Vsevolods Češihins
Vsevolods Češihins (1865. g. 6./18. februārī Rīgā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1934. g. 14. decembrī Gorkijā/ Ņižņijnovgorodā; pēc citām ziņām – Ļeņingradā/ Sanktpēterburgā, Krievijas PFSR) – rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs, pedagogs, literatūras un mūzikas kritiķis.
Vsevolods Češihins ir dzimis Rīgā, laikraksta “Rižskij Vestņik” dibinātāja un redaktora Jevgrafa Češihina ģimenē. 1887. gadā Vsevolods absolvējis Sanktpēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti. 1889. gadā viņš iestājies dienestā Rīgas Apgabala tiesā, kopš 1903. gada bija miertiesnesis, kopš 1906. g. – zvērināts advokāts.
Līdzās tam V. Češihins aktīvi nodarbojies ar mūzikas un literatūras kritiķa darbu, publicēja rakstus laikrakstos “Рижский вестник”/ Rižskij Vestņik, “Прибалтийский листок”/ Pribaltijskij ļistok, “Русская музыкальная газета”/ Russkaja muzikaļnaja gazeta un citos. Viņa apraksti tika publicēti ar pseidonīmiem: «Дилетант» /Diletants, «Точка и тире»/ Punkts un domuzīme u.c.
Dažu gadu laikā viņš bija vadījis Rīgas dziedāšanas biedrību “Lado”.
1898. gadā V. Češihins bija viens no Imperatora Krievu mūzikas biedrības (IKMB; krieviski – ИРМО) Rīgas nodaļas organizētājiem, kopš 1906. gada – šīs biedrības sekretārs. Viņš strādājis par pasniedzēju IKMB Rīgas skolā, kopš 1913. gada bija profesors. V. Češihins pasniedzis mūzikas vēsturi, harmoniju un mūzikas teoriju.
No 1910. līdz 1913. gadam Vsevolods Češihins bija Rīgas dziedāšanas un deklamācijas biedrības “Bajan” priekšsēdētājs un goda loceklis. 1913. gadā viņš sastādījis un izdevis detalizētu biedrības darbības pārskatu par tās darbību 50 gadu pastāvēšanas laikā (1863–1913).
Vsevolodam Češihinam nebija sistemātiskas profesionālās izglītības mūzikas jomā, tomēr viņš visu savu mūžu aizrautīgi studējis mūzikas mākslas teoriju. Viņam piemita unikālas enciklopēdiskas zināšanas, vismaz, mūzikas mākslas jomā. V. Češihins bija īstens mūzikas propagandētājs un tautas apgaismotājs, par ko liecina viņa darbības veidi: viņš piedalījās koncertos kā pianists un lektors; rakstīja aprakstus Brokhauza–Efrona (Pēterburgā) un Granata (Maskavā) enciklopēdiskajām vārdnīcām; vesela virkne V. Češihina aprakstu un grāmatu ir domāta plašai publikai, tostarp, izdevums «Краткие либретто»/ “Saīsinātie libreti”, kurā tiek izklāstīts populāro operu no krievu teātru repertuāra saturs.
Pats nozīmīgākais Vsevoloda Češihina darbs «История русской оперы»/ “Krievu operas vēsture” nebija guvis atzinību viņa laikabiedru mūzikas zinātnieku vidū, viņi piedēvējuši autoram reālās mūzikas vēstures panorāmas sagrozīšanu.
Vsevolods Češihins bija pārliecināts vācu komponista Riharda Vāgnera filozofisko uzskatu piekritējs un viņa muzikālās daiļrades cienītājs, par ko liecina vesela virkne rakstu, kas tika publicēti laikrakstā «Русская музыкальная газета»/ “Russkaja muzikaļnaja gazeta”. Viņš bija pārtulkojis R. Vāgnera operu “Tristans un Izolde” un “Parsifāls” libretu tekstus krievu valodā, lai šīs operas varētu iestudēt Krievijas impērijas teātros.
No citas puses – V. Češihins augsti vērtējis slavenā krievu komponista Pētera Čaikovska daiļradi un uzstājies par krievu tautas mūzikas mākslas saglabāšanu, par ko liecina viņa sabiedriskā darbība mūzikas jomā, kas norisinājusies Rīgā.
Vsevolods Češihins nodarbojies ar literāro darbību, sacerējis dzejoļus. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā viņš evakuējās no Rīgas un dzīvoja Krievijā.
Vsevolods Češihins ir miris 1934. gada 14. decembrī. Apbedīts Ņižņijnovgorodas Bugrova kapsētā.
Sacerējumi:
Отголоски оперы и концерта. Заметки музыкального литератора (1888–1895)/ Operas un koncerta atbalsis. Mūzikas literāta piezīmes (1888–1895) – Санкт-Петербург, 1896;
История русской оперы./ Krievu operas vēsture. – Москва–Лейпциг, 1905;
Краткие либретто. Содержание 150 опер современного репертуара. / Saīsinātie libreti. Mūsdienu repertuāra 150 operu saturs. – Рига, 1915;
Стихи./ Dzejoļi (1887–1893). – Рига, 1894;
Поэма «Бетховен». / Poēma “Bēthovens” ;
П. Чайковский. Oпыт характеристики./ P. Čaikovskis. Raksturojuma mēģinājums. – Рига, 1893;
Жуковский, как переводчик Шиллера./ Žukovskis kā Šillera atdzejotājs. – Санкт-Петербург, 1895;
Современное общество в произведениях Боборыкина и Чехова./ Mūsdienu sabiedrība Boborikina un Čehova sacerējumos. – Одесса, 1899;
Пушкин и Мицкевич. Литературная параллель./ Puškins un Mickēvičs. Literārā paralēle. – Одесса, 1899.
Marina Mihaileca
Ilustrācijas tēmai
