Aleksejs Avečkins
Aleksejs Avečkins (1976. g. 26. maijā Brestā, Baltkrievijas PSR – 2013. g. 19. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – baletdejotājs. 15 gadu laikā bija Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) baleta trupas vadošais solists.
Aleksejs Avečkins (arī Ovečkins) ir dzimis 1976. gada 26. maijā Brestā. Viņa tēvs – Valērijs Avečkins strādājis par šoferi; māte – Ludmila Avečkina bija grāmatu tirdzniecības darbiniece. Aleksejs bija otrais bērns ģimenē – pēc māsas Natālijas. Savu aicinājumu viņš sajutis jau agrīnā bērnībā – atskanot mūzikas skaņām, zēns tūdaļ sācis dejot. “Mājās Brestā mēs kopā ar māsu vienmēr rīkojām izrādes dārzā. Mēs aicinājām savus vecākus un kaimiņus,” vēlāk atcerējies baleta mākslinieks.
1994. gadā, 18 gadu vecumā Aleksejs Avečkins absolvējis Baltkrievijas Valsts horeogrāfijas vidusskolu, mācoties Aleksandra Martinova klasē. Jaunais baletdejotājs uzreiz tika ielūgts strādāt Baltkrievijas Akadēmiskā Lielā operas un baleta teātra trupā Minskā. No 1994. līdz 1998. gadam viņš strādājis šā teātra baleta trupā un triju gadu laikā izgājis ceļu no kordebaleta dejotāja līdz solistam – galveno lomu izpildītājam klasiskajos baletos: Ā. Š. Adāna “Žizele”; L. Minkusa “Dons Kihots”; B. Asafjeva “Bahčisarajas strūklaka”; S. Prokofjeva “Romeo un Džuljeta”; A. Glazunova “Raimonda” u.c.
Kopš 1998. gada Aleksejs Avečkins bija Latvijas Nacionālās operas (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) baleta trupas solists. 15 gadu laikā uztājoties LNOB skatuvē, A. Avečkins izpildījis vairāk nekā 40 vadošās un sololomas, atveidojot praktiski visas klasiskā baleta repertuāra galvenās lomas, kuras viņa interpretācijā vienmēr izpelnījušās jūsmīgas atsauksmes gan no skatītājiem, gan no baleta kritiķiem.
Baleta mākslinieks dejojis arī laikmetīgā stila izrādēs. Pēdējā loma, kas tika atveidota laikmetīgajā izrādē, bija Otello loma tāda paša nosaukuma baletā ar Johana Sebastiāna Baha un 20. gadsimta komponistu Jannisa Ksenakisa un Aveta Terterjana mūziku. Šo izrādi 2012. gadā bija iestudējusi horeogrāfe Alla Sigalova. Taču spriežot pēc dažām intervijām, viņš pats tomēr uzskatījis sevi par klasiskā virziena dejotāju.
Pēc profesionālo baleta kritiķu vērtējuma Aleksejs Avečkins bija universāls dejotājs, kas izcēlās ar absolūti neatkārtojamu kustību plastiku, lielisku aktiermākslu un spīdošu dejas tehniku.
Aleksejs Avečkins piedalījies viesizrādēs daudzās ārvalstīs: Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Polijā, Dānijā, Somijā, ASV, Ķīnā un Krievijā, uzstājoties gan ar LNOB baleta trupu, gan ar citām trupām, gan kā neatkarīgs viessolists.
Alekseja Avečkina lomas un baleta partijas LNO/ LNOB skatuvē:
Rozes gars (viencēliena baletā “Rozes gars” ar Kārļa Marijas fon Vēbera mūziku, 1998. g.);
solists (baleta izrādē “Dzeltenais tango” ar Astora Pjacolas mūziku, 1998. g.);
Princis Riekstkodis (Pētera Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1998., 2000. g.);
Zigfrīds (P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers”,1998., 2002. g.);
Dubultnieks (baletā “Čaikovskis” ar P. Čaikovska mūziku, 1998. g.);
Alberts (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Žizele”, 1998., 2006. g.);
Princis Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1999., 2010. g.);
Romeo (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1999. g.);
Normunds (Jura Karlsona baletā “Sidraba šķidrauts”, 2000. g.);
Bazils, toreadors Espada (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 2001., 2004. g.);
Hozē (baletā “Karmena” ar Žorža Bizē/ Rodiona Ščedrina mūziku, 2001., 2013. g.);
Petručo (baletā “Spītnieces savaldīšana” ar Kārļa Goldmarka mūziku, 2001.g.);
Vīrietis (Igora Stravinska baletā “Svētpavasaris”, 2001. g.);
Francis (Leo Delība baletā “Kopēlija”, 2002. g.);
Konrāds, Vergs (Ā. Š. Adāna baletā “Korsārs”, 2003. g.);
Zelta vergs (viencēliena baletā “Šeherezāde” ar Nikolaja Rimska-Korsakova mūziku, 2003. g.);
Jauneklis (Igora Stravinska viencēliana baletā “Fejas skūpsts”, 2003. g.);
Baletdejotājs (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2004.g.);
Aizbildnis (Sergeja Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte”, 2005. g.);
Vikonts de Valmons (Artura Maskata baletā “Bīstamie sakari”, 2006. g.);
solists (viencēliena baletā “Bolero” ar Morisa Ravēla mūziku, 2007.g.);
Kareņins (baletā “Anna Kareņina” ar P. Čaikovska mūziku, 2007. g.);
solists, Cirkonsteins, Gulbis (baletā “Pusdārgakmeņi. Marijas sapnis” ar Čezāres Punji, Džoakīno Rosīni, Fransisa Pulenka, Henrija Litolfa un Kamila Sensānsa mūziku, 2007. g.);
Kopola (baleta izrādē “Smilšuvīrs” ar Roberta Šūmaņa, Alfrēda Šnitkes un Martina Donnera mūziku, Kristiana Špuka horeogrāfija, 2008. g.);
Oberons (baletā “Sapnis vasaras naktī” ar Fēliksa Mendelsona-Bartoldi mūziku, Jurija Vamoša horeogrāfija, 2010. g.);
Vīrietis, Tango (baleta izrādē “4 pasaules. 4 stihijas” – “Erda” ar Pētera Vaska, Č. Punji un K. Sensānsa mūziku, J. Vamoša horeogrāfija, 2011. g.);
Solors (Ludviga Minkusa baletā “Bajadēra”, 2012. g.);
Otello (baletā “Otello” ar J. S. Baha, J. Ksenakisa un A. Terterjana mūziku, Allas Sigalovas horeogrāfija, 2012. g.) u.c.
***
2012. gada aprīlī intervijā laikrakstam “Diena” Aleksejs Avečkins teicis šādus zīmīgus vārdus:
“Vairāk par visu es vēlētos aiziet brīdī, kad vēl varu, nevis kad uz mani jau būs nožēlojami skatīties. [..] Vēl tikai mazliet gribu padejot, taču jau sen sevi gatavoju tam, ka vajag laikus apstāties. [..]
Esmu pārstājis plānot dzīvi ilgam laikam uz priekšu. Vari plānot bez gala, bet dzīve tikmēr aizved pavisam citā virzienā. [..] Tagad vēlos dzīvot pa īstam un gūt gandarījumu no attiecībām ar cilvēkiem, kuri ir manā tuvumā, un no tā, ko izdevies padarīt šodien. Jo rītdienas var arī nebūt...”
Aleksejs Avečkins pāragri nomiris pēc smagas slimības 37 gadu vecumā, 2013. gada 19. augustā Rīgā. Viņš tika apbedīts savā dzimtajā pusē – Brestā (Baltkrievijā), kapsetā “Ploska”.
“Kā lidojoša komēta, tik ātri pagājusi viņa dzīve – īsa, spoža, piepildīta,” teicis, pieminot draugu un kolēģi baletdejotājs un pedagogs Modris Cers (1946–2015).
Balvas un apbalvojumi:
1999., 2008. gadā – Gada labākais dejotājs;
1999. gadā – “Aldara” Gada balva;
1999., 2008., 2012. gadā – “Spēlmaņu nakts” balva nominācijā “Labākais baleta solists”;
2001. gadā – Helsinku Starptautiskā baleta mākslinieku konkursa diplomants (Somija);
2002. gadā – Latvijas valsts Lielā Mūzikas balva.
Informācijas avoti:
Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.
Aleksejs Avečkins / Алексей Овечкин – Vikipēdija
Ilustrācijas tēmai
