Valentīns Žeglovskis

Valentīns Žeglovskis (1908. g. 26. jūlijā Jēkabpilī, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1985. g. Melnburnā, Austrālijā) – baletdejotājs.1926.–1934. gadā – Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks.

Valentīns Žeglovskis ir dzimis Jēkabpilī, Nikolaja Žeglovska ģimenē. Dejas mākslu V. Žeglovskis apguvis Rīgā, Aleksandras Fjodorovas privātajā baleta studijā. 

No 1926. līdz 1934. gadam baletdejotājs Valentīns Žeglovskis bijis Latvijas Nacionālās operas (LNO) trupas baleta mākslinieks. 

Lomas un baleta partijas Latvijas Nacionālās operas skatuvē:

Lelle Žonglieris (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1926. g.);

Fauns (baleta izrādē "Pēc karnevāla" ar Аleksandra Glazunova mūziku, 1928. g.);

Nerru dejas dalībnieks (Pētera Čaikovska baletā “Princis Riekstkodis”, 1928. g.);

solists dejā Sarabanda (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1928. g.);

solists Krievu dejā (Čezāres Punji baletā “Zirdziņš kuprainītis”, 1930. g.);

solists Austrālijas matrožu dejā (Reinholda Gliēra baletā “Sarkanā magone”, 1933. g.) u.c

* * *

1934. gadā baletdejotājs Valentīns Žeglovskis uzstājies uz teātra skatuves Rumānijā; 1934. un 1936. gadā - Palestīnā. Pēc tam baletdejotājs devās viesizrādēs ar solokoncertiem, uzstājoties Vīnē (Austrija), Londonā (Lielbritānija) un Ņujorkā (ASV).

No 1937. gada Valentīns Žeglovskis strādājis V. de Bazila trupā “Krievu balets” Montekarlo (fran.: Les Ballets Russes de Monte Carlo). Kopā ar šo baletdejotāju trupu viņš devās viesizrādēs uz Austrāliju, kur uzstājās 1937.–1939. gadā. Pēc viesizrādēm V. Žeglovskis pametis šo trupu, jo nolēmis palikt uz pastāvīgu dzīvi Austrālijā. 

Tomēr 1940. gadu beigās Valentīns Žeglovskis bija nolēmis atgriezties Rietumeiropā un dzīvojis Londonā (Lielbritānija), kur pasniedzis baleta skolā, taču pēc dažiem gadiem viņš atgriezās Austrālijā, kur atvēris pats savu baleta skolu.

Valentīns Žeglovskis ir miris 1985. gadā Melburnā (Austrālija).

Ģimene:

Dzīvesbiedre – Mija Arbatova (skatuves pseidonīms; īstais vārds un uzvārds – Mina Hiršvalde; 1911. gada 4. martā, Dribinas miestā, Čausu apriņķī, Mogiļevas/ Mahiļovas guberņā, Krievijas impērijā – 1990. gada 24. martā, Telavivā, Izraēlā) – balerīna, horeogrāfe, baleta pedagoģe. 

Dzimusi farmaceita Vulfa Hiršvalda (pēc izcelsmes no Kurzemes guberņas Goldingenas/ Kuldīgas) un Cīras Šmuljanas (pēc izcelsmes no Kauņas guberņas Kuršēniem) ģimenē. Vecāki apprecējās Rīgā 1905. gadā. 

1925. gadā viņa kopā ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Rīgā iestājusies Aleksandras Fjodorovas privātajā baleta studijā. Pēc mācību kursa baletstudijā beigšanas jaunā balerīna tika uzņemta Latvijas Nacionālās operas trupā. 1933. gadā viņa apprecējās ar savu skatuves partneri Valentīnu Žeglovski. 1934. gadā balerīna devusies uz Palestīnu, kur uzstājusies divus gadus. Pēc tam kopā ar dzīvesbiedru devās viesizrādēs pa Rietumeiropas galvaspilsētām un ASV. Taču pēc viesizrāžu beigām pāris izšķīrās.

1938. gadā Mija Arbatova atgriezās Palestīnā. 1943. gadā viņa atklāja savu baleta studiju Telavivā. Viņa tiek uzskatīta par vienu no Izraēlas nacionālā baleta pamatlicējām. Telavivas Goda pilsone. Mirusi 1990. gada 24. martā Telavivā (Izraēla).

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Memuāri:  Valentin Zeglovsky, Ballet Crusade, Reed & Harris, 1944. 

Сегодня вечером, 1934, №238;

LVVA, 2996. f., 21. apr., 8680. un  8681. lietas.

Арбатова, Мия — Vikipēdija