Sergejs Krasnopjorovs

Sergejs Krasnopjorovs

Sergejs (Stefans) Krasnopjorovs (14.12.1900 Rīgā - 22.03.1961 Rīgā) – komponists, tautas mūzikas instrumentu orķestra diriģents, pedagogs.

Pirmā pasaules kara laikā Krasnopjorovu ģimene kopā ar bērniem pārcēlās uz Maskavu, kur 1918. gadā Sergejs Krasnopjorovs absolvēja vidusskolu un sāka apgūt mūzikas mākslu.

Pēc atgriešanās Latvijā Sergejs Krasnopjorovs divus gadus bija dienējis Latvijas armijā (1920-1922), pēc tam nākamais muzikants strādāja par kasieri tirdzniecības firmā (1923-1925) un vienlaicīgi sāka privāti mācīties pie pazīstamā Rīgas komponista Zālamana Rozovska, apgūdams muzikālās kompozīcijas mākslu. Kopš apmācības pie Rozovska sākuma faktiski arī tika uzsākts Sergeja Krasnopjorova profesionālā mūziķa ceļš. Tieši šajā laikā viņš pulcināja ap sevi domubiedrus, kuri tikpat aizrautīgi un pašaizliedzīgi mīlēja mūziku un kuriem patika spēlēt tautas mūzikas instrumentus.

1923. gadā S. Krasnopjorovs organizēja balalaikas spēlētaju ansambli, par kura diriģentu viņš arī kļuva. Muzikanti uzstājās pilsētas skolās un klubos. 1927. gadā ansambļa sastāvs tika paplašināts un tas pārtapa par krievu tautas mūzikas instrumentu orķestri. Tomēr ilgus gadus S. Krasnopjorova pamata iztikas līdzekļi bija alga, ko viņš pelnīja, strādādams mācību iestādēs: no 1925. līdz 1939. gadam viņš stradāja par dziedāšanas skolotāju  Rīgas vispārizglītojošās skolās, to starpā dažus gadus viņš pasniedza Rīgas krievu ģimnāzijā.  

Vienlaicīgi Sergejs Krasnopjorovs neatlaidīgi un uzcītīgi turpināja pilnveidot savu mūzikas izpildītāja mākslu, apgūt mūzikas teoriju. 1935. gadā viņš absolvēja Latvijas Konservatorijas profesora Jāzepa Vītola  Mūzikas kompozīcijas un teorijas klasi.  

Tajā pat 1935. gadā dziedāšanas biedrībai «Bajan» tika pievienota Krievu mūzikas apvienība kopā ar krievu tautas mūzikas instrumentu orķestri S. Krasnopjorova vadībā, jo šis orķestris ietilpa šajā apvienība. Kopš tā laika S. Krasnopjorovs aktīvi piedalījās dziedāšanas biedrības «Bajan» darbībā – gan biedrības organizatoriskās, gan radošās darbības aktivitātēs. Tā, 1936. gada maijā viņš tika ievēlēts par dziedāšanas biedrības «Bajan» valdes locekli, bet  šā gada rudenī kļuva par šīs biedrības īpašuma pārzini.

1936. gadā S. Krasnopjorova darbība dziedāšanas biedrībā „Bajan” aktivitātes ziņā sasniedza savu kulmināciju – viņš sāka izpildīt biedrības mākslinieciskā vadītāja pienākumus. Šajos gados tika rīkots ļoti daudz daudzveidīgu koncertu. Pateicoties divu lielu mūziķu kolektīvu (kora un orķestra) esamībai un dziedātāju solistu pieaicināšanai radošajai sadarbībai ar biedrību „Bajan”, kļuva iespējams izpildīt krievu operu koncerta variantus: 1936. gada aprīlī tika izpildīta opera «Sadko», 1937. martā – «Pasaka par caru Saltanu». Vēl tika sarīkoti lieli monogrāfiskie koncerti: par godu Jāzepam Vītolam (sakarā ar viņa radošās darbības 50. gadadienu)  un krievu komponista A. Glazunova piemiņai.

S. Krasnopjorova vadītais tautas mūzikas instrumentu orķestris pietiekami bieži uzstājās Rīgas Radiofona programmās, kas liecināja par šā muzikantu kolektīva popularitāti. Orķestra koncerti notika dažādās Rīgas koncertzālēs, to skaitā, arī Konservatorijas zālē. Par ļoti veiksmīgu kļuva lielais krievu tautas mūzikas instrumentu orķestra koncerts, kas tika rīkots 1937. gadā sakarā ar orķestra nodibināšanas 10. gadskārtu.  

S. Krasnopjorova vadītā orķestrra repertuārā ietilpa tautasdziesmas, klasisko skaņdarbu aranžējumi tautas mūzikas instrumentiem, kā arī oriģinālās muzikālās kompozīcijas, tai skaitā, arī paša S. Krasnopjorova komponētās.

1939. gadā paralēli orķestra diriģēšanai un vadībai Sergejs Krasnopjorovs diriģēja arī kori «Bajan».

1944. gadā S. Krasnopjorovs sāka piedalīties pēckara gadu Radiofona darbības atjaunošanas darbos, no 1944. līdz 1947. gadam viņš strādāja par muzikālo redaktoru un kormeistaru radio redakcijā.

 1947. gadā S. Krasnopjorovs pārgāja darbā Latvijas Valsts filharmonijā, kur tika izveidots latviešu tautas dejas un dziesmas ansamblis «Sakta», mūziķis tapa par šā ansambļa vadītaju un vadīja to no 1947. līdz 1950. gadam.

Sergejs Krasnopjorovs daudz ko paveica, lai saglabātu un attīstītu latviešu instrumentālās tautas mūzikas tradīcijas. Viņa vadībā uzsāka darbu pirmais latviešu tautas mūzikas instrumentu orķestris. Lai uzlabotu tautas mūzikas instrumentu skanējumu un pilnveidotu mūzikas izpildītāju tehniku, pēc Krasnopjorova iniciatīvas tika veiktas dažas izmaiņas tautas mūzikas instrumentu, piemēram, kokles, uzbūvē.

Mūziķis piedalījās arī tautas mūzikas instrumentu klases Latvijas Valsts konservatorijā izveidē un 1948. gadā kļuva par šīs klases vadītāju. Viņš bija apmācījis daudzus kokles spēles meistarus.  

Savu pedagoģisko pieredzi S. Krasnopjorovs bija apkopojis šādos izdevumos: «Kokles skola» ( Rīga, 1951); «Kokles spēles  metodika» un «Latviešu tautas mūzikas instrumentu attīstība».

Sergejs Krasnopjorovs daudz un radoši strādāja, radot jaunas mūzikas kompozīcijas. Komponists ir radījis veselu virkni skaņdarbu simfoniskajam orķestrim, kā arī sakomponējis vokālos skaņdarbus korim, vokālās mūzikas un kamermūzikas skaņdarbus. Īpašu ievērību viņš allaž pievērsa muzikālo kolektīvu repertuāra radīšanai, paplašināšanai un izveidei, jo sava mūža lielāko daļu izcilais mūziķis bija veltījis krievu un latviešu tautas mūzikas instrumentu orķestru un koru attīstībai. 

Kopš 1944. gada S. Krasnopjorovs bija Latvijas PSR Komponistu savienības biedrs.

 

Sergeja Krasnopjorova muzikālās kompozīcijas:

Simfoniskajam orķestrim:

simfoniskā poēma «Pasaka par zelta zivtiņu» (1943. g.);

simfoniskā svīta «Trejdesmitajā valstī» (10 daļās) (1944. g.);

10 latviešu tautasdziesmu mūzikas apstrādes balsij un simfoniskajam orķestrim (1944.g.). 

Krievu tautas mūzikas instrumentu orķestrim:

S. Krasnopjorova fantāzija «Skanēja zvani»;

neliels skaņdarbs orķestrim «Veltījums А.K. Glazunovam»;

krievu tautasdziesmu mūzikas apstrādes orķestrim.

Latviešu tautas mūzikas instrumentu orķestrim:  

Fantāzija par latviešu tautasdziesmas „Pūt, vējiņi! tēmu (1951. g.);

Svīta latviešu tautas mūzikas instrumentu orķestrim «Gana diena»;

Koncerts koklei un latviešu tautas mūzikas instrumentu orķestrim;

dziesmas korim;

solo dziesmas;

tautasdziesmu mūzikas apastrādes koklētāju ansamblim, korim;

skaņdarbi kokles solo.

Marina Mihaileca

А.Т.Емельянов. Из истории старообрядческих родов. - Краснопёровы. - В сб. Русские в Латвии. Из истории и культуры стпроверия. Выпуск 3.

Ilustrācijas tēmai