Aleksandra Fjodorova

Aleksandra Fjodorova (1884. g. 9. oktobrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1972. g. 20. augustā Ridžvudā, Ņudžersijā, ASV) – baletdejotāja, baleta mākslas pedagoģe, bijusī Sanktpēterburgas Marijas teātra soliste. No 1925. gada – Latvijas Nacionālās operas baletmeistare, Latvijas baleta prīmabalerīna. 

1902. gadā Aleksandra Fjodorova absolvējusi Sanktpēterburgas Ķeizarisko teātra skolu. 1902.–1906. gadā balerīna bija Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas soliste, 1906.–1922. gadā – šā teātra pirmā soliste. 1909.–1914. gadā balerīna piedalījās Sergeja Djagiļeva “Krievu sezonās Parīzē”; 1922.–1925. gadā viņa bija Troickas miniatūru teātra prīmabalerīna. 

1925. gadā baletdejotāja Aleksandra Fjodorova atbraukusi uz Rīgu. Šeit viņa sāka strādāt par baletmeistari Latvijas Nacionālajā operā (LNO), kā arī kļuva par šā teātra baleta trupas prīmabalerīnu. 

Kā baletmeistare Aleksandra Fjodorova radoši nostrādāja LNO astoņas teātra sezonas. Relatīvi īsajā laikposmā viņai izdevās pacelt Latvijas baleta līmeni līdz Eiropas līmenim. Baletmeistare A. Fjodorova bija iestudējusi 18 baleta izrādes, vairums no kurām bija nācis no Sanktpēterburgas Marijas teātra zelta repertuāra. Vislielāko Latvijas skatītāju atzinību ieguvis viņas iestudētajs Pētera Čaikovska balets “Gulbju ezers” – šī baleta izrāde tika demonstrēta 30 reizes.

Kā rakstīja par Aleksandru Fjodorovu Latvijas baleta pazinējs Georgs Brants, pirmām kārtām, viņa bija izpelnījusies atzinību kā augstas klases klasiskā balerīna. Kaut gan agrāk A. Fjodorova arī nebija nodarbojusies ar baleta izrāžu iestudējumiem, tomēr viņai piemītošā mākslinieciskā intuīcija un ritmiskās precizitātes izjūta kļuva par viņas panākumu ķīlu šajā radošajā darbā. Vēlāk, gadiem ritot, parādījās arī zināma rutīna. Viņa necentās iet pastāvīgu ceļu un radīt savas, īpašas horeogrāfiskās kompozīcijas, bet atdarinājusi pašu labāko no tā, ko bija redzējusi un dejojusi pati. (skat.: Georgs Brants. Latviešu balets.– Rīga, 1937, 12. lpp.). 

Aleksandras Fjodorovas baleta partijas LNO: 

soliste (baletā “Silfīdas” ar F. Šopēna mūziku, M. Fokina iest., 1925. g.); 

Izabella (A. Glazunova viencēliena baletā “Damisa pārbaudījums”, 1925. g.); 

Odeta-Odīlija (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1926. g.);

Svanilda (L. Delība baletā “Kopēlija”, 1926. g.);

Raimonda (A. Glazunova baletā “Raimonda”, 1926. g.);

Kolombine (R. Drigo baletā “Arlekināde”, 1927. g.);

Marķīze (divertismentā “Pēc karnevāla jeb Atmiņas” ar M. Gļinkas, A. Glazunova, L. Delība mūziku,1928. g.);

Saldumu feja (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1928. g.);

soliste (E. Deldevēza, L. Minkusa baletā “Pahita”, 1929. g.);

soliste (baletā “Šopeniāna” ar F. Šopēna mūziku, M. Fokina iest., 1929. g.);

Polovciešu meitene (A. Borodina “Polovciešu dejās” no operas “Kņazs Igors”, M. Fokina iest., 1929. g.);

Aurora (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1929. g.);

Princese (Č. Punji baletā “Burvju zirdziņš”, 1930. g.);

Ugunsputns (I. Stravinska baletā “Ugunsputns”, 1930. g.);

soliste (M. Gļinkas “Aragonas hotā”, 1930. g.);

Madlēna, arī Armīda (N. Čerepņina viencēliena baletā “Armīdas paviljons”, 1930. g.);

Silvija (L. Delība baletā “Silvija”, 1931. g.).

Nozīmīgākie iestudējumi LNO:

A. Glazunova viencēliena balets “Damisa pārbaudījums” (1925. g.);

P. Čaikovska balets “Gulbju ezers” (1926. g.);

L. Delība balets “Kopēlija” (1926. g.);

A. Glazunova balets “Raimonda” (1926. g.);

P. Čaikovska balets “Riekstkodis” (1928. g.);  

baleta izrāde “Karnevāls” ar R. Šūmaņa mūziku (1931. g);

L. Minkusa balets “Dons Kihots” (1931. g.);

Ā. Š. Adāna balets “Žizele” (1932. g.) u.c.

Aleksandra Fjodorova bija nodibinājusi privāto baleta studiju Rīgā (Jēkaba ielā 16), ko viņa vadīja no 1925. līdz 1938. gadam, arī pēc aiziešanas no Latvijas Nacionālās operas trupas. Tāpat no 1925. līdz 1932. gadam viņa vadīja LNO baleta studiju. Būdama izcila un savos principos konsekventa klasiskā baleta tradīciju glabātāja, viņa iemantoja lielu autoritāti kā pedagoģe.

1935.–1937. gadā Aleksandra Fjodorova kā baletmeistare vadīja Kauņas operas (Lietuva) baleta trupu.

A. Fjodorovas perfektais klasiskās dejas stils, pedantiska pieeja darbam, repertuāra pārzināšana nodrošinājuši to, ka ar katru baleta izrādi arvien pieauga latviešu baletdejotāju māka un pieredze.

Baletmeistares un pedagoģes devums ir arī daudzi desmiti viņas audzēkņu, kuri vēlāk kļuva par slaveniem baletdejotājiem, baleta mākslas pedagogiem, baletmeistariem. Viņu vidū bija 1930.- 1940. gadu prīmabalerīnas: Mirdza Griķe, Melānija Lence, Edīte Feifere, Tatjana Šmite-Vestene, latviešu baleta vēsturē pirmais Starptautiskā baleta konkursa Briselē zelta medaļas laureāts Eižens Mežulis (1939. g.). A. Fjodorovas vadītajā baleta trupā izauga daudz spilgtu dejotāju: Natālija Cveiberga, Sira Jurgene, Gaļina Černova, Betija Tobiase, Elza Forstmane, Eižens Leščevskis, Rūdolfs Saule u.c. Viņu vidū bija baleta mākslinieki, kuri daudz darījuši Latvijas pēckara gadu baleta stiprināšanā un tālākvirzībā – Aleksandrs Lembergs, Anna Priede, Irēna Strode, Tamāra Vītiņa, Arvīds Ozoliņš, Jānis Grauds (1904–1978) u.c.

Aleksandra Fjodorova bija precējusies ar Aleksandru Fokinu – pazīstamā baletdejotāja un baletmeistara Mihaila Fokina (1880–1942) brāli, kurš no 1919. gada dzīvojis ASV.

A. Fjodorovai un A. Fokinam bija dēls Ļevs Fokins (1906–1974), kurš arī kļuvis par pazīstamu baletdejotāju ar skatuves pseidonīmu Ļevs Ļvovs. 

1938. gadā Aleksandra Fjodorova izceļoja no Latvijas un sava mūža atlikušo daļu pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs. Ņujorkā līdz pat 1965. gadam viņa bija pedagoģe privātajā baleta skolā, iepazīstinot savus audzēkņus ar krievu baleta skolas klasiskās dejas tradīcijām.

Aleksandra Fjodorova ir mirusi 1972. gada 20. augustā Ņudžersijas štatā, ASV.

Informācijas avots:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. – Rīga, 2018, 123.–124. lpp.