Sākumlapa > Tēmas > Personas
Džons Markovskis

Džons Markovskis

Džons Markovskis (1944.g. 23. februārī  Jakutskā) – baletdejotājs, baletmeistars.

Beidzis Rīgas horeogrāfijas skolu (1961), pedagogi – V. Bļinovs un V. Cukanovs. Pēc skolas beigšanas strādāja Latvijas Operas un baleta teātrī. Dejoja teātra repertuāra vadošās lomas.

No 1964. līdz 1965. gadam Dž. Markovskis pilnveidoja savu skatuvisko meistarību Ļeņingradas horeogrāfijas skolā (pedagoģe A.Kumisņikova), bet pēc mācību beigšanas tika uzaicināts strādāt Ļeņingradas S. Kirova Operas un baleta teātrī. Kļuva par vienu no vadošajiem baleta solistiem.

1971. gadā kopā ar balerīnu Allu Osipenko aizgāja no teātra un strādāja L. Jakobsona trupā „Horeogrāfiskās miniatūras” (1971-1973)., kur speciāli šim pārim tika radītas vairākas horeogrāfiskās miniatūras. No 1973. gada Dž. Markovskis darbojās apvienībā „Ļenkoncert”. Braukāja viesizrādēs pa valsti, dejojot horeogrāfiskas miniatūras un viencēliena baletu „Antonijs un Kleopatra”. Līdztekus mākslinieks izmēģināja savus radošos spēkus kā horeogrāfs un baleta uzvedumu veidotājs. No 1977. līdz 1982. gadam Dž. Markovskis dejoja Ļeņingradas baleta ansamblī B. Eifmaņa vadībā, kurš tieši viņam veltīja vairākas lomas savos viencēliena baletos.

Dž. Markovskim bija dabas dota lieliska faktūra - stalts augums, atlētiska miesas būve, lieliska plastika un artistiskums. Viņu pamatoti uzskatīja par iejūtīgu un saprotošu partneri. Uzstājās kopā arī ar daudzām ievērojamām balerīnām, tostarp Maiju Pļisecku un Jekaterinu Maksimovu. Bija pastāvīgs dejotājas Allas Osipenko partneris.

Kopš 2000. gada vidus uzturas Sanktpēterburgas skatuves veterānu namā.

Dejotāja izpildītās lomas:

Latvijas Operas un baleta teātrī (1961—1964)

Romeo (S. Prokofjeva «Romeo un Džuljeta»), Princis Dezirē (P. Čaikovska "Apburtā princese"); Princis Zigfrīds (P. Čaikovska „Gulbju ezers”); Lukašs (Mihaila Skoruļska „Meža dziesma”); Pans (O. Barskova „Pans un Sīringa”) u.c.

Ļeņingradas S. Kirova Operas un baleta teātrī(1965-1971)

Princis Zigfrīds (P. Čaikovska „Gulbju ezers”); Spartaks (A. Hačaturjana “Spartaks”); Jauneklis “Šopeniāna” pēc F. Šopēna);  Визирь (A. Meļņikova “Leģenda par mīlu);  Romeo (S. Prokofjeva «Romeo un Džuljeta»),Žans de Bruiens (A. Glazunova „Raimonda”); Alberts (A. Adana “Žižele”).

L. Jakobsona trupā „Horeogrāfiskās miniatūras”,

Solists – „Taljoni lidojums” pēc V. A. Mocarta mūzikas; Mīnotaurs „Mīnotaurs un Nimfa”- pēc A. Berga mūzikas.

Ļeņingradas baleta ansamblī (“Jaunais balets”) 1977—1982

Viktors Hara  („Pārtrauktā dziesma”, ar I. Kalniņa mūziku, B. Eifmana iestudējums); Solists („Divbalsība”, ar grupas „Pink Floyd” mūziku, B. Eifmana iestudējums); Cara dēls Ivans (I. Stravinska „Ugunsputns”, B. Eifmana iestudējums); Rogožins („Idiots”, ar P. Čaikovska mūziku, B. Eifmana iestudējums).

Filmogrāfija:

Princis Zigfrīds (baletfilma „Gulbju ezers”, 1968);  Antonijs baletfilma "Antonijs un Kleopatra”, E. Lazareva mūzika, 1977 ; — Artinovs, baletfilma "Aņuta”, 1982.

http://www.liveinternet.ru/users/5307289/post289186428

Marina Mihaileca