Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Krivošeins

Nikolajs Krivošeins

Nikolajs Krivošeins (1960. g. 25. februārī Kirovā, KF)  - mākslinieks.

Nikolajs Krivošeins ir absolvējis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAII), studijas institūtā viņš apvienojis ar Ābrama Bikova Zīmēšanas un glezniecības studijas (1978 – 1990) un Vitālija Karkunova Zīmēšanas studijas apmeklējumiem (1990 – 1993).

No 1993. līdz 1996. gadam N. Krivošeins studējis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļā. 1996. - 1997. gadā viņš mācījies LMA profesoru Imanta Vecozola un Viļa Ozola Stājglezniecības  darbnīcā (bakalaura grāds). 1997. - 1999. gadā viņš turpinājis izglītību LMA profesoru Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa Monumentālās glezniecības  darbnīcā.

Pēc LMA absolvēšanas 1999. gadā Nikolajs Krivošeins ticis uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, no 2003. gada viņš ir Krievijas Mākslinieku profesionālās savienības biedrs. No 1995. gada viņš pats nodarbojas ar pedagoģisko darbību.

Mākslas zinātniece Natālija Sujunšalijeva šādi raksturo gleznotāja daiļradi:

“Mūsdienu Latvijas mākslā pazīstamais Rīgas mākslinieks Nikolajs Krivošeins ir nostiprinājis savas pozīcijas, kā viens no spēcīgākajiem gleznotājiem abstrakcionistiem, kurš droši kultivē ekspresijas un stilizācijas estētiku. [..] Nikolajs meistarīgi pārvalda krāsu kontrastu un koloristisko nianšu precīza izvietojuma mākslu, kas līdzās ar katras atsevišķās gleznas nevainojamo kompozicionālo uzbūvi veicina neparasti spilgtu, [..] emocionāli piesātinātu mākslas darbu radīšanu. Protams, laika gaitā radošā pieeja un uzdevumi transformējas, bet mākslinieka stils paliek viengabalains, rokraksts – atpazīstami eleganti paviršs. Viņa mākslas darbos dabiskums un struktūra, vieglums un nopietnība, iespaidi un pārdomas ieplūst dzīvajā krāsas un formas straumē, kas nes skatītājam specīgu pozitīvu enerģētisko lādiņu. [..] mākslinieka darbi ļoti efektīgi un interesanti izskatās jebkurā mūsdienu sabiedriskajā vai privātajā interjērā, pasvītrodami tā individualitāti un neatkārtojamību.”

Nikolaja Krivošeina mākslas darbos ir apvienotas latviešu un krievu glezniecības skolu tradīcijas. Radošie meklējumi ir ievirzījuši viņa daiļradi Latvijas abstrakcionisma gultnē.

 

Aleksandrs Malnačs

 

Personālizstādes:

1996. g. personālizstāde kafejnīcā “Monte Kristo” Rīgā;

1999. g. personālizstāde ČAŠA “Kinogalerijā ” Rīgā;

2001. g. personālizstāde “2Т+1” galerijā “MARITIM ART GALLERY” viesnīcā “MARITIM Park Hotel Riga” Rīgā;

2002. g. personālizstāde “Trīs saules” galerijā “Daugava” Rīgā;

2003. g. personālizstāde “Rīga — Maksava” Centrālajā Mākslinieka Namā Maskavā, Krievijā;

2006. g. - galerijā “Puķu bārs” Rīgā;

2009. g. personālizstāde “Ņe igruški” Latviešu mākslas privātajā mākslas muzejā, pēc tam galerijā ”Bri art” Rīgā.

 

Dalība aizrobežu izstādēs:

1991. g. Ābrama Bikova skolnieku darbu izstāde Maskavā, Krievijā;

1998. g. janvārī izstāde UNESCO ēkā Briselē, Beļģijā;

1998. g. maijā izstāde “Mākslas dienas Mažeiķos” Lietuvā;

2000. g. izstāde “Māksla bez robežām”, projekts “Bonna-Rīga-Bonna” izdevniecības namā “KOLLEN” Bonnā, Vācijā;

2002. g. aprīlī  Latvijas mākslinieku izstāde Baltkrievijas Mākslinieku savienības  izstāžu zālē Vitebskā, Baltkrievijā;

2002. g. novembrī Latvijas un Baltkrievijas mākslinieku izstāde ”Vasaras atskaņas” ("Отзвуки лета") Mūsdienu mākslas muzejā Minskā, Baltkrievijā;

2002. g. decembrī Sanktpēterburgas un Rīgas mākslinieku glezniecības izstāde galerijā “Ņevograf” Sanktpēterburgā, Krievijā;

2010. g. janvārī abstraktās mākslas izstāde “Vientuļā sapņotaja pastaigas” (”Прогулки одинокого мечтателя) Centrālajā Mākslinieka Namā Maskavā, Krievijā.

Gleznotājs ir piedalījies arī daudzās Latvijas mākslinieku kolektīvajās izstādēs.

 

N. Krivošeina mākslas darbi atrodas šādās kolekcijās:

M. Vrubeļa Omskas apgabala Mākslas muzejā Krievijā;

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā Daugavpilī;

Latviešu mākslas privātajā Mākslas muzejā Rīgā, Latvijā;

V. un A. Vasņecovu Kirovas apgabala Mākslas muzejā Kirovā, Krievijā;

Kolekcijā ”Rietumu Banka” Rīgā, Latvijā;

Germana Berkoviča kolekcijā Rīgā, Latvijā;

Mattija Miliusa kolekcijā Tartu, Igaunijā.

 

Ilustrācijas tēmai