Valentīns Bļinovs

Valentīns Bļinovs (1928. g. 3. oktobrī Pavloviču sādžā, Smoļenskas guberņā, Krievijas PFSR – 2005. g. 14. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs, raksturlomu atveidotājs baleta izrādēs, horeogrāfs, baletmeistars, baleta pedagogs un repetitors. 

Valentīns Bļinovs ir dzimis 1928. gada 3. oktobrī Pavloviču sādžā, Smoļenskas guberņā (no 1929. g. – Smoļenskas apgabals) krievu zemnieka Tihona Bļinova ģimenē.1930. gadā mazais Valentīns kopā ar māti Natāliju Bļinovu pārcēlās uz dzīvi Maskavā, kur māte bija atradusi darbu. Tur zēnam atklājās dotības dejas mākslā. No 1938. līdz 1947. gadam V. Bļinovs mācījies Maskavas Horeogrāfijas skolā (pēc citām ziņām – Maskavas Lielā teātra baleta skolā). Viņa baleta pedagogi bija: Nikolajs Tarasovs, Jeļena Sergijevska, Boriss Borisovs. 

1947. gadā pabeidzot mācības Maskavā, Valentīns Bļinovs saņēmis norīkojumu darbam Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā operas un baleta teātrī (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). Tā Latvija kļuva par viņa otro dzimto zemi. 

No 1947. līdz 1966. gadam Valentīns Bļinovs bijis Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra baleta trupas solists. Viņš bija izcils raksturdeju izpildītājs, no dabas apveltīts ar spilgtu skatuvisku temperamentu. Viņa interpretētās raksturlomas izcēlās ar neparasti izteiksmīgām plastiskām kustībām. Pēc laikabiedru liecībām, baletdejotāju Valentīnu Bļinovu nevarēja nepamanīt uz skatuves, it sevišķi duetā ar talantīgo latviešu balerīnu Aiju Baumani (1932–2011). Vienlaikus no 1948. līdz 1966. gadam V. Bļinovs bija arī Latvijas PSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra baleta trupas pedagogs-repetitors. 

Kā baletdejotājs Valentīns Bļinovs pārliecinoši un neatdarināmi apliecinājis sevi gan dramatiskā žanra lomās, gan humoristiskās dejās. Ikviena izpildītā loma un baleta partija atklāja viņa izcilās aktiera dotības.

Lomas un baleta partijas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra skatuvē Rīgā: 

Feja Karabosa, Runcis zābakos (Pētera Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1948. un 1962. g.);

Vaņečka (Igora Morozova baletā bērniem “Dakteris Aikāsāp”, 1948. g.);

Krievu matrozis, solists dejā “Jabločko” (Reinholda Gliēra baletā “Sarkanā magone”, 1949. g.);

Pēterītis (Mihaila Čulaki baletā “Jaunība”, 1950. g.);

Spiridons, Agafons (Klimentija Korčmarjova baletā “Sārtais ziediņš”, 1951. g.);

Kvazimodo, Nerrs (Čezāres Punji, Rikardo Drigo baletā “Esmeralda”, 1951.g.);

Spānietis, solists Neapoliešu, Ungāru un Spāņu dejās (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1951. g.);

Šaitans (Farida Jarullina baletā “Šuralē”, 1952. g.);

Nerrs, solists “Mazurkā” (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 1953. g.);

Tibalds, Kapuleti kalps (S. Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1953. g.);

Mikus (Juļusa Juzeļūna baletā “Jūras krastā”, 1954. g.);

Saracēņu deja un Spāņu deja (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”, 1954. g.);

Ahmeds (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1956. g.);

Precinieks (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburadze”, 1957. g.);

Tiroliešu deja (baleta izrādē “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1957. g.);

solists (Morisa Ravēla viencēliena baletā “Bolero”,1958. g.);

“Tarantella” (Džoakīno Rosīni viencēliena baletā “Brīnumlelles”, 1958. g.);

Peļu ķēniņš, deja “Trepaks”, Spāņu deja (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1959. g.);

Sems (Romualda Grīnblata baletā “Rigonda”, 1959. g.);

Mirstošais gladiators (Arama Hačaturjana baletā “Spartaks”, 1960. g.);

Sančo Pansa (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1960. g.);

Mecenāts (baleta izrādē "Simfoniskās dejas" ar Sergeja Rahmaņinova mūziku, 1961. g.);

Pops (M. Čulaki baletā “Pasaka par popu un viņa kalpu Baldu”, 1962. g.);

Muzikants (Mihaila Skoruļska baletā “Meža dziesma”, 1963.g.);

Zviedru virsnieks (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1966. g.);

Kopeliuss (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 1966. g.);

Dr. Begrifenfelds (baletā “Pērs Gints” ar Edvarda Grīga mūziku, 1966. g.) u. c.

***

Kā horeogrāfs Valentīns Bļinovs bija nopietni aizrāvies ar Latīņamerikas tautas dejām un labi pārzinājis tās. Viņa iestudētās horeogrāfiskās miniatūras izcēlās ar spīdošu fantāziju, veidojot kaismīga temperamenta skatuviskos tēlus. Laikam ritot, radās nepieciešamība izteikt sevi arī lielākas formas iestudējumos. 1963. gadā tapa V. Bļinova viencēliena balets “Kubas melodijas” (viņš bija arī libreta autors). Muzikālajam pavadījumam tika izmantota tautas mūzika izcilo latviešu komponistu Raimonda Paula un Egīla Švarca apdarē. Dedzīgā Latīņamerikas mūzika – ar bolero, tango, rumbu un citām dejām nodrošinājusi šim uzvedumam publikas jūsmīgas atsauksmes. Balets, kas tika iestudēts, balstoties vienīgi uz raksturdejām, iezīmējis jaunu pieeju horeogrāfijas mākslā.

1967. gadā, sadarbojoties ar latviešu komponistu Ādolfu Skulti, Valentīns Bļinovs iestudējis baletu “Negaiss pavasarī”. Uzveduma sižetiskā līnija risinājās uz sadzīves fona savienojumā ar žanra dejām. 1960.–1970. gados balets “Negaiss pavasarī” tika uzskatīts par vienu no veiksmīgākajiem mūsdienīgā sižeta traktējumiem, bet Bļinova horeogrāfija izcēlās ar vērienīgu fantāzijas lidojumu un izdomas neizsmeļamību.

Paralēli baleta uzvedumiem Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra skatuvē horeogrāfs V. Bļinovs bija iestudējis arī dejas operu izrādēs.   

Valentīna Bļinova horeogrāfija operu iestudējumos:

Nikolaja Rimska-Korsakova operā “Cara līgava” (režisors Kārlis Liepa, 1950. g.);

N. Rimska-Korsakova operā “Maija nakts” (režisore Vilhelmīne Volkova, 1952. g.);

Sergeja Prokofjeva operā “Saderināšanās klosterī” (režisors Nikolajs Vasiļjevs, 1960. g.);

Marģera Zariņa “Nabagu operā” (režisors Jānis Zariņš, 1965. g.);

Jāņa Mediņa operā “Uguns un nakts” (režisors K. Liepa, 1966. g.);

Modesta Musorgska operā “Soročincu gadatirgus” (režisors Kārlis Liepa, 1976. g.) u.c.

***

1954.–1956. gadā Valentīns Bļinovs bija Latvijas PSR Valsts filharmonijas dziesmu un deju ansambļa baletmeistars; 1965.–1966. gadā – LPSR Valsts filharmonijas baletmeistars.

1970. gadā V. Bļinovs bija Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju virsvadītājs ar paša horeogrāfēto “Darba jauniešu deju svītu” (komponistes Elgas Īgenbergas mūzika).

Viņš bija iestudējis dejas šādiem tautas deju kolektīviem: “Liesma”, “Gatve”, “Ritenītis”, “Dancis”, bērnu deju kolektīvam “Horoški”. 1966.–1968. gadā V. Bļinovs bija Baltijas kara apgabala deju ansambļa vadītājs un horeogrāfs.

Valentīns Bļinovs kā horeogrāfs radoši strādājis arī dažādos Latvijas teātros: Valsts Rīgas Operetes teātrī, Latvijas Valsts Jaunatnes teātrī un Rīgas Krievu drāmas teātrī (tagad – Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris). 

Horeogrāfija Valsts Rīgas Operetes teātra iestudējumos:

Robēra Planketa komiskajā operā “Kornevilas zvani” (1955. g.);

Ferenca Lehāra operetē “Jautrā atraitne” (1959. g.);

Jurija Miļutina operetē “Iedegas cirka ugunis” (1964. g.) u.c.

Horeogrāfija Latvijas Valsts Jaunatnes teātra iestudējumos:

Sergeja Mihalkova komēdijā ”Sombrero” (Pāvela Homska režija, 1958. g.);

Jevgeņija Švarca pasaku lugā “Sniega karaliene” (Pāvela Homska režija, 1959. g.) u. c.

***

Līdztekus radošajam darbam uz teātra skatuves no 1948. līdz 2002. gadam  Valentīns Bļinovs pasniedzis klasiskās dejas un raksturdejas Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). Vairāk nekā pusgadsimta laikā viņš bija lielisks deju pasniedzējs – ar staltu stāju un vienmēr pilns radošas enerģijas. Viņa horeogrāfijas klasē mācījās šādas topošās Latvijas baleta zvaigznes: Uldis Žagata, Alfrēds Spura, Artūrs Ēķis, Haralds Ritenbergs, Aivars Leimanis, Genādijs Gorbaņovs u.c. Bļinova audzēkņu vidū bija arī nākotnes izcilākie pasaules baleta mākslinieki: Māris Liepa, Vladimirs Gelvans, Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs.

Kā pasniedzējs viņš bija ļoti prasīgs pret visiem bez izņēmuma – gan pret saviem audzēkņiem, gan pret baleta solistiem, gan pret kordebaleta dejotājiem. Viņš prata iemācīt daudz ko vairāk nekā vienīgi deju kustības, soļus un to secību. Viņam izdevās iedvest saviem audzēkņiem vispārējo pozitīvo attieksmi pret baleta mākslu, izraisīt viņos dziļu interesi par mūziku un teātri. Daudzas dejas, kuras V. Bļinovs bija iestudējis speciāli topošajiem baletdejotājiem, mūsdienās var pieskaitīt pie RHV koncertnumuru klasikas.

Valentīna Bļinova iestudējumi RHV audzēkņiem:

deja “Čardašs”, Johannesa Brāmsa mūzika (1955., 1966., 1989.g.);

deja “Mazurka”, Ludviga Minkusa mūzika (1957. g.);

“Ungāru deja”, Aleksandra Glazunova mūzika (1957. g.);

deja “Krakovjaks”, Mihaila Gļinkas mūzika (1958. g.);

“Spāņu deja”, Žorža Bizē mūzika (1958. g.);

Moldāvu deja, tautas mūzika (1961.,1991. g.);

Meksikāņu deja, tautas mūzika (1961.,1991. g.);

Zāras Feiginas viencēliena balets “Mana gaišā diena” (1962. g.);

“Bolero” no L. Minkusa baleta “Dons Kihots” (1965. g.);

deja “Gaučo”, tautas mūzika (1965.,1994. g.);

“Kubiešu tango”, tautas mūzika (1966. g.);

deja “Zābaciņi”, tautas mūzika (1968.,1989. g.);

“Krievu deja”, Vladimira Korņeva mūzika (1974. g.);

Venecuēliešu deja, tautas mūzika (1975., 1978., 1982., 1994. g.);

Argentīniešu deja, tautas mūzika (1977., 1978. g.);

deja “Mazurka”, Pētera Čaikovska mūzika (1980. g.);

deja “Sirtaki”, Mikisa Teodorakisa mūzika (1985. g.);

deja “Žokejs”, Johana Štrausa-dēla mūzika (1991. g.);

“Tango”, Īzaka Albenisa mūzika (1992. g.);

“Holandiešu deja”, Īzaka Dunajevska mūzika (1998. g.) u. c.

***

Baletdejotājs, horeogrāfs un pedagogs Valentīns Bļinovs ir devis nozīmīgu un daudzveidīgu radošu ieguldījumu Latvijas horeogrāfijas mākslā.

Baleta kritiķe un mākslas zinātniece Ija Bite-Krauliņa (1938–2007) devusi šādu raksturojumu Valentīnam Bļinovam:

“Raksturdeju solists, apveltīts ar milzīgu skatuvisko temperamentu. Baletā veidotie tēli izcēlās ar spilgtu plastiku un teicamu aktiermeistarību. Īpaši spožas bija viņa paša veidotās un izpildītās Latīņamerikas dejas.”

Valentīns Bļinovs ir miris 2005. gada 14. februārī Rīgā. Apbedīts Lāčupes kapos Rīgā. 

Apbalvojumi un goda nosaukums:

1956. gadā – ordenis “Goda zīme”;

1958. gadā – Latvijas PSR Kultūras ministrijas medaļa un Goda raksts;

1960. gadā – Latvijas PSR Kultūras ministrijas medaļa;

1963. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks;

1999. gadā – Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija par lielu ieguldījumu Latvijas kultūrā.

Informācijas avoti:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

VALENTĪNS BĻINOVS | Atbild Nacionālā enciklopēdija

Ēriks Tivums. Ass un precīzs kā zibens : 1998. “Rīgas Balss”, 1998. g., 7. dec. 14. lpp.

Блинов Валентин. Посмотреть на "Блинчика": 1998 / Palūkoties uz “Bļinčiku”. – “Русская газета”, 1998, 3 октября, 8. lpp.