Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vladimirs Kņazevskis

Vladimirs Kņazevskis

Vladimirs Kņazevskis (1896. g. 23. jūnijā/ 4. jūlijā Saratovā - ?) – čellists un aktīvs sabiedriskais darbinieks mūzikas jomā.

Vladimirs ir dzimis pareizticīgo mācītāja (jeb priestera) Arkādija Kņazevska (dz.1862. g.) ģimenē. Kopumā Kņazevsku kuplajā ģimenē bija desmit bērni.

1917. gadā V. Kņazevskis absolvējis Saratovas Garīgo semināru. Diemžēl negatīvās politiskās pārmaiņas Krievijā krasi mainījušas viņa plānus.  Kņazevskis bija piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1919. gadā viņš izceļojis no Padomju Krievijas un devies uz Latviju.1928. gadā viņš ieguva Latvijas Republikas pilsonību.

Savu muzikālo izglītību viņš pilnveidojis Latvijas Konservatorijas čella klasē, ko vadīja Alfrēds Ozoliņš. Studijas beidza 1929. gadā.

Vladimirs Kņazevskis regulāri uzstājās koncertos – gan par solistu, gan stīgu kameransambļu (trio, kvarteti) sastāvā, gan jaukta satura programmās.

1933. gadā jauno krievu mūziķu, Latvijas Konservatorijas absolventu, grupa nodibināja „Krievu Muzikālo apvienību” (KMA). Par biedrības dibināšanas oficiālo datumu tiek uzskatīts 1933. gada 6. decembris, kad tajā iestājušies vijolnieks un altists Dmitrijs Kuļkovs, dziedātāja Jekaterina Fogelmane, pianisti Valentīns un M. Utkini. KMA vadību uzticēja čellistam V. Kņazevskim. Jaunie mūziķi par savu mērķi izvirzīja klasiskās mūzikas tuvināšanu pēc iespējas plašākai publikas daļai – tiem mūzikas cienītājiem, kuri dzīvo Rīgas priekšpilsētās un nomalēs, lai viņi varētu baudīt skaņdarbus ārpus centra koncertzālēm. Mākslinieku uzstāšanās ātri iemantoja klausītāju auditorijas atzinību un kļuva populāras, jo īpaši Latgales priekšpilsētā un Pārdaugavā.

Drīz „Krievu Muzikālā apvienība” pievienojās „Krievu Izglītības biedrībai”, un koncerti varēja notikt krievu ģimnāzijas zālē, Akas ielā. KMA biedru skaits pastāvīgi pieauga. Tajā iestājās arī Jānis Ivanovs, Nikolajs Kačalovs un Sergejs Krasnopjorovs. Biedrības ietekmē attīstījās krievu tautas instrumentu orķestris (apmēram 80 cilvēki) un vokālais kvartets (Ļevs Grivskis, V. Ņepļujevs, P. Torskis un M. Razuvajevs).

Vladimira Kņazevska – mūziķa un sabiedriskā aktīvista - darbība 1930. gadu pirmajā pusē attīstījās strauji un mērķtiecīgi, to atzinīgi vērtēja gan publika, gan oficiālās varas pārstāvji – 1935. gada novembrī saskaņā ar iekšlietu viceministra A. Bērziņa 2. novembra pavēli Nr. 686 notika radošo apvienību - KMA un krievu dziedāšanas biedrības „Bajan”/„Bajāns” apvienošana. Par apvienotās biedrības vadītāju kļuva V. Kņazevskis.

Abu muzikālo biedrību apvienošana deva iespēju paplašināt koncertprogrammas, kurās piedalījās: Vladimira Glagoļeva un Germana Rodionova vadītais koris (50 cilvēki), krievu tautas instrumentu orķestris S. Krasnopjorova vadībā, stīgu kvartets ar pirmo vijoli D. Kuļkovu, otro vijoli A. Prokofjevu, altu I. Milleru un čellistu V. Kņazevski. Koncertos uzstājās arī citi skatuves mākslinieki, tostarp dziedātājas Valentīna Teļegina – Vasiļjeva un Jekaterina Fogelmane, pianiste Olga Borovska- Piguļevska, operdziedonis Aleksejs Andrejevs un citi.
Vladimira Kņazevska sabiedrisko darbību Latvijā pārtrauca viņa izceļošana uz Vāciju 1940. gadā.  Šobrīd mūsu rīcībā nav ziņu par viņa turpmāko likteni.


Informācijas avoti:

LVVA, 2996. f., 10. apr., 31833. l.;

LVVA, 1632. f., 1. apr., 10261. l.;

Mūzikas Apskats, 1932.11.01.;

Rīts, 1935.01.28.; 

Rīts, 1935.11.07.;

Valdības Vēstnesis, 1935.11.07.;

Atpūta (20. lpp. - foto),1938.03.11.;

«Для Вас», 1936. g. marts.

                                                                                

Marina Mihaileca



Attēlā: biedrības „Bajāns” valde. Centrā: V. Kņazevskis, blakus S. Krasnopjorovs un J. Fogelmane. Stāv (no kreisās): V. Peršins un I. Bataļins.

Ilustrācijas tēmai