Sākumlapa > Tēmas > Personas
Artemons Kondrašovs

Artemons Kondrašovs

Artemons Kondrašovs (1894. g. 21. aprīlī Donas apg. Karagaļskas staņicā - 1963. g.) – mūziķis, fagotists un pedagogs. Dzīvojis un strādājis Rīgā no 1923. līdz 1936. gadam.


Vispārējo pamatizglītību topošais mūziķis ieguva Novočerkaskā, kur beidza piecas klases ģimnāzijā, bet profesionālo muzikālo izglītību saņēma Maskavas konservatorijā – no 1912. gada mācoties pie profesora F. Šmita. Mācību laikā spēlēja Maskavas S. Kusevicka privātorķestrī, kas pavēra viņam iespēju apgūt kolektīvās un orķestra spēles noslēpumus un savdabību.
Pēc konservatorijas beigšanas, uzvarot lielā atlases konkursā, A. Kondrašovs kļuva par Maskavas Lielā teātra orķestra mākslinieku, kur nostrādāja sešas sezonas.
1923. gada vasaras sākumā, saņēmis ielūgumu darbam Latvijas Nacionālajā operā, A. Kondrašovs pārcēlās uz Rīgu. Vēl pēc diviem gadiem viņš kļuva par šī orķestra pirmo fagotistu.
Paralēli darbam Nacionālajā operā mūziķis no 1926. gada rudens strādāja par pedagogu Latvijas konservatorijas fagota klasē. Pēc iepriekšējā pedagoga Jāņa Vītoliņa aiziešanas pensijā viņš no 1927. gada vasaras vadīja fagota klasi, ieņemot docenta amatu. No 1929. līdz 1935. gadam A. Kondrašovs bija Latvijas Konservatorijas vecākais docents.
A. Kondrašovam kā augstas klases profesionālim - solistam, orķestrantam un pedagogam bija milzu autoritāte Latvijas mūziķu sabiedrībā. Starp viņa skolniekiem ir tādi pazīstami mūziķi kā A. Fjodorovs, kurš kļuva par A. Kondrašova pēcteci, konservatorijas pedagogu pēc viņa aiziešanas. Un tomēr ar laiku mākslinieks sāka izjust grūtības darba atrašanā: viņam nebija Latvijas pilsonības, tāpēc kā visiem ārvalstniekiem vajadzēja katru gadu dabūt atļauju strādāšanai Latvijā. Piemēram, 1932. gadā viņam Latvijas Republikas Izglītības ministrija tādu neiedeva, tāpēc 1932./1933. mācību gadā docenta vietā Latvijas Konservatorijā strādāja viņa bijušais students.
Tiesa, šajā gadā A. Kondrašovs turpināja pedagoģisko darbību privātā mācību iestādē, Rīgas Pirmajā Mūzikas institūtā, un palika tur strādāt tikmēr, kamēr atkal, 1933. gadā, dabūja vietu konservatorijā.
Mūziķi aicināja spēlēt vasaras sezonu orķestros Rīgā un Jūrmalā, tostarp vairākus gadus pēc kārtas viņš bija pirmais fagotists un solists Ķemeru simfoniskajā orķestrī (Leonīda Vīgnera vadībā).
Visticamāk, nebūdams drošs par stabilu darbu, A. Kondrašovs 1936. gada vidū atgriezās Krievijā. Tālākais viņa dzīves un daiļrades ceļš nav zināms. Interneta avoti norāda viņa nāves datumu – 1963. gadu, kā arī to, ka 1943. gadā viņam piešķirts Kirgīzijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka nosaukums.

Informācijas avoti:

Latvijas konservatorija (1919-1929). Rīgā, 1930, 71. lpp.

"Ķemeru ziņas", 1935.g.

LVA, 1655. f., 1. apr. ,  62. lieta.


Marina Mihaileca