Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jurijs Feoktistovs

Jurijs Feoktistovs

Jurijs Feoktistovs (1913. g. 21. aprīli Omskā, Krievijas impērijā –  1977. g. 5. septembrī  Rīgā, Latvijas PSR) – teātra mākslinieks 

«Mans tēvs Nikolajs Feoktistovs, vecais boļševiks, literāts, nomira 1950. gada 1. februārī Maskavā. Māte Taisija Feoktistova līdz revolūcijai strādāja par lauku skolotāju. Pirmajos padomju varas gados viņa turpināja darīt to pašu», - rakstīja J. Feoktistovs autobiogrāfijā. Vidusskolu (9 klases) pabeidzu 1930. gadā Novosibirskā. Šajā gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Maskavu. 1931. gadā sāku strādāt rūpnīcā par atslēdznieka mācekli, tad par virpotāju – kniedētāju. 

Tālāk savā autobiogrāfijā viņš atzīmē, ka «1931. gadā izturēju iestājeksāmenus un tiku uzņemts teātra studijā, kuras mākslinieciskais vadītājs bija režisors A. Dikijs. Studijā darbojos apmēram divus gadus, piedalījos tās izrādēs gan kā aktieris, gan kā mākslinieks (Servantesa intermēdijās, A. Čehova stāstu „Ragana” un „Maska” inscenējumos, M. Ļeskova „Mcenskas apriņķā lēdijas Makbetas” uzvedumā). Lai iegūtu augstāko māksliniecisko izglītību, šai laikā ļoti daudz zīmēju, gatavojoties iestājai mākslas augstskolā. 1933. gadā aizgāju no studijas un strādāju par mākslinieku – karikatūristu dažādu Maskavas uzņēmumu laikrakstos. 1934. gadā iestājos Grafikas institūtā, ko vēlāk pārveidoja par Maskavas Mākslas institūta Grafikas fakultāti, taču slimības dēļ no piektā kursa nācās aiziet.» 1937. gadā Jurijs Feoktistovs pirmoreiz piedalījās toreiz vēl studentu darbu izstādē.

1938.-1941. gadā izpildīja dažādu Maskavas izdevniecību, žurnālu un laikrakstu pasūtījumus, kā arī veica M. Gorkija Kultūras un atpūtas parka un Tautas daiļrades nama mākslinieciskā noformētāja pienākumus. Sākoties Lielajam Tēvijas karam (1941. gada septembrī), J. Feoktistovu mobilizēja armijā un nosūtīja celtniecības darbos uz Centrālās frontes nocietinājumu rajoniem Kurskas, vēlāk Voroņežas un Tambovas apgabalos par mākslinieku – maskēšanās speciālistu. 1942. gadā J. Feoktistovu iesauca aktīvajā armijā, viņš piedalījās Kurskas loka kaujās, 1943. gada 9. jūlijā nokļuva vācu gūstā.

«1943. gada beigās lielas padomju kara gūstekņu grupas sastāvā tiku izvests uz Vāciju un nometināts karagūstekņu nometnē Ludvigsburgas pilsētā (t.s. „Stalag 5A”), pie Štutgartes. No gūsta atbrīvojos 1945. gada 23. aprīlī. Un atkal nokļuvu Padomju armijas rindās, taču pavisam drīz demobilizējos, sākumā strādāju par mākslinieku kara daļā Frankfurtē pie Oderas, pēc tam (1946. gadā) tiku nosūtīts uz Padomju Militārās administrācijas dramatisko teātri Berlīnē strādāt par teātra galveno mākslinieku», – ziņo J. Feoktistovs autobiogrāfijā. Apbalvots ar medaļu „Par uzvaru pār Vāciju”. 

1947. gada jūlijā J. Feoktistovs atgriezās PSRS, strādāja par Maskavas apgabala Pirmā drāmas teātra galveno mākslinieku Orehovozujevā, bet pēc reorganizācijas 1948. gada beigās tika pārcelts uz Viļņas Krievu drāmas teātri, lai strādātu par mākslinieku inscenētāju.

1950. gada februārī J. Feoktistovs pārbrauca uz Rīgu, kur kļuva par Rīgas Krievu drāmas teātra galveno mākslinieku. Teātra scenogrāfijas laukā viņš darbojās visu atlikušo mūžu. Strādāja akvareļa, temperas, guaša tehnikā. Brīvajos brīžos gleznoja liriskas ainavas, kuru kolorītā dominē klusu skumju noskaņas. 

Noformējis desmitiem teātra izrāžu. Tostarp B. Lavreņeva „Par tiem, kas jūrā” (1946) un K. Simonova «Krievu jautājums» (1947) Berlīnē; brāļu Tūru «Sofija Kovaļevska» (1948), A. Ostrovska «Sirds nav akmens» (1948) un E. Voiničas «Dundurs» (1948) Orehovozujevā; A. Sofronova «Maskavas raksturs» (1948) Maskavā; M. Gorkija «Pēdējie» (1949), V. Sobio «Aiz otrās frontes» (1949), A. Ostrovska «Belugina precības» (1949) un I. Kašņicka «Tā sākas dzīve» (1949) Viļņā. Rīgas Krievu drāmas teātrī J. Feoktistovs noformēja izrādes: V. Lāča «Vētra» (1950), A. Krona «Partijas kandidāts» (1950), A. Ostrovska «Talanti un pielūdzēji» (1950), A. Ļipovska «Baisie ieroči» (1951), L. Šeiņina «Gadsimta vidū» (1951), Ļ. Tolstoja «Augšāmcelšanās» (1951), V. Šekspīra «Liela brēka, maza vilna» (1952). 

Šī darbība bija par pamatu, lai 1952. gada 29. janvārī J. Feoktistovu uzņemtu par biedra kandidātu Latvijas PSR Mākslinieku savienības teātra mākslinieku un scenogrāfu sekcijā. Diemžēl viņa faktiskā uzņemšana nez kāpēc ievilkās. XX gadsimta 50. gados J. Feoktistovs turpināja sekmīgi strādāt Rīgas Krievu drāmas teātrī. Desmit gadu laikā viņš veidoja scenogrāfiju vairāk nekā 35 izrādēm. Līdztekus piedalījās visās republikas teātra mākslinieku izstādēs. 

1958. gada 28. decembrī sakarā ar Rīgas Krievu drāmas teātra 75. jubileju Jurijam Feoktistovam tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums. Un tikai 1960. gada 13. aprīlī viņu vienbalsīgi uzņēma Latvijas PSR Mākslinieku savienībā.

Par Rīgas Krievu drāmas teātra galveno mākslinieku J. Feoktistovs nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā 1977. gadā.  Mākslinieks nomira 1977. gada 5. septembrī Rīgā.

Aleksandrs Malnačs 

Informācijas avots:

LVA, 230. f., 3. apr., 110. l.

Ilustrācijas tēmai