Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vitālijs Karkunovs

Vitālijs Karkunovs

Vitālijs Karkunovs     (1925. gada 21. novembris, Harkova – 2006. gada 12. janvāris, Rīga) – mākslinieks un pedagogs

Vitālijs Karkunovs pēc atgriešanās no Otrā pasaules kara frontes pabeidza Mākslas skolu Kijevā, bet 1954. gadā  – Latvijas Mākslas akadēmijas Stājglezniecības nodaļu.

Vēl būdams Mākslas akadēmijas students, viņš aiz sāka un vairāk nekā 40 gadu garumā bija saistīts ar Tautas tēlotāju mākslas studiju Arodbiedrību centrālajā kultūras namā Rīgā. Šeit mākslas meistarības noslēpumus apguva simtiem mākslas amatieru un desmitiem profesionālo mākslinieku.

Nākt uz studiju varēja jebkurš, bet apgūt mākslas smalkumus palika tikai paši neatlaidīgākie. Balva par izturību un neatlaidību bija profesionālisma apguve.  V. Karkunovs  neizsniedza apliecības par studijas beigšanu, taču māksliniekiem viņa vārds nozīmēja apmēram to pašu ko Merlina vārds burvju pasaulē. Jā, V. Karkunovs tiešām bija burvis un brīnumdaris. Puse Latvijas mākslinieku lepojas ar to, ka Karkunovs ievirzījis mākslā viņu roku, otra puse rūpīgi to slēpj – tā puspajokam, pusnopietni apgalvo viņa audzēkņi. “Karkunova skola” – tā  mēdz sacīt par viņiem.

Meistars mācīja studiju audzēkņiem  zīmēšanas mākslu, dažkārt palaboja akadēmiskās izglītības “robus”. Kopā ar Ābramu Bikovu, bet pēc viņa aizbraukšanas uz Izraēlu Karkunovs praktiski viens pretstāvēja tendencei  atteikties no zīmēšanas – kā  mākslas meistarības pamata.   Diemžēl V. Karkunova studija “jauno laiku ugunīs” ir gājusi bojā – kā jau viss, kas  balstījās vienīgi uz  entuziasmu.

Vēl 1954. gadā,  tūlīt pēc Mākslas akadēmijas beigšanas, viņš mācīja zīmēšanu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, vairāk nekā pusgadsimta, līdz sava mūža nogalei viņš palika uzticīgs šai mācību iestādei. Viņa skolu izgājuši praktiski visi šodienas Latvijas keramiķi, tekstilmākslas pārstāvji, dekoratori,  kokapstrādes un metālapstrādes mākslinieki.

Lūk, kā izrīkojās liktenis: mēs gandrīz nepazīstam V. Karkunovu mākslinieku, bet dziļi godinām viņu kā pedagogu. Savā pieejā, mācot zīmēšanu, viņš izmantoja Čistjakova metodi. Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesors Pāvels Čistjakovs ir mācījis tādus izcilus māksliniekus kā Rēpins, Surikovs, Poļenovs,  Vrubels  un Serovs.  Zīmē katru dienu četras stundas un tad sapratīsi, kas ir kas... –  Karkunovs nenoguris atkārtoja saviem audzēkņiem Vrubela vārdus.   Zīmē pareizi – viņš atgādināja saviem studentiem  – uzzīmēsi pareizi, tad izskatīsies arī līdzīgi; turpat viņš arī parādīja, kā tas ir –  zīmēt pareizi.

Lavierēdams starp molbertiem, viņš parasti, taču neierasti artistiski, stāstīja par senajiem un jaunajiem mākslas meistariem, vērtēja uzskatus par mākslu un tās uzdevumiem. Stundu starpbrīžos viņš rādīja audzēkņiem albumus, atklātnes, izgriezumus no žurnāliem, kuru viņam bija neiedomājami daudz, un komentēja tos. Viņš audzēkņos  audzināja pietāti gan pret krievu, gan latviešu tēlotājmākslu.

V. Karkunova darbam ir turpinājums un turpinātāji. Viņa skolnieki audzina un lolo jauno mākslinieku paaudzi; laiku pa laikam viņi sarīko kopīgas izstādes; līdz šim laikam viņus apvieno skolotājs.

Vitālija Karkunova vārds ir zināms gandrīz vai katram Latvijas māksliniekam. Viņa ieguldījums Latvijas mākslinieku vairāku paaudžu  veidošanā ir nozīmīgs un neatsverams.

Vitālijs Karkunovs aizgāja no dzīves 2006. gada 12. janvārī  Rīgā.

                                                                                                    Aleksandrs Malnačs

 

Ilustrācijas tēmai