Genādijs Gorbaņovs

Genādijs Gorbaņovs (1950. g. 1. februārī Rīgā, Latvijas PSR) – baletdejotājs, baleta pedagogs un repetitors. 2010. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 

1968. gadā Genādijs Gorbaņovs absolvējis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (RHV; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). RHV viņa pedagogi bija: Valentīns Bļinovs, Aleksandrs Lembergs, Artūrs Ēķis, Vladimirs Cukanovs, N. Ļeontjeva un Janīna Pankrate. 

Kopš 1967. gada Genādijs Gorbaņovs bija baleta trupas solists Latvijas PSR Valsts akadēmiskajā Operas un baleta teātrī, no 1989. gada – Latvijas Nacionālajā operā (LNO) (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). 

Savas ilggadējās radošās darbības laikā baletdejotājs bija izpildījis visas galvenās vīriešu baleta partijas un lomas gandrīz vai visos slavenajos baletos. Daudzu gadu laikā Genādija Gorbaņova pastāvīgā skatuves partnere bija izcilā latviešu balerīna Zita Errsa. Paralēli skatuviskajai darbībai kopš 1976. gada viņš bija Valsts akadēmiskā Operas un baleta teātra, no 1989. gada – LNO un vēlāk - LNOB baleta trupas pedagogs-repetitors. 

Horeogrāfiskās tehnikas ziņā Genādijs Gorbaņovs ir viens no izcilākajam Latvijas baletdejotājiem. Viņš lieliski uzstājās klasiskajos baletos un vienmēr bija gatavs demonstrēt savu meistarību arī laikmetīgās horeogrāfijas uzvedumos. 

Pazīstamais latviešu baleta kritiķis Ēriks Tivums (1945–2008) šādi raksturojis baletdejotāju:

“G. Gorbaņovs ir pats sportiskākais no Latvijas visu laiku baletdejotājiem. Sportiskumu veido dotumi. Vieglums soļos un lēcienos, lēcienu augstums un formas precizitāte, precīza, nesalauzīta un ātra griešanās, uzmanīga un fiziski droša partnerība.[..]

Pēc visiem saviem dotumiem – tehniskā spožuma, īpatnā, paskrabā emocionālā noskaņojuma, ārējā veidola, sportiskuma un asuma – viņš ir spilgts traģiskās groteskas dejotājs, īpatns premjers visās lomās. Šķiet, ka viņam ir “dzelzs” nervi un viņš zina dejas ilggadības noslēpumu, turoties Latvijas baleta elitē jau vairāk kā trīsdesmit piecus gadus, izpelnoties epitetu Genādijs Nevīstošais.” 

Lomas un baleta partijas LPSR Valsts Operas un baleta teātra/ LNO / LNOB skatuvē: 

Vējš (Arvīda Žilinska baletā bērniem “Sprīdītis”, 1968. g.);

Jakubovskis (Jāņa Ķepīša baletā “Turaidas Roze”, 1969. g.);

Ieroču nesējs (Oļega Barskova baletā “Inku zelts”, 1969. g.);

Pjērs Grenguārs (baletā “Parīzes Dievmātes katedrāle” ar Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa mūziku, 1970. g.);

Bazils (Ludviga Minkusa baletā “Dons Kihots”, 1971., 1982. g.);

Zigfrīds (Pētera Čaikovska baletā “Gulbju ezers”, 1971., 1984. g.);

Princis, Droselmaijers (P. Čaikovska baletā “Riekstkodis”, 1971., 2000. g.);

Skaramušs (baleta izrādē “Skaramušs” ar Jana Sibēliusa mūziku, 1971. g.);

Antonijs (Eduarda Lazareva baletā “Antonijs un Kleopatra”, 1972. g.);

solists (Eduarda Deldevēza, L. Minkusa baletā “Pahita”, 1974. g.);

Kavalieris di Ripafrata (Sergeja Vasiļenko baletā “Mirandolīna”, 1974. g.);

Jorens (Marģera Zariņa baletoperā “Svētā Maurīcija brīnumdarbi”, 1974. g.);

Vergs, Pa-desklave (Ādolfa Šarla Adāna baletā “Korsārs”, 1974.,1986. g.);

Dezirē (P. Čaikovska baletā “Apburtā princese”, 1975. g.);

Alberts, Hilarions (Ā. Š. Adāna baletā “Žizele”, 1976. g.);

Laimonis (Alfrēda Kalniņa baletā “Staburags”, 1976. g.);

Armens (Arama Hačaturjana baletā “Gajanē”,1978. g.);

Kolēns (Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā “Veltīgā uzmanība”,1978. g.);

Viktors (Andreja Ešpaja baletā “Angāra”,1981. g.);

Rozes gars (viencēliena baletā “Rozes gars” ar Kārļa Marijas Vēbera mūziku, 1981. g.);

Romeo, senjors Kapuleti (Sergeja Prokofjeva baletā “Romeo un Džuljeta”, 1982., 1999. g.);

Ādams (Andreja Petrova baletā “Pasaules radīšana”, 1984. g.);

Šahrijārs (Fikreta Amirova baletā “Tūkstoš un viena nakts”, 1985. g.);

Artinovs (Valērija Gavriļina baletā “Aņuta”, 1986. g.);

Džordans (Valtera Kaminska baletā “Kam skanēs zvans”, 1987. g.);

Grāfs (baletā “Pie zilās Donavas” ar Johana Štrausa-dēla mūziku, 1987., 1994. g.);

Mandarīns (Bēlas Bartoka baletā “Brīnišķīgais Mandarīns”, 1989. g.);

Barons (baletā “Kamēliju dāma” ar Džuzepes Verdi un Raimonda Paula mūziku, 1989. g.);

Abderahmans (Aleksandra Glazunova baletā “Raimonda”,1993. g.);

solists (baleta izrādē “Septītā simfonija” ar Ludviga van Bēthovena mūziku, 1993. g.);

Luijs Leplē (Daces Aperānes baletā “Edīte”, 1995. g.);

Šahrijārs (Nikolaja Rimska-Korsakova baletā “Šeherezāde”, 1998., 2003. g.);

Gavriličs (Dmitrija Šostakoviča baletā-komēdijā “Gaišais strauts”, 2004. g.) u.c. 

1978. gadā LPSR Valsts Operas un baleta teātrī tika rīkots Genādija Gorbaņova radošā darba vakars, kura gaitā tika izpildīti: Sergeja Prokofjeva viencēliena balets "Pazudušais dēls" (M.-E. Murdmā horeogrāfija), baleta uzvedumi “Pārrautā dziesma” ar Imanta Kalniņa 4. simfonijas muziku, “Divbalsība” ar rokgrupas “Pink Floyd” mūziku (Borisa Eifmana hor.), “Ekspresija” ar Antona Bruknera mūziku (Jura Kaprāļa hor.). 

1988. gadā tajā pašā teātrī notika vēl viens Genādija Gorbaņova radošā darba vakars, kura gaitā tika izpildīti: Igora Stravinska divcēlienu balets “Apollons Musagets”, horeogrāfiskā miniatūra “Apskaidrotā nakts” ar Arnolda Šēnberga mūziku (J. Kaprāļa horeogrāfija) u.c.

***

Genādijs Gorbaņovs bija piedalījies daudzos starptautiskajos baletmākslinieku konkursos, iegūdams tajos diplomus un izcīnot sudraba medaļu. Viņš uzstājās dažās baleta izrādēs, kas tika uzvestas Maskavas Lielajā teātrī Krievijā. Tāpat baletdejotājs regulāri un sekmīgi bija uzstājies arī Igaunijas Nacionālās operas “Estonia” skatuvē. 

G. Gorbaņova nozīmīgākās lomas teātra “Estonia” skatuvē: 

Prometejs (baletā “Prometejs” ar Ludviga van Bēthovena mūziku, 1980. g.);

Pazudušais dēls (Sergeja Prokofjeva viencēliena baletā “Pazudušais dēls”, 1985. g.);

Lindhorsts (Lepo Sumera baletā “Anselma stāsts”, 1985.g.);

solists (Igora Stravinska viencēliena baletā “Ugunsputns”, 1985.g.);

Meistars (Eduarda Lazareva baletā “Meistars un Margarita”, 1986. g.) u. c.

Filmogrāfija:

Armens – baletfilmā "Gajanē" (režisore Jeļena Mačereta, Arama Hačaturjana mūzika, lomās: Larisa Tuisova, Aleksandrs Rumjancevs u.c.; studija: Centrālās Televīzijas Galvenā muzikālo programmu redakcija, PSRS, 1979.–1980. g.).

Apbalvojumi un goda nosaukumi:

1972. gadā – Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā Varnā (Bulgārija) – sudraba medaļa;

1974. gadā – Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija;

1974. gadā – Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums;

1975. gadā – Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums;

1976. gadā – Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā Varnā (Bulgārija) – diploms “Labākajam balerīnas partnerim”;

1977. gadā – Starptautiskajā baletmākslinieku konkursā Maskavā (KPFSR) - diploms;

2010. gadā – piešķirts Latvijas valsts visaugstākais apbalvojums – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

2011. gadā – Helēnas Tangijevas-Birznieces balva — par ieguldījumu baleta mākslā;

2016. gadā – Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Informācijas avoti: 

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Artists / Genādijs Gorbaņovs / Latvian National Opera 

Tivums Ēriks. Nakts ar primabalerīnu. – Rīga, Likteņstāsti, 1996.

Gorbaņovs, Genādijs. Terpsihoras mīlulis. – Rīgas Balss, 2000., 31. janvāris, 10. lpp.

Горбанев, Геннадий. Юбилей принца. – Бизнес & Балтия, 2000, 18 января, 6. lpp.

Геннадий Горбанёв (Gennady Gorbanev) - актёр - биография - советские актёры театра - Кино-Театр.Ру