Igors Jakovļevs
Igors Jakovļevs (1929. g. 20. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā – 2013. g. 10. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – mūziķis, komponists, mūzikas pedagogs, skaņu režisors.
Igors Jakovļevs ir dzimis Rīgā. Viņa tēvam, Nikolajam Jakovļevam, patika mājās uzdziedāt krievu tautas dziesmas un romances. Viņš pats pratis un arī dēlam iemācījis spēlēt balalaiku. Igora māte, Valentīna Jakovļeva (dzimusi Maļceva), jaunībā mācījusies klavierspēli. Kad Igoram apritējuši seši gadi, ģimene viņam sameklējusi privātskolotāju un vēlāk māte kopā ar dēlu izpildījusi klavieru skaņdarbus četrrocīgi. Igors Jakovļevs vienmēr atcerējās to, cik spilgtu iespaidu uz viņu atstāja Sergeja Krasnopjorova krievu tautas mūzikas instrumentu orķestra koncerti. Mūzika saistījusi Igoru kopš bērnības dienām.
1948. gadā, pēc Rīgas 22. vidusskolas absolvēšanas, Igors Jakovļevs iestājies Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātē, kur bija studējis trīs semestrus. 1946. gadā viņš iestājies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolā, ko absolvējis 1950. gadā kā pirmais diplomētais saksofonists Latvijā. No 1950. līdz 1955. gadam viņš studējis mūzikas teoriju Latvijas Konservatorijā.
No 1955. gada jūlija līdz 1962. gada septembrim Igors Jakovļevs strādājis Latvijas Televīzijā (LTV). Igors Jakovļevs un komponists Ģederts Ramans bija Rīgas Televīzijas centra Televīzijas studijas pirmie skaņu režisori. Strādājot LTV, viņi nodibināja estrādes ansambli, kas televīzijas un radio vajadzībām latviešu valodā “pārtulkojis” citu bijušās PSRS republiku un ārzemju autoru dziesmas.
Jau studiju gados Igors Jakovļevs uzsāka pedagoģisko darbību – pasniedza mūzikas literatūru Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas skolā (1953–1955); mūzikas teoriju Emīla Dārziņa Mūzikas skolā (1955–1957) un Latvijas Konservatorijā (1961–1962).
No 1962. gada sākās visilgākais un noteikti arī nozīmīgākais radošās darbības laikposms Igora Jakovļeva mūžā – skaņu režisora darbs Rīgas Kinostudijā (līdz 1995. gadam). Šajā laikposmā Igors Jakovļevs iesaistījies 42 mākslas filmu, neskaitāmu dokumentālo lentu, vairāk nekā 30 leļļu un animācijas filmu veidošanā. Tostarp spēlfilmu - “Tobago maina kursu”, “Purva bridējs”, “Elpojiet dziļi.../ Četri balti krekli”, “Mērnieku laiki”, “Gaisma tuneļa galā”, “Robina Huda bultas”, “Vella kalpi Vella dzirnavās”, “Nāve zem burām”, “Teātris”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Tarāns”, “Cilvēka bērns” –tapšanā. Daudzām no tām viņš arī komponēja mūziku.
Igors Jakovļevs četras reizes – 1980., 1984., 1986. un 1988. gadā – kļuva par Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureātu nominācijā “Labākais skaņu režisors”.
Līdzās darbam Rīgas Kinostudijā, viņš bija iepazinies ar Gruzijas bērnu ansambli “Mziuri”. 1976. gadā rūpnīcas VEF Kultūras un tehnikas pilī viņš izveidojis vokāli instrumentālo ansambli (VIA) “Rondino” un vadījis to līdz 1988. gadam. Kolektīvs kļuvis par pirmo vokāli instrumentālo ansambli Latvijā, kura vokālisti un muzikanti bija skolēni. Tā repertuārā bija vairāk nekā 200 dziesmas un instrumentālie skaņdarbi. VIA “Rondino” piedalījās Latvijas un Centrālās televīzijās programmās, uzstājās Latvijas, Lietuvas un Gruzijas pilsētās, pārstāvēja Padomju Savienību Starptautiskajā jauniešu mūzikas festivālā Polijā (Bidgošcā, 1981. g.). Par šā ansambļa audzēkņiem dažādos gados bija vēlākie ievērojamie mūziķi: Dita Krenberga un Ilze Urbāne (flauta), Ivars Bajarūns (klarnete, saksofons), Normunds Jakušonoks (tautas mūzikas instrumenti), brāļi Ivo un Uģis Krūskopi, Edgars Saksons (sitamie instrumenti), Marija Naumova (vokāls) u.c.
Vairums Igora Jakovļeva muzikālo skaņdarbu tika sacerēti 1960.–70. gados. Tās ir dziesmas koriem, variācijas, prelūdijas un ekspromti klavierēm (ap 60). Viņš ir instrumentālo skaņdarbu, bērnu dziesmu un tautas dziesmu apdaru, kā arī mūzikas autors Latvijas Leļļu teātra, Latvijas Nacionālās operas uzvedumiem, dokumentālām un multiplikācijas filmām.
Pēc 1995. gada Igors Jakovļevs turpināja strādāt – vadīja vokāli instrumentālo ansambli Rīgas Pārtikas rūpniecības tehnikumā, bija arī šīs mācību iestādes deju ansambļa koncertmeistars. Viņš uzstājās audzēkņu priekšā arī pats, stāstot par savu profesiju, aicinot uz tikšanos bijušos kolēģus – Kārli Sebri, Eduardu Pāvulu, Arnoldu Burovu, Aloizu Brenču, Jāni Streiču u.c.
Igors Jakovļevs ir miris 2013. gada 10. maijā Rīgā. Apbedīts Rīgas Pokrova kapos.
Andrejs Jakovļevs,
Igora Jakovļeva dēls
