Oļegs Barskovs

Oļegs Barskovs (1935. g. 30. septembrī Savinas ciematā, Reutovas rajonā, Maskavas apgabalā, Krievijas PFSR – 2002. g. 14. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – komponists, čellists, koncertmeistars un mūzikas pedagogs. 

Nākamais komponists un čellists ir izaudzis inteliģentā un muzikālā ģimenē, viņa tēvs - Vasilijs Barskovs spēlējis vairākus tautas mūzikas instrumentus. Iesākumā Oļegs mācījies spēlēt čellu Mūzikas skolā Maskavā, pēc tam – 1949.–1953. gadā Rīgā – Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā pie mūzikas pedagoga Pētera Komisāra (1901–1974). No 1953. līdz 1958. gadam O. Barskovs studējis Latvijas Valsts konservatorijā, profesora Ēvalda Berzinska (1891–1968) čella klasē un profesora Valentīna Utkina (1904–1995) kompozīcijas klasē.

No 1953. līdz 1963. gadam un no 1975. līdz 1998. gadam čellists O. Barskovs spēlējis Latvijas PSR Valsts akadēmiskā Operas un baleta teātra orķestrī (kopš 1989. gada – Latvijas Nacionālā opera, LNO; tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB). No 1979. gada viņš pildījis koncertmeistara pienākumus un no 1990. gada bija čellistu grupas koncertmeistars. Starplaikā –1963.–1975. gadā - mūziķis spēlējis Latvijas Radio un Televīzijas simfoniskajā orķestrī. 

1950.–1970. gados čellists Oļegs Barskovs bieži uzstājies kā solists. Viņam piemitusi intelektuāli apskaidrota, poētiska izpildījuma maniere. Mūziķis rīkojis koncertu ciklus Operas teātra Baltajā zālē un Aizrobežu mākslas muzejā Rīgā. Viņa repertuārā nozīmīga vieta bija 20. gadsimta komponistu skaņdarbiem, galvenokārt Dmitrija Šostakoviča un Sergeja Prokofjeva. Oļegs Barskovs nereti devās viesizrādēs uz ārvalstīm, uzstājoties ar koncertiem Bulgārijā, Čehijā, Vācijā.

Kopš 1979. gada Oļegs Barskovs pasniedzis Latvijas Valsts konservatorijas Kameransambļa katedrā.

Oļegs Barskovs ir komponists instrumentālists, baletu un horeogrāfisko miniatūru mūzikas, simfoniskās un kamermūzikas skaņdarbu autors. Viņa mūzikā, īpaši agrīnā laikposmā, ir jaušama neoklasicisma stila ietekme, vēlāk komponista skaņdarbus ietekmējis ekspresionisma un neoromantisma stils, kā arī radoši tika izmantoti baroka stila elementi.

Kopš 1963. gada O. Barskovs bija Latvijas Komponistu savienības biedrs. 

Oļega Barskova baleti un horeogrāfiskās miniatūras:

horeogrāfiskā miniatūra “Neglītais pīlēns” pēc Hansa Kristiāna Andersena tāda paša nosaukuma pasakas motīviem (1961. g., arī libreta autors);

baleta viencēliens “Pāns un Sīringa” (1962. g., arī libreta autors, 1967. g. - otrā redakcija);

balets “Inku zelts” (1967. g., J. Titova un mūzikas autora librets);

baleta viencēliens “Lēdijas Makbetas monologs” pēc Viljama Šekspīra traģēdijas “Makbets” motīviem (1970. g., arī libreta autors);

balets “Lidojums” pēc Antuāna de Sent-Ekziperī romāna “Nakts lidojums” motīviem (1979. g.);

Simfoniskie skaņdarbi:

Concerto grosso kamerorķestrim (1962. g., otrā redakcija –1981. g.);

Koncerts obojai un simfoniskajam orķestrim (1963. g., otrā redakcija – 1970.g.);

“Himna darbam”, polonēze simfoniskajam orķestrim (1964. g.);

Otrā polonēze simfoniskajam orķestrim (1964. g.);

“Rudens dziesma”, simfoniskā glezna (1967. g.);

“Noktirne” kamerorķestrim (1973. g.). 

Kamermūzikas instrumentālie skaņdarbi: 

Divi stīgu kvarteti (1956., 1957. g.);

Balāde klavierēm (1958. g.);

cikls “Bahiāna” - divas sonātes flautai un čellam (1961–1962);

Piecas vokalīzes trompetei (obojai, balsij) un klavierēm (1985. g.);

“Gana rudens spēles”, solo obojai (1986. g.);

muzikālās lugas klavierēm, instrumentālās miniatūras u.c. 

Vokālā mūzika un skaņdarbi korim:

dziesmas jauktam korim (1966. g.);

Četri Viljama Šekspīra sonēti basam un kamerorķestrim (1968. g.);

vokālais cikls soprānam un tenoram klavieru pavadījumā ar dzejnieka Mihaila Ļermontova vārdiem (1987. g.);

trīs liriskas dziesmas vīru korim ar dzejnieku Valda Rūjas, Imanta Lasmaņa, Jāņa Grota vārdiem (1988. g.);

cikls korim “Gadalaiki” ar dzejnieka Sergeja Jeseņina vārdiem;

muzikālie skaņdarbi bērniem;

mūzika teātrim, radio, televīzijai u.c.

Goda nosaukums un apbalvojumi:

1957. gadā – Vissavienības muzikantu izpildītāju konkursa laureāts;

1957. gadā – bronzas medaļa Vispasaules jaunatnes festivāla atlases konkursā Maskavā;

1989. gadā – LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.

***

Mūzika bija Oļega Barskova dzīves jēga un piepildījums. Tai viņš kalpojis godprātīgi un pašaizliedzīgi, ar visu sirds degsmi. Šo neizmērojamo mūzikas un mākslas mīlestību nespēja aizēnot nedz ikdienas sadzīves rūpes, nedz finansiālās grūtības. Mūzika stāvēja pāri visam.

Oļegs Barskovs ir miris 66 gadu vecumā, 2002. gada 14. maijā Rīgā. Sirds neizturēja... Apbedīts Ulbrokas kapos (tagad – Pļavnieku kapi Rīgā). 

***

2002. gada 21. maijā preses izdevumā “Laiks” tika publicēts nekrologs, veltīts ievērojamā komponista un mūziķa piemiņai. Nekrologā, tostarp, ir rakstīts:

“Oļega Barskova balets “Inku zelts”, horeogrāfiskās miniatūras “Neglītais pīlēns”, “Pāns un Sīringa”, “Lēdijas Makbetas monologs” - tās ir partitūras, kas kļuvušas par latviešu baleta mākslas klasiku, ar panākumiem apliecinājušas Latvijas horeogrāfu un baletdejotāju profesionālo prasmi tālu pasaulē. [..]

Oļega Barskova mūzikas stilu rosinājuši senās polifonijas mākslas paraugi, jaunāko laiku neoklasicitiskie strāvojumi, bet jo īpaši Sergeja Prokofjeva daiļrades izteiksmes plašā daudzpusība, Viljama Šekspīra, Mihaila Ļermontova, Vladimira Majakovska, Sergeja Jeseņina un Raiņa dzeja.”

Informācijas avoti:

Latvijas baleta un dejas enciklopēdija. Projekta vadītāja un autore Dr. paed. Gunta Bāliņa. Līdzautori: Mag. art. Ramona Galkina, Mag. art. Regīna Kaupuža. – Rīga: SIA “ULMA”, 2018.

Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. – Rīga, Liesma, 1965;

Fūrmane L. Latviešu komponisti un muzikologi. – Rīga, LPSR Komponistu savienība, 1989;

Bāliņa G., Bite I. Latvijas baleta enciklopēdija. – Rīga, Pētergailis, 2006.

Oļegs Barskovs https://humma.lv/lv/person/876293/Olegs-Barskovs