Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Toropins

Aleksandrs Toropins

Aleksandrs Toropins (10.10.1924.g. 10.oktobrī Krievijas Impērijas Tveras gub. - 1960.g. 28.maijā Rīgā) — mākslinieks, grāmatu ilustrators.

Aleksandrs Toropins ir dzimis Tveras guberņas Rževas apriņķa Oļeņinas pagasta Počinokas sādžā. Viņa tēvs - Aleksejs Toropins pirms Oktobra revolūcijas Krievijā nodarbojies ar zemkopību, bet pēc lielinieku apvērsuma kļuvis par ierēdni.

Aleksandrs Toropins kopš 1939. gada bijis VĻKJS biedrs, kopš 1944. gada septembra - VK(b)P biedrs. 1941. gadā viņš absolvējis vidusskolu Vitebskā, 1940. gadā (vēl pirms vidusskolas absolvēšanas) iestājies Vitebskas Mākslas skolā, taču paspējis pabeigt tikai pirmo kursu.  

No Aleksandra Toropina autobiogrāfijas: 

1941. g. jūnijā, sakarā ar Lielā Tēvijas kara sākumu, es kopa ar māti un brāli evakuējos uz Tjumeņas apgabala Išimas pilsētu, kur līdz 1942. g. jūlijam strādāju par mākslinieku – sākumā kinoteātrī, bet pēc tam – Sarkanās Armijas namā. [..] 1942. g. jūnijā es kā brīvprātīgais devos  armijā. Mācījos 2. Ļeņingradas Aviotehniskajā skolā un tiku atstāts turpmākajam dienestam skolā kā kursa komandieris. [..] 1945. g. sākumā es kā klausītājs tiku ieskaitīts aviācijas tehniskā sastāva pilnveidošanas kursos. 1945. g. beigās, būdams jaunākais tehniķis-leitnants, es tiku demobilizēts rezervē. Tas bija Rīgā.”

1945. gadā Aleksandrs Toropins apbalvots ar medaļu “Par uzvaru pār Vāciju”.

Vēl būdams aviācijas tehniskā sastāva pilnveidošanas kursu klausītājs, 1945. gada oktobrī A. Toropins iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA).

Studiju laikā Aleksandram Toropinam bija radusies interese par grāmatu ilustrēšanu. 1948.-1950. gadā viņš sadarbojies ar Latvijas Valsts izdevniecību, ilustrējis V. Vasiļevskas grāmatu “Stāsti” («Рассказы». Рига, 1949) un “Krievu tautas pasakas” («Русские народные сказки». Рига, 1951). 

“Izcils zīmētājs, labs kolorists. Glezniecībā vairāk improvizē, trūkst padziļinātas zīmētās dabas izpētes un detaļu apdarinājuma. Tomēr, izvēloties diplomdarba tēmu un strādājot pie tās,  parādījis pietiekami daudz uzstājības un mērķtiecības. [..]”, rakstīts Toropina raksturojumā, ko 1950. gada 1. martā parakstījis LMA rektors Oto Skulme.

Smaga un gandrīz trīs mēnešus ilga slimība (gripa un un tās izraisītais plaušu karsonis) traucējusi Aleksandram Toropinam 1950. gadā absolvēt LMA.

1950. gada pavasarī viņš devies uz Tiraspoli (Moldāvijas PSR), kur tolaik dzīvojuši viņa vecāki. Dzīvodams Moldāvija, 1950.-1951. gadā viņš sadarbojies ar Moldovas Valsts izdevniecību, ilustrējis grāmatas: G. Gulia “Pavasaris Sakenā” («Весна в Сакен») un J. Bukova “Mūsu māja” («Наш дом»). 1950. gada decembrī A. Toropins kļuva par Mold. PSR Mākslinieku savienības biedra kandidātu.

1951. gada beigās Aleksandrs Toropins atgriezās Rīgā. 1952. gada  pavasarī  viņš absolvējis LMA, aizstāvot diplomdarbu tēmā: “V. Makovskis konsultē J. Rozentāla diplomdarbu” (diplomdarba vadītājs - E. Kalniņš); pamatojoties uz šo diplomdarbu, tajā pat gadā (27. oktobrī) viņš ticis uzņemts par Latvijas PSR Mākslinieku savienības (MS) biedra kandidātu.

Kā teikts kādā no A. Toropina raksturojumiem, ko parakstījis LPSR MS priekšsēdētājs O. Skulme, savā diplomdarba tēmā “autors iz uzsvēris dziļu latviešu mākslas saikni ar krievu reālistisko skolu.” Pēc LMA absolvēšanas mākslinieks atstāts Akadēmijā kā glezniecības pedagogs.

1953. gada 11. aprīlī, pamatojoties uz A. Toropina izpildītajām krāsainajām ilustrācijām pasaules tautu pasaku krājumam, ko izdevusi Latvijas Valsts izdevniecība, mākslinieks ticis uzņemts par Latvijas PSR MS biedru.  

Aleksandrs Toropins piedalījies mākslas izstādēs kopš 1951. gada. Mākslinieks gleznojis ainavas, portretus, figurālās kompozīcijas. Ievērojamu vietu viņa daiļradē ieņēmušas jūras ainavas un jūrmalas motīvi. Viņa mākslas darbiem piemita optimistisks pasaules redzējums, gleznotāja koloristiskiem risinājumiem bija raksturīgs lirisms.  

Gleznotājs daudz un cītīgi strādājis pie sava profesionālā līmeņa celšanas, aktīvi darbojies bērnu grāmatu grafikas žanrā.  

1955. gadā Aleksandrs Toropins apbalvots ar medaļu “Par izcilību darbā”. 1956. gada aprīlī mākslinieks ievēlēts par Latvijas PSR MS Mākslinieciskās padomes locekli, 1958. gadā viņš iekļauts LPSR Kultūras ministrijas Izstāžu komisijā.

Aleksandrs Toropins ir mākslinieka Jura Toropina tēvs.

Pēc ilgstošas un smagas slimības gleznotājs Aleksandrs Toropins miris 1960. gada 28. maijā Rīgā.

 

Nozīmīgākie mākslas darbi:

Valsts Akadēmiskā Lielā teātra aktiera Aleksandra Ogņivceva portrets (1951. g.);

PSRS Tautas skatuves mākslinieces Lilitas Bērziņas portrets Annas Kareņinas lomā (1953. g.);

“Pirmais loms” (1954. g.);

“Bērnu slidotavā” (1955. g.);

“Starp viļņiem” (1957. g.);

“Pirms lietus” (1958. g.).

 

Grāmatas, kuras ilustrējis A. Toropins:

“Burvju pasakas”, sast. L. Ļesnaja («Волшебные сказки») (1953. g.);

A. Gaidars. “Čuks un Geks” (1954. g.);

J. Kupala. “Zēns un lidotājs” («Мальчик и летчик») (1954. g.);

K. Ušinskis. “Četras vēlēšanās” (1954. g.);

Ž. Verns. “Divdesmit tūkstoš ljē pa jūras dzelmi” (1955. g.);

Ž. Verns. “Noslēpumainā sala” (1956. g.);

V. Zolotovs. “Lasīša Viļ Viļa piedzīvojumi” («Приключения лососенка Виль Виль») (1957. g.);

L. Laicens. “Laimes putns” (1957. g.);

L. Paegle. “Runga, iz maisa!” (1958. g.).

 

Aleksandrs Malnačs

Foto: LVA, 230. f. , 3. apr., 73. l.

 

Ilustrācijas tēmai