Gaļina Ždanova

Gaļina Ždanova (1937. g. 20. jūlinjā Kaļiņinā/ tagad Tvera, Krievijas PFSR) – baletdejotāja. 1956.– 1976. gadā bija Latvijas baleta soliste. 

1956. gadā Gaļina Ždanova absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV viņa mācījusies pie izcilām pedagoģēm Ņinas Gavrilovas un Natālijas Ļeontjevas. 

Divdesmi gadu laikā, no 1956. līdz 1976. gadam Gaļina Ždanova bija baletdejotāju trupas soliste Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī (kopš 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB).

Gaļina Ždanova bija liriski romantiskā rakstura balerīna, taču viņai labi padevās arī solodejas un raksturlomas baletos. Viņai bija plašs repertuārs, teicama dejas tehnika un spožs skatuviskais temperaments.

Starp ievērojamākajām klasiskā baleta lomām Gaļinas Ždanovas izpildījumā būtu jāmin: galvenā loma S. Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”; Marija P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”; Žizele tāda paša nosaukuma Ā. Š. Adāna baletā. Viņas repertuārā bija arī ne mazums spilgtu lomu, kas tika izpildītas latviešu oriģinālbaletos.

Gaļinas Ždanovas izpildītās lomas un baleta partijas: 

Pelnrušķīte (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1953. g.);

Laimas draudzene (Anatola Liepiņa baletā “Laima”, 1955. g.);

Džuljetas draudzene (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953.g.);

Padetruā, Žizele (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1956., 1968. g.);

Annele (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1957. g.);

soliste Prelīdē, dejā Mazurka un Valsī (viencēliena baletā “Šopeniāna” ar Friderika Šopēna mūziku, 1958. g.);

Marija, Lelle (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”,1959. g.);

Meitene (baleta izrādē “Simfoniskās dejas” ar Sergeja Rahmaņinova mūziku, 1961. g.);

Pērle (baleta izrādē “Dārgakmeņi” ar Jāzepa Vītola tāda paša nosaukuma simfoniskās svītas mūziku, 1961. g.);

prologa Feja, Baltā kaķenīte (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1962.g.);

Zaķēns (Mihaila Čulaki baletā “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu”, 1962.g.);

Violetā krāsa (Ringolda Ores viencēliena baletā “Varavīksne”, 1963. g.);

druvu Feja (Mihaila Skoruļska baletā “Meža dziesma”, 1963.g.);

Padetruā, Mazais gulbītis (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1964. g.);

Naktsvijole (baleta izrādē “Ziedu vija” ar Pētera Barisona simfoniskās svītas mūziku, 1965. g.);

Jaunkundze (Dmitrija Šostakoviča baletā “Jaunkundze un huligāns”, 1965.g.);

Ingrīda (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1966. g.);

Jautrīte (Ādolfa Skultes baletā “Negaiss pavasarī”, 1967. g.); 

Lienīte (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1968. g.); 

Kadiča (Vladimira Vlasova baletā “Asele”, 1969. g.);

Sarkanā orhideja (Jāņa Mediņa baletā “Mīlas uzvara”, 1970. g.); 

Gulnāra, Odaliska (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 1971. g.);

Taņečka (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”) u.c.

Sasniegumi un apbalvojumi: 

1957. gadā – sudraba medaļa Vissavienības Jauno baletdejotāju fesivālā;

1957. gadā – VI Vispasaules Jaunatnes un studetu festivāla Maskavā laureāte;

1976. gadā – Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda raksts.

Tekstu sastādījusi Irēna Ase

Informācijas avots: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.