Pēteris Šetohins
Pēteris Šetohins (1930. g. 27. martā Rīgā, Latvijas Republikā – 2014. g. 1. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – mākslinieks - dekorators, gleznotājs, arhitekta Vladimira Lunska mazdēls.
Pēteris Šetohins ir Rīgas iedzimtais. Viņa vectēvs mātes līnijā - pazīstams arhitekts Vladimirs Lunskis (1862–1920). Pēc viņa projekta tika uzcelts nams Elizabetes ielā 11, Rīgā. Taču par galveno virzienu arhitekta Vladimira Lunska daiļradē kļuva dievnami. Pēc viņa projektiem uzbūvēja: Svēto Pētera un Pāvila baznīcu Ķemeros, Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcu Jelgavā, Svētā Pravieša un Priekšteča Jāņa dievnamu Rīgā un citas sakrālā kulta celtnes.
Dzīvesbiedru Vladimira un Ludmilas Lunsku ģimenē bija 4 bērni. Viena no meitām – Tamāra –apprecējās ar Vladimiru Šetohinu-Alvaresu. Vladimira vecvectēvs pēc izcelsmes bija Krimas tatārs, bet vecāmāte – spāniete. Tādēļ ģimenē (laikposmā pirms 1940. gada) bija pieņemts lietot dubultuzvārdu – Šetohins-Alvaress.
Vladimira un Tamāras Šetohinu-Alvaresu ģimenē dzimuši divi bērni – Zoja un Pēteris. Ģimenes galvam bija lieliskas vokālās dotības un kopā ar dzīvesbiedri, kurai arī bija gan laba balss, gan dabas dots artistiskums, viņi uzturēja operas studiju, kas starpkaru laikposmā bija populāra Rīgā.
Pēc Otrā Pasaules kara beigām Pēteris Šetohins absolvējis Rīgas Mākslas ārodskolas "AL FRESCO" nodaļu. Pēc tam viņš mācījies Mākslas rūpniecības skolā Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga); vēlāk beidzis Valsts Mākslas akadēmijas gleznošanas kursus Rīgā.
Pēteris Šetohins strādājis par mākslinieku – dekoratoru, viņš noformējis bijušā Politiskās izglītības nama (tagad – Rīgas Ebreju kopienas nams, Skolas ielā 6) iekštelpas, kā arī LPSR Valsts Operas un baleta teātra (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets) interjeru. Pēc viņa skicēm tika noformēti vairāki veikali, skatlogi un interjeri gan Rīgā, gan citviet Latvijā.
Sava radošā mūža laikā mākslinieks Pēteris Šetohins bija uzgleznojis aptuveni 1000 gleznu: ainavas un kluso dabu, kas apbur ar savu izsmalcināti rafinēto kolorītu. Lieliskie mākslinieka darbi tapuši eļļas glezniecības tehnikā. Īpaša vieta Pētera Šetohina daiļradē pieder ziediem: ceriņiem, magonēm un klinģerītēm.
Pētera Šetohina gleznu izstādes tika rīkotas vairākās Latvijas pilsētās un lielciemos – Limbažos, Salacgrīvā, Alojā, Lēdurgā, Liepupē un citur. Mākslinieka darbus atzinīgi novērtējuši izstāžu apmeklētāji gan ZA Botāniskā dārza ziedu salonā "Arka", gan Nacionālajā Dabas muzejā, gan Rīgas Latviešu biedrībā, tāpat arī LR Saeimā, Melngalvju namā, Grāmatu namā Valters un Rapa un Nikolaja Zadornova bibliotēkā.
Pētera Šetohina gleznas tika eksponētas Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā, Bulgārijā un Krievijā. Mākslinieka darbi atrodas dažādās privātās gleznu galerijās.
Pēteris Šetohins ir miris 2014. gada 1. oktobrī Rīgā. Apbedīts Ivana kapos Rīgā, blakus savam vectēvam – arhitektam Vladimiram Lunskim.
Tatjana Feigmane
Fotoalbuns no Lunsku un Šetohinu ģimenes arhīviem









