Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Volkovs

Vladimirs Volkovs

Vladimirs Volkovs (04.03.1934  Ludzas rajona Locevas  sādžā) – pazīstams filofonists.

Vladimirs Volkovs uzauga nabadzīgā un kuplā zemnieku ģimenē – viņš bija vecākais no pieciem bērniem. Viņa tēvs Mihails Volkovs gāja bojā frontē 1945. gada martā.

Vladimirs Volkovs pabeidza septiņgadīgo skolu, pēc tam pārbrauca uz Rīgu, kur iestājās Kuģu remonta rūpnīcas tehniskā arodskolā un ieguva specialitāti „kuģu montētājs”. Kopš 1953. gada viņš sāka strādāt rūpnīcas korpusu cehā.

Kopš bērnības zēnu allaž bija saistījusi mūzika, viņš aizrautīgi  klausījās tās melodijas, kuras skanēja viņa mājās – vecākiem bija patafons un skaņuplates ar populāro skaņdarbu ierakstiem. Šo skaņdarbu melodijas uz mūžu palika V. Volkova atmiņā. Gadiem ritot, Vladimira mīlestība uz mūziku nebūt nebija kļuvusi vājāka. Tādēļ V. Volkovs nolēma, nepārtraukdams darbu rūpnīcā, pievērsties paša muzikālajai izglītībai.

1960. gadu sākumā Vladimirs Volkovs iestājās Vissavienības neklātienes Mākslas universitātes Mūzikas nodaļā, kur studēja mūzikas teoriju, instrumentāciju un kompozīciju. Jāpiezīmē arī, ka viņš apguva akordeona spēles mākslu, kas deva viņam iespēju ne tikai klausīties mūziku, bet arī pašam izpildīt skaņdarbus pēc notīm vai arī pēc dzirdes atskaņot iecienītās melodijas. Neklātienes studijas Mākslas universitātē deva viņam jaunas zināšanas un jaunu aizraušanos ar klasiskajiem skaņdarbiem, tāpēc joprojām līdz pat šai dienai V. Volkova muzikālo interešu loks ir visai plašs.

Dziļas zināšanas mūzikas jomā, sabiedriskums un vēlme gūt jaunus iespaidus ietekmēja to, ka Vladimirs Volkovs nonāca Kuģu remonta rūpnīcas klubā. Sākumā viņš bija viens no šā kluba apmeklētājiem, bet vēlāk kļuva par valdes locekli. 1963. gadā viņš kļuva par Kuģu remonta rūpnīcas kluba vadītāju. V. Volkovs daudz ko paveica, lai paplašinātu kluba darbību. Kuģu remonta rūpnīcas klubā ne tikai notika lekcijas un darbojās tradicionālie pulciņi vien, šeit tika rīkoti arī daudzi interesanti pasākumi, tai skaitā, muzikālie.

Viens no V. Volkova to laiku nopelniem ir akordeonistu ansambļa izveide. Šo ansambli viņš pats arī vadīja. Vēl Kuģu remonta rūpnīcas klubā darbojās vokāli instrumentālie ansambļi, kas tolaik tikko ienāca modē, - dažos no šiem ansambļiem aizrautīgi muzicēja arī pats kluba vadītājs.   

Tolaik Kuģu remonta rūpnīcas klubā tika rīkotas tikšanās ar skatuves māksliniekiem un mūziķiem, literātiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, zinātniekiem un citām interesantām personām; šīs tikšanās bija ļoti populāras un labi apmeklētas, tās veicināja publikas izglītošanos. V. Volkovs vadīja šo klubu līdz pat 1994. gadam.

Vladimira Volkova muzikālā darbība neaprobežojās tikai ar darbu Kuģu remonta rūpnīcas klubā vien, viņš veltīja sevi arī dažādu mūzikas žanru, pirmām kārtām, populārās mūzikas padziļinātajai izpētei. Viss aizsākās tad, kad notika repertuāra atlase kluba ansambļiem, bet interese par dažādiem mūzikas žānriem paliek arī patlaban. V. Volkovs pētīja gan krievu, gan pasaules estrādes skaņdarbus. Ne velti pie viņa arī tagad vēršas pēc padoma: viņš lieliski orientējas gan mūsdienu, gan 20. gadsimta sākuma mūzikā. Tas ietilpst V. Volkova interešu sfērā  – izpētīt, kā gadu gaitā mainījās muzikālā gaume. Par piemēru varētu minēt to, ka viņš lieliski orientējās tango mūzikā – no argentīniešu līdz krievu un Latvijas tango. V. Volkovu interesē vienu un to pašu melodiju dažādi aranžējumi, mūzikas mākslas pasaulē viņu interesē gandrīz vai viss.  

Neskatoties uz gadu starpību, Vladimirs Volkovs bija draudzējies ar ievērojamu komponistu Oskaru Stroku un dziedātāju Konstantīnu Sokoļski. Kādu reizi viņš pat piedāvāja abiem šiem mūziķiem atcerēties senos laikus un kopīgi ierakstīt dažas dziesmas. Pēc pārdomām abi piekrita, taču ne uzreiz, jo saprata, ka laikrites zobs ir nepārvarams, un ieraksts mājas apstākļos pie komponista nebūs tik kvalitatīvs, kā ieraksts mūzikas studijā. Un tomēr Volkovs uzstāja, ka ir nepieciešams sarīkot kopīgu muzicēšanu un veikt ierakstu pašdarbnieku līmenī. Šo ierakstu bija paredzēts uzdāvināt vienīgi tuviniekiem un draugiem – par piemiņu. Ieraksts tika izdarīts 1972. gada decembrī. Tika ierakstītas Oskara Stroka dziesmas no vecā repertuāra – valsis „Valdzinājums” («Очарование»), „Rudens valsis” («Осенний вальс») un  „Kvēlās acis” («Пламенные очи»). Neviens tolaik nevarēja paredzēt, ka pēc dažiem gadiem pēc K. Sokoļska gribas, šo vokālo skaņdarbu ieraksts tiks ievietots viņa otrajā solo skaņuplatē un tādā veidā kļūs pieejams arī plašai publikai. Tomēr, neskatoties ne uz ko, šis ieraksts ir vērtīgs, jo tā ir vienīgā iespēja noklausīties krievu tango karaļa Oskara Stroka klavierspēli.

Marina Mihaileca

Ilustrācijas tēmai