Sākumlapa > Tēmas > Personas
Valērija Šuvalova

Valērija Šuvalova

Valērija Šuvalova (meitas uzvārds – Habačova; 1956. g. 25. jūnijā Liepājā - 2002. g. 31. jūlijā Rīgā) — gleznotāja.

Valērijas tēvs – Jurijs Habačovs – civilās aviācijas lidotājs, gaisa kuģa Тu-134 komandieris; māte – tirdzniecības darbiniece, vadījusi mākslas amatniecības kombināta “Jūrmala” realizācijas nodaļu.

1973. gadā nākamā māksliniece absolvējusi Rīgas 34. vidusskolu. Līdz 1979. gadam, pirms iestāšānās Latvijas Mākslas akadēmijas  Glezniecības nodaļā, Valērija Šuvalova strādājusi par krāsotāju noformētāju kosmētikas un parfimērijas fabrikā “Dzintars”, kā arī alus un vīna ražošanas apvienībā “Rīga”.

Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) Šuvalovas pedagogi bija šādi izcili mākslinieki – Imants Vecozols (gleznošana, kompozīcija), Jāzeps Pīgoznis (zīmēšana), Edvīns Kalnenieks (zīmēšana), Rita Valnere (gleznošana, kompozīcija), Vladimirs Kozins (gleznošana, kompozīcija), Boriss Bērziņš (gleznošana).

1985. gadā V. Šuvalova ir absolvējusi LMA (diplomdarbs - “Dubultportrets”, vadītājs I. Vecozols).

No 1985. gada gleznotāja sāka piedalīties mākslas izstādēs, viņa bija Rīgas neatkarīgo mākslinieku grupu “Brīvā māksla” un “Aspekts” locekle. V. Šuvalovas darbi tikuši izstādīti Vācijā, Somijā, Zviedrijā, ASV un Krievijā.

“No kopējās masas būtu jāizceļ Rīgā dzīvojošās un strādājošās Valērijas Šuvalovas gleznas. Kafkas sekotāja demonstrē klusās dabas un izsmalcināti izteiksmīga spēka (sic!) gleznas – gaišas un gaismas piepildītas, vienkārši apburošas,” tā par mākslinieces darbiem, kas 1990. gadu sākumā tikuši izstādīti Murhārtes kažokādu centrā (Vācijas Bādenes-Virtembergas federālā zeme), rakstījusi vietējā avīze Murrhardter Zeitung.

1980. gadu beigās - 90. gadu sākumā daudzi toreizējās Padomju Savienības mākslinieki bija ietekmējušies no sirreālista Salvadora Dalī daiļrades. Valērija Šuvalova nav bijusi to vidū, savā jaunradē viņa smēlās no latviešu, krievu un Rietumu mākslas vēsturiskajiem avotiem, veidojot pati savu māksliniecisko rokrakstu. Kādu laiku gleznotāja aizrāvusies ar krievu mākslinieka avangardista Pāvela Filonova radošajām idejām, viņas daiļradi ļoti spēcīgi ietekmējuši austriešu gleznotāja, jūgendsila pārstāvja Gustava Klimta darbi.

Savā jaunradē Valērija Šuvalova pievērsusies tēmām, kas daudzus gadsimtus bija aizrāvušas māksliniekus, bez tam viņa radījusi arī pati savējās. Māksliniece nekad nebija aizmirsusi par cilvēka dabas pretrunīgumu, viņa nespēja neievērot cilvēka dabas negatīvo pusi. Šādos mākslas darbos viņa bija nežēlīga ne tikai pret cilvēkiem vispār, bet, iespējams, arī pati pret sevi.

Pati Šuvalova sadalījusi savus darbus trijās sērijās-laikposmos, raksturojot katru no tām pēc dominējošās krāsas. 1980. gadu beigās – 1990. gadu sākumā parādījusies “melnā sērija” jeb “Agonija”.  

“Tie bija fantasmagoriski cilvēka bezdievīgās apziņas agonijas tēli – cilvēku grēku personificējums. Meklēdama, kā iziet no garīgā melnuma, es nonācu pie Dieva. Un tādēļ, sākot ar 1992. gadu, manās gleznās dominē baltā krāsa, kā tīrības simbols. Garīgās un fiziskās tīrības,” skaidroja māksliniece.

Pēdējo gadu darbos dominējusi sarkanā krāsa. Pēc Šuvalovas apgalvojumiem, “tā ir uzvaras krāsa, gara uzvaras pār miesu, himna un slavinājums Dievam.”  

“Viņas audeklos attēlota nepārtraukta cīņa starp labo un ļauno. [..] Atceros, 1989. gadā nebija iespējams tikt uz pirmo izstādi galerijā „AVERS GALLERY”, kur izstādīta virkne viņas spilgto darbu, – rinda izstiepās vesela kvartāla garumā. Izsmalcinātas vardarbības tēma skaidri dominē tā laika Šuvalovas daiļradē.  Bet jau 90. gados [..] Valērijas darbos nodibinājusies samierinoša līnija. Viņas pasaule, kas allaž bijusi savāda, kļūst neagresīva, vēl vairāk, neaizsargāta – eņģeļu, klaunu-muzikantu, domīgu iemīlējušos cilvēku un zaigojošu ziepju burbuļu pasaule. Ļera izjūt šīs pasaules trauslumu – un tajā pašā laikā tās vitālo nepieciešamību. Neatlaidīgi attēlojot to, viņa  apliecinājusi tās pastāvēšanu,” šādi centās izteikt mākslinieces daiļrades pamatideju Sergejs Nikolajevs (laikraksts «Čas», 2002. g. 3. septembrī).

Valērija Šuvalova ir cilvēka iekšējās pasaules gleznotāja, savā daiļradē viņa ļoti drīz bija atteikusies no reālistiskās metodes un devusies virsrealitātē – pasakā, “Aizspogulijā”.  

“Strādājot pie katras gleznas, es mācos atklāt skaistumu. [..] Vai ir iespējama pasaules izprašana caur Skaistumu, prieku un sajūsmu? Vai māksla var ieklāt ceļu uz atjaunošanos, palīdzēt mums atteikties no priekšstata, kas ir pārņēmis mūsu prātus šajā gadsimtā, saskaņā ar kuru mēs uz Zemes atgādinām sīku laputi? Var gan. Ja iedvesmas avots ir Dievs un tā radība – cilvēks,” kādu reizi dalījusies savās pārdomās ar laikraksta “Rīgas Balss” lasītājiem V. Šuvalova (1999. gada 29. novembrī). 

“Mana pašreizējā izstāde ir vērsta uz visiem, kuri nav zaudējuši cerību noticēt dzīvei, pašiem sev; visiem tiem, kuri vēl ir spējīgi atvērt savu garu  jaunām idejām un nesteidzoties baudīt ritmu, harmoniju un krāsu,” teikusi V. Šuvalova 1999. gadā, savas personālizstādes galerijā „AVERS GALLERY” atklāšanā.

Par personālizstādes galerijā „AVERS GALLERY” sensāciju kļuva tas, ka viņas gleznu “Dzīvības koks” bija iegādājies Rūdolfs Šenkers - slavenās rokgrupas Scorpions ģitārists (tiesa gan, viņš šo gleznu nebija iegādājies izstādē, bet gan ar Interneta starpniecību).  

Valērijas Šuvalovas radītie darbi atrodas privātajā galerijā „AVERS GALLERY” (Latvija); Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas fondā,  A. Deinekas Kurskas apgabala gleznu galerijā un Balašihas gleznu galerijā (Krievija), kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā, Francijā, ASV, Izraēlā un Krievijā.

Valērija Šuvalova ir mirusi pēkšņā nāvē 2002. gada 31. jūlijā.

“Maz ir mākslinieku darbu, kas izceļas ar tādu vaļsirdību un jūtu atkailinātību, kādi ir Valērijai Šuvalovai. Viņa arī dzīvē neprata liekuļot, bija atvērta draudzībai, priecājās par kolēģu panākumiem. Valērija bija tas retais cilvēks, par kuru neviens un nekad nebija teicis sliktu vārdu,” pieminot mākslinieci pēc viņas pāragrās nāves, rakstījusi Ludmila Korzunova laikrakstā “Subbota” (2002. g. septembrī ).

 

Dalība mākslas izstādēs:

1985. g. – izstāde „Rudens-85”, Rīga, Latvija;

1985. g. – izstāde “Zeme un cilvēki” Manēžā, Maskava, Krievija;

1986. g. – izstāde “Mākslas dienas”, Rīga, Latvija;

1987. g. – jauno mākslinieku izstāde, Rīga, Latvija;

1987. g. – izstāde “Valsts jaunība” („Молодость страны”) Manēžā, Maskava, Krievija;

1988. g. – jauno mākslinieku izstāde, Rīga, Latvija;

1989. g. – izstāde “Latvijas mūsdienu māksla”, Rīga, Latvija;

1989. g. – grupas “Brīvā māksla” izstāde, Rīga, Latvija;

1989. g. – „AVERS GALLERY” kolekcijas izstāde Rīgas Zinātnes un Tehnikas namā, Latvija;

1990. g. – izstāde “Zelta ota” („Золотая кисть), Centrālais Mākslinieka nams, Maskava, Krievija;

1991. g. – izstāde “Krievu avangards” galerijā “Pelcentrum”, Murhārte, Bādenes-Virtembergas federālā zeme, Vācija;

1991. g. – mākslas izstāde Hannoverē, Vācija;

1991. g. – izstāde “Apskaidrošanās” („Преображение), Maskava, Krievija;

1992. g. – izstāde galerijā “Turm”, Bonna, Vācija;

1993. g. – personālizstāde galerijā „ARS Moderna”, Rīga, Latvija;

1993. g. – mākslas izstāde Parīzē, Francija;

1993. g. – mākslas izstādes Bīlefeldē un Āhenē, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme, Vācija;

1994. g. – izstāde Krievijas vēstniecībā, Rīga, Latvija;

1994. g. – portretu izstāde, Latvijas Krievu Kultūras fonds, Rīga, Latvija;

1995. g. – izstāde “Rudens salons”, Latvijas Krievu Kultūras fonds, Rīga, Latvija;

1996. g. – izstāde galerijā „Kunsthaus Sofija”, Gelzenkirhene, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme, Vācija;

1996. g. – personālizstāde “Jūtu ekscentrika un gaismas harmonija” galerijā „ARS Moderna”, Rīga, Latvija;

1997. g. – izstāde „Latvijas mūsdienu māksla”, Helsinki, Somija;

1997. g. – izstāde galerijā „Goldschmidehaus”, Vācija;

1998. g. – izstāde “Mīlestības enerģija” galerijā “Templis”, Rīga, Latvija;

1998. g. – Latvijas krievu mākslinieku izstāde, Centrālais Mākslinieka nams, Maskava, Krievija;

1999. g.– izstāde “Gara enerģija” galerijā “Templis”, Rīga, Latvija;

1999. g. – personālizstāde galerijā „AVERS GALLERY”, Rīga, Latvija;

2001. g. – abstraktās mākslas izstāde, Baltijas Krievu institūts, Rīga, Latvija;

2002. g. – izstāde “Ādams un Ieva” galerijā „Kunsthaus Sofija”, Gelzenkirhene, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme, Vācija;

2002. g. – Baltijas Krievu institūta pasniedzēju izstāde, Rīga, Latvija.

Aleksandrs Malnačs 

(saīsināts tulkojums no krievu valodas)

Valērija Šuvalova. Pašportrets.

 

V. Šuvalovas darbu reprodukcijas:

http://fotki.yandex.ru/users/artikom/album/143993/

http://antexgallery.lv/valerija-shuvalova-vse-kartini-biografija-publikacii.html