Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Misjurevs

Aleksandrs Misjurevs

Aleksandrs Misjurevs (1936. g. 29. jūlijā Voroņežas apgabalā Krievijas PFSR – 2002. g. 7. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – gleznotājs, grafiķis, ilustrators.

Aleksandrs Misjurevs ir dzimis Voroņežas apgabala Sosnovskas rajona Troickije Rosļani sādžā, kur viņa tēvs strādājis par skolotāju. Būdams jauns puisis Misjurevs ieradās Rīgā un iestājās J. Rozentāla Mākslas vidusskolā, pēc tam viņš uzsāka studijas Maskavas Poligrāfijas institūtā. Pēc MPI absolvēšanas viņš pēc sadales nonāca Kirgīzijas galvaspilsētā Frunze (patlaban – Biškeka). Strādājot vietējā izdevniecībā, Misjurevs sāka veidot gleznu un grafisko darbu sēriju “Vakara Frunze”. 1968. gadā Frunzē notika viņa personālizstāde, kur bija eksponētas gleznas, akvareļi un zīmējumi. Šeit tika eksponēti arī mākslas darbi, kuros bija attēloti Baltijas sižeti un Rīgas motīvi: “Pa Lietuvas ceļiem”, “Klusā ieliņa”, “Trokšņu iela”, “Nakts klusums” un citi.

Divdesmit gadus mākslinieks nodzīvojis tālajā Vidusāzijas novadā. Pa šo laiku viņš daudz radoši strādājis – gan grafikas tehnikā, gan kā ilustrators, mākslinieciski noformējot grāmatas, žurnālus, avīzes. Misjurevs bija ilustrējis daiļliteratūras izdevumus, politiskās, mākslas zinātniskās un mācību grāmatas. 

Viņa grāmatu noformējumam radītie grafiskie darbi ne reizi vien tika atzīmēti izstādēs un guva apbalvojumus konkursos. Tā, par angļu valodas mācību grāmatas noformējumu mākslinieks ieguva otrās pakāpes diplomu Vissavienības konkursā Maskavā. Viņš bija izdevniecību “Mektep” (Grāmata) un “Kirgizstan” mākslinieciskais redaktors, pēc tam Kirgīzijas Mākslas fonda galvenais mākslinieks un Kirgīzijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāja vietnieks.   

1971. gadā Aleksandrs Misjurevs par savām ilustrācijām kirgīzu rakstnieku bērnu grāmatām ieguva sudraba medaļu Starptautiskajā grāmatmākslas  izstādē Leipcigā. Mākslinieks ir ilustrējis slavenā kirgīzu rakstnieka Čingiza Aitmatova grāmatas “Baltais kuģis” un “Pieresvieta”. Šīs Misjureva ilustrācijas  atklāj  nacionālo literāro varoņu raksturu dziļumu. Mākslinieka gleznotie akvareļi daiļdarbam “Pieresvieta” ir nonākuši kādā no Šveices muzejiem.  

1973. gadā no ceļojuma pa Kaspijas jūru mākslinieks bija atvedis vairāk nekā simts gleznu, akvareļu un grafisko darbu. Viņš bija ceļojis uz Tālajiem Austrumiem un Tālajiem Ziemeļiem, gleznojis šo reģionu dabu un cilvēkus. Misjurevs ir pabijis dažādās pasaules valstīs un visur viņš guvis iedvesmu savām daudzajām gleznām. Viņa radītā gleznu sērija “Pa pasaules valstīm” («По странам мира») vairākkārt tika eksponēta izstādēs. Dažus mākslas darbus ir iegādājies Kirgīzijas Valsts muzejs. Mākslinieka darbi pastāvīgi tika eksponēti ne tikai vissasvienības, bet arī ārvalstu izstādēs.  

Politiskie notikumi, kas bija norisinājušies pēc PSRS sabrukuma, piespieda mākslinieka ģimeni – sievu, ar kuru viņš bija iepazinies vēl Rīgā, un divus dēlus, no kuriem viens bija kļuvis par mākslinieku, izceļot no Kirgīzijas uz Latviju. Ģimene apmetās uz dzīvi Rīgā.  

20. gadsimta 90. gados A. Misjurevs turpināja radoši strādāt. Pēc Baltu-slāvu biedrības atbalsta bija notikušas dažas mākslinieka personālizstādes. Viena no tām “Krievu Ziemeļi” bija notikusi Pētera I pilī, kur tolaik atradās Krievu kultūras centrs. No šajā izstādē eksponētajiem mākslas darbiem īpaši būtu jāatzīmē  gleznas, kurās attēloti ziemeļu sižeti: “Kiži”, “Kņažja guba” un citi.  

Aleksandrs Misjurevs strādājis arī pie A. Puškina tēmas. 1999. gada vasarā  galerijā “Nellija” kopā ar citiem māksliniekiem viņš piedalījies izstādē, kas veltīta  Aleksandra Puškina 200. jubilejas atcerei. Mākslinieks vēlējās sarīkot lielu izstādi “Pa pasaules valstīm”, bet šo ieceri viņam nebija izdevies īstenot.  

Aleksandra Misjureva – pastāvīgā daudzu izstāžu dalībnieka – gleznas ne reizi vien tika godalgotas ar starptautiskajām prēmijām, tās iegādājās muzeji; mākslas kritiķi rakstīja par viņa gleznošanas manieres savdabīgumu.

Aleksandrs Misjurevs ir miris 2002. gada 7. februārī.  

 

                                                         Ņina Lapidusa 

 

Ilustrācijas tēmai