Sākumlapa > Tēmas > Personas
Artūrs Ņikitins

Artūrs Ņikitins

Artūrs Ņikitins (1936. g. 26. augustā Ļeņingradā, Krievijas PFSR – 2022. g. 2. jūlijā, Rīgā, Latvijas Republikā) – mākslinieks, profesors, Baltijas Starptautiskās akadēmijas dizaina kursa vadītājs.

Artūrs Ņikitins ir dzimis Ļeņingradā (patlaban Sanktpēterburga). 1941. gadā, pēc Otrā pasaules kara darbības sākšanās Padomju Savienības teritorijā, viņš kopā ar vecākiem ticis evakuēts uz Baškīrijas APSR, kur dzīvojis līdz 1944. gadam. No 1944. līdz 1948. gadam viņš dzīvojis Ukrainā.  

1948. gadā Ņikitinu ģimene pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.

Artūra māte – Galija Ņikitina, pēc tautības tatāriete, strādājusi par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci Ortopēdijas un atjaunojošās ķirurģijas institūtā; tēvs – Pēteris Ņikitins bijis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors. Saņemot pasi, dēls bija izvēlējies sev mātes tautību.

Dzīvodams Rīgā, Artūrs mācījies Rīgas 13. vidusskolā, kuru absolvējis 1953. gadā. Rīgas Pionieru pilī nakamais mākslinieks apmeklējis lieliskā pedagoga Jāņa Skuča mākslas studiju. No 1953. līdz 1957. gadam viņš studējis Rīgas Medicīnas institūtā, tad pārtraucis studijas, aizejot no ceturtā kursa.

1957. gadā, teicami nokārtojot iestājeksāmenus, Artūrs Ņikitins iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļā, turklāt viņš uzreiz ticis uzņemts otrajā kursā. Pēc trešā kursa beigšanas students izvēlējies savai specializācijai Pētera Upīša grāmatu grafikas darbnīcu.

Mākslas akadēmijā A. Ņikitina pedagogi bijuši izcilākie latviešu tēlotājmākslas meistari – Valdis Dišlers (zīmēšana), Uga Skulme (zīmēšana), Leo Svemps (glezniecība), Pēteris Upītis (kompozīcija, ksilogrāfija).  

1962. gadā Artūrs Ņikitins absolvējis LMA kā mākslinieks grafiķis (diplomdarbs – “Novorossijskas cementa rūpnīcas strādnieka portrets”).

A. Ņikitina akadēmiskā raksturojuma autors bija Pēteris Upītis. Tostarp šajā raksturojumā ir atzīmēts: “Neskatoties uz māksliniecisko apdāvinātību [..] nelīdzvarots raksturs ir šķērslis nopietnam, uzcītīgam un sistemātiskam darbam. Ja būtu tāda vēlme, viņš varētu kļūt par lietišķu mākslinieku, kā arī labi izpildīt viņam uzticētos sabiedriskos pienākumus, tomēr ir visai pasīvs sabiedriskajā dzīvē. [..]”

Mākslas izstādēs A. Ņikitins sācis piedalīties no 1958. gada. Turklāt mākslinieka „rēķinā” ir apmēram 700 izstādes, tajā skaitā aptuveni 100 no tām ir personālizstādes. No 1968. gada A. Ņikitins ir Mākslinieku savienības biedrs.

Artūra Ņikitina interešu sfērā ietilpst glezniecība, grafika, tēlniecība un dizains. Mākslinieks strādā zīmējuma, oforta, ksilogrāfijas, linogravīras, akvareļa un citās tehnikās. Viņš bija nodarbojies arī ar panno un skulptūrālo tēlu (koks, bronza) veidošanu, sienu gleznojumiem. Ar nepārspējamu ekspresiju mākslinieks izteicis sevi glezniecībā, grafikā un skulptūrā.

1976. gadā A. Ņikitins, pēc tam, kad ugunsgrēkā bija nodegusi viņa darbnīca, pa īstam sāka aizrauties ar portretu glezniecību. Tieši 1970. gadu beigās viņš arī  kļuvis pelnīti atpazīstams. Mākslinieks ir radījis aptuveni 5000 portretu. Ņikitinam ir pozējuši komponists Raimonds Pauls, bards un aktieris Vladimirs Visockis, estrādes dziedātāja Edīta Pjeha, aktieri Mihails Kazakovs un Sergejs Jurskis, avāru dzejnieks Rasuls Gamzatovs, šaha lielmeistars Mihails Tāls un citas slavenas personas.

Pazīstamā mākslas zinātniece Svetlana Hajenko šādi raksturojusi mākslinieku un viņa daiļradi:

Artūrs Ņikitins pēc savas dabas ir analītiķis. Meklēdams apslēpto, iekšējo,  viņš deformē un sagrauj ierastās formas,[..] pārsteidzot ar gaumes izsmalcinātību, uzbudinot iztēli un satraucot ar nozīmi, ko nav iespējams  izprast viennozīmīgi. [..] Sen, vēl jaunībā, Artūram Ņikitinam bija drosme atzīt sev Haosa pastāvēšanu, un viņš ļoti agri atmeta „skaistumu un pareizību” patiesības vārdā. Kā jebkurš mākslinieks viņš tiecas pēc būtības noskaidrošanas. Un tādēļ viņš pieļauj „burvju kļūdas”, kas kārtējo reizi pierāda mums, cik svarīga māksliniekam ir gan prasme neņemt vērā  nebūtisko, gan prasme uzsvērt raksturīgo, izmantojot jebkurus līdzekļus – no ironijas līdz klajam groteskam, no tēla idealizācijas līdz antikanonam. Taču A. Ņikitina daiļradē ir vēl kaut kas, kas atrodas ārpus daiļā vērtējumiem, kaut kas vīrišķīgi spēcīgs, neizdomāts un tādēļ pārliecinošs. Šis “kaut kas” ir tik nozīmīgs, ka liek mums pieņemt viņa darbus, pat ja to jēga mums nav izprotama.”

Artūra Ņikitina radītie darbi atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā, Tretjakova galerijā un A. Puškina Tēlotājmākslas muzejā Maskavā, Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā un citu muzeju kolekcijās, kā arī privātajās kolekcijās Krievijā, ASV un Rietumeiropas valstīs.

                                                                                    

       Aleksandrs Malnačs

 

Artūrs Ņikitins un skulptūras „Simt vientulības gadu. Veltījums Gabrielam Garsija Markesam” fragments, bronza, 2005 gads. Sergeja Nikolajeva foto.

Наталья Лебедева. «Он такой же, как океан...»

Наталья Лебедева. Свободный человек Никитин

Светлана Хаенко. Артур Никитин

 

Ilustrācijas tēmai