pavasaris (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1955. g.);

Padetruā (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1956. g.);

Odaliska (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1956. g.);

Taņečka (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1956. g.);

Pērle (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”, 1957. g.);

Lelle, soliste Ķīniešu dejā (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1959. g.);

Kitrijas draudzene (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1960. g.);

soliste Dejā ar kratālijām (Arama Hačaturjana baletā “Spartaks”, 1960. g.);

Zaķēns (Mihaila Čulaki baletā “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu”, 1962. g.);

Sarkangalvīte, mazā Freilene (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1962. g.);

soliste Neapoliešu dejā, Mazais gulbītis (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1964. g.);

Lelle Kopēlija (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1966. g.);

Meitene (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1966. g.) u. c.

* * *

Kopš 1976. gada Ludmila Turajeva-Šteinmane ir klasiskās dejas pasniedzēja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). No 1976. līdz 1981. gadam viņa bija Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktora vietniece. Trīsdesmit viņas mūža gadi tika veltīti pedagoģiskajai darbībai, starp viņas audzēkņiem bija ne mazums nākamo izcilo Latvijas baleta solistu.

Horeogrāfija baleta numuriem un miniatūrām, kas iestudētas RHV (1978–2007):

“Maldugunis”, Anatola Liepiņa mūzika;

“Padesixs”, Rikardo Džuzepes Drigo mūzika; 

“Variācijas”, Johana Sebastjana Baha mūzika;

“Valsis”, Friderika Šopēna mūzika;

“Barkarola”, Franča Pētera Šūberta mūzika;

“Trio”, Šarla Guno mūzika;

“Strūklakas”, Morisa Ravēla mūzika;

“Ziema”, Antonio Vivaldi mūzika no cikla “Gadalaiki”;

“Mazais divertisments”, Mihaila Gļinkas mūzika;

“Arabeska”, Kloda Debisī mūzika;

“Pastorāle”, Franča Doplera mūzika;

“Balle”, Hektora Berlioza mūzika;

“Hronoloģija”/ “Chronologie”, Žana-Mišela Žāra mūzika;

“Svētku svingls”, mūzika Stefana Grapelli aranžijā;

“Gājputni”/ “Migratory birds”, Džefa Beka mūzika;

“Skaņuplates”/ “Platters” ; “Hello, jazz” u. c.

* * *

2022. gada 6. novembrī LNOB Jaunajā zālē notika programmas “Kino un balets: Baleta zvaigznājs” pirmizrāde. Šī programma tapusi sadarbībā starp Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas studentiem, Latvijas Nacionālo operu un baletu un Rīgas Baleta skolu. Programmas ietvaros tika demonstrētas dokumentālās īsfilmas par Latvijas baleta māksliniekiem, kuri veltījuši savu mūžu baleta mākslas attīstībai.

Tika demonstrēta arī režisora Roberta Vanaga dokumentālā īsfilma "Mūžs baletam", kurā stāstīts par Ludmilas Turajevas-Šteinmanes likteni. Skatītājiem retrospektīvi tika parādīts viņas radošais ceļš – sākot no mācībām RHV, agrīnās slavas mirkļa horeogrāfijas skolu skatē Maskavā, kā arī detaļas par karjeru Operas un baleta teātrī un viņas atmiņas par trīsdesmit pedagoģijā pavadītajiem gadiem. 

Apbalvojumi:

1956. gadā – Latvijas PSR Augstākās Padomes Goda raksts;

1987. gadā – LPSR Kultūras ministrijas Goda raksts “Par ilggadēju radošu pedagoģisko darbu”.

Tekstu sastādījusi Irēna Ase

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

https://www.opera.lv/lv/izrade/kino-un-balets-baleta-zvaigznajs/www.lka.edu.lv 

Ludmila Šteinmane https://garamantas.lv/lg/person/1824662/Ludmila-Steinmane