Marina Sizova
Marina Sizova (prec. – Kardašova; 1925. g. 29. decembrī Ļeņingradā/ tagad – Sanktpēterburga, Krievijas PFSR – 1988. g. 17. septembrī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotāja, klasiskās dejas pedagoģe. 1945.–1965. gadā bija Latvijas baleta soliste.
1944. gadā Marina Sizova absolvējusi Ļeņingradas Horeogrāfisko vidusskolu, kur mācījusies pie tādiem pazīstamiem pedagogiem, kā Natālija Kamkova, Jevgeņija Sņetkova-Večeslova, Aleksandrs Puškins un Boriss Šavrovs.
Divdesmit gadu laikā, no 1945. līdz 1965. gadam Marina Sizova bijusi baletdejotāju trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (no 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera; kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).
Tajos laikos, 1945.–1951. gadā un 1956.–1965. gadā, LPSR Valsts Operas un baleta teātra galvenā baletmeistare bija slavenā skatuves māksliniece Helēna Tangijeva-Birzniece (1907–1965), kura šajā teātrī bija iestudējusi daudzu klasisko baletu atjaunotās redakcijas.
Baleta zinātniece un kritiķe Ija Bite (1938–2007) rakstījusi, ka Marina Sizova tieši no Helēnas Tangijevas-Birznieces “..mācījusies mīlēt mūziku, muzikalitāti dejā, artistiskumu, darba mīlestību un darba spējas, atbildības sajūtu, pacietību, disciplīnu, pašaizliedzību darbā.”
Balerīnai Marinai Sizovai bija ļoti plašs repertuārs.Teātra skatuvē viņa galvenokārt izpildījusi klasiskās solopartijas un otrā plāna baleta lomas. Pateicoties artistiskumam, teicamai profesionālajai tehnikai, kustību plastiskumam un izteiksmībai, viņai izdevās radīt ne mazums neaizmirstamu tēlu baleta izrādēs.
Lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNOB skatuvē:
Variācija ar vēstuli (viencēliena baletā “Karnevāls” ar Roberta Šūmaņa svītas mūziku, 1945. g.);
Driādu pavēlniece, soliste Cīrulīšu dejā (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1945. g.);
soliste Austrumnieku dejā, soliste dejā Mazurka (Borisa Asafjeva baletā “Bahčisarajas strūklaka”, 1946. g.);
Miglas meita (Anatola Liepiņa baletā “Laima”, 1947. g.);
Ceriņu feja, Zelta feja (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1948. g.);
Draudzene (Aleksandra Kreina baletā “Laurensija”, 1949. g.);
Variācija (Reinholda Gliēra baletā “Sarkanā magone”, 1949. g.);
Ģimnāziste (Mihaila Čulaki baletā “Jaunība”, 1950. g.);
Freilene, Skaistule-ragana (Ādolfa Skultes baletā “Brīvības sakta”, 1950. g.);
viena no Lielajiem gulbjiem, soliste Ungāru dejā (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1951. g.);
Spāre (Klimentija Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.);
Dieviete (Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa baletā “Esmeralda”, 1951.g.);
Putns, Tenkotāja (Farida Jarullina baletā “Šuralē”, 1952. g.);
soliste dejā Tarantella (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953.g.);
feja Vasara, soliste dejā Mazurka, soliste Austrumnieku dejā (S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1953. g.);
soliste Austrumnieku dejā, soliste Ungāru dejā, Gran-pā (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1954. g.);
Verdzene, soliste dejā Forbanga (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1956.g.);
Batilde, viena no Vīlām (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”,1956. g.);
Draudzene (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1957.g.);
Meitene (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”, 1957. g.);
soliste Austrumnieku dejā (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1959. g.);
viena no Ēģiptietēm (Arama Hačaturjana baletā “Spartaks”,1960. g.);
soliste (baleta izrādē "Simfoniskās dejas" ar Sergeja Rahmaņinova mūziku, 1961. g.).
Marina Sizova piedalījusies arī šādās baleta izrādēs:
Džoakīno Rosīni viencēliena baletā “Brīnumlelles” (1958. g.);
viencēliena baletā “Bolero” ar Morisa Ravēla mūziku;
Romualda Grīnblata baletā “Rigonda” (1959. g.);
baletā “Spāņu rapsodija” ar M. Ravēla mūziku (1961. g.);
Mihaila Skoruļska baletā “Meža dziesma” (1963. g.);
Sergeja Balasanjana baletā “Šakuntala” (1963. g.) u.c.
* * *
Sākot no 1945. gada, paralēli skatuviskajai darbībai, Marina Sizova pasniegusi klasisko deju LPSR Valsts Operas un baleta teātra Baleta skolā, kā arī 1957.–1970. gadā bija teātra baletdejotāju trupas pedagoģe-repetitore.
Četrdesmit gadu laikā, no 1948. līdz 1988. gadam, Marina Sizova-Kardašova bijusi klasiskās dejas pasniedzēja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; no 2020. gada – Rīgas Baleta skolā). RHV viņa vadījusi Klasiskās dejas apmācības metodisko apvienību. Papildus darbam RHV viņa kā pedagoģe un horeogrāfe strādājusi ar sporta biedrības “Daugava” daiļslidotājiem.
Savas pedagoģiskās darbības laikā RHV viņa bija sagatavojusi ne mazums jauno talantīgo balerīnu. To skaitā bija tādas izcilas Latvijas baleta solistes, kā Aija Baumane, Ināra Gintere, Marta Bilalova, Lora Ļubčenko, Ludmila Vikanova, Tatjana Jeršova, Indra Lapšina, Tatjana Kožuhova, Svetlana Aņikeviča, Tatjana Pavļeņina, Inese Jurgene, Ginta Gerharde-Upeniece un daudzas citas. Viņas bijušās audzēknes, vairākus gadus uzstājoties teātra skatuvē, ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas baleta mākslā.
Apbalvojumi:
1967. gadā – Latvijas PSR Kultūras ministrijas nozīmīte “Par teicamu darbu”;
1981. gadā – medaļa “Darba veterāns”;
1982. gadā – PSRS Kultūras ministrijas Goda raksts.
Marina Sizova-Kardašova ir mirusi 1988. gada 17. septembrī Rīgā. Apbedīta Lāčupes kapos Rīgā.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
