Ņina Beļikova
Ņina Beļikova (1913. g. 6. novenbrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 2000. g. 27. septembrī Maskavā, Krievijas Federācijā) – baletdejotāja, pedagoģe.
BeigusiĻeņingradas horeogrāfijas skolas A. Vaganovas klasi (1932). No 1932. līdz 1952. gadam bijusi Ļeņingradas S. Kirova Valsts operas un baleta teātra soliste. No 1933. līdz 1938. gadam – Ļeņingradas horeogrāfijas skolas pedagoģe. No 1938. līdz 1941. gadam un no 1949. līdz 1970. gadam – Ļeņingradas S. Kirova Operas un baleta teātra meistarklašu pedagoģe. No 1959. līdz 1970. gadam – Ļeņingradas horeogrāfijas skolas vecākā pedagoģe, no 1970. līdz 1973. gadam – Maskavas horeogrāfijas skolas pasniedzēja, no 1973. līdz 1977. gadam – Lodzas pilsētas teātra pedagoģe repetitore (Polija); no 1980. līdz 1985. gadam – pedagoģe repetitore Berlīnē (VDR); no 1979. gada – pedagoģe repetitore Sverdlovskas Operas un baleta teātrī; no 1986. līdz 1987. gadam – pedagoģe repetitore Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko teātrī.
No 1987. līdz 1992. gadam – Rīgas horeogrāfijas skolas pedagoģe, kā arī Latvijas Operas un baleta teātra baleta trupas pedagoģe repetitore.
Viena no viņas spožākajām audzēknēm Krievijā – Ludmila Semeņaka, izcilība Latvijā – Jūlija Gurviča.
Ņina Beļikova ir Čuvašijas APSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1966).