Sākumlapa > Tēmas > Personas
Ivans Pustoškins

Ivans Pustoškins

Ivans Pustoškins (1940.g. 2. martā Abrenes apriņķī) – gleznotājs.
Ivans Pustoškins dzimis Abrenes apriņķa Stepkovo ciemā. 1955. gadā pārcēlās uz Rīgu un nākošajā, 1956. gadā, iestājās Rīgas Mākslas skolā. Skolu pabeidzot, 1959. gadā iekārtojās darbā rūpnīcā „Dzintars”, kur gatavoja sporta laivas. Par vienas tādas laivas izgatavošanu un dizainu 1964. gadā tika apbalvots ar PSRS TSSI bronzas medaļu. Diemžēl pašam personīgi saņemt apbalvojumu viņam neiznāca, jo no 1962. līdz 1965. gadam Pustoškins dienēja padomju armijā. Laukos pavadītā bērnība un laba sportiskā sagatavotība (Rīgas čempions sambo cīņā 1962. gadā) palīdzēja Ivanam Pustoškinam pārvarēt visas Aizbaikāla dienesta grūtības.
Pēc demobilizēšanās turpināja strādāt rūpnīcā Dzintars”, vienlaikus nopietni aizrāvās ar sporta airēšanu. No 1966. līdz 1968. gadam piedalījās četros padomju PSRS čempionātos šajā sporta veidā. 1970. gadā I. Pustoškinam piešķīra Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Pēc mākslinieka Georgija Šelkovoja neatlaidīgiem lūgumiem iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). „Šelkovojs pie rokas aizveda mani uz akadēmiju,” atceras I. Pustoškins. No 1971. Līdz 1974. gadam studēja LMA rūpnieciskā dizaina vakara kursos. Turpināja mācības Mihaila Korņecka (1977 - 1982), Eduarda Kalniņa (1985 - 1987) un Vladimira Kozina (1999 – 2005) meistardarbnīcās.
Kopš 1965. gada I. Pustoškins piedalās lietišķās mākslas izstādēs, tostarp starptautiskās skatēs. No 1974. gada izstāda savus akvareļus un grafikas. Piedalījies vairāk nekā 40 grupu izstādēs. 1990. gadu sākumā viņa personālizstādes tika rīkotas Prāgā, Pleskavā, Berlīnē, Varšavā, Gdaņskā, Helsinkos, Maskavā, Toronto, Jaltā, vairākkārt Rīgā un Jūrmalā. 1993. gadā pēc Dānijas Kultūras institūta piedāvājuma I. Pustoškina personālizstādes aizceļoja uz Kopenhāgenu un citām Dānijas pilsētām. Pustoškina darbi atrodas Jūrmalas pilsētas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Pleskavas Vēstures un arhitektūras muzejā, M. Vrubeļa Omskas Mākslas muzejā, Mihailovskas muzejrezervātā Puškina kalnos, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā un Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā Rīgā, kā arī daudzās Vācijas, Kanādas, ASV, Grieķijas, Beļģijas, Izraēlas, Somijas, Austrālijas, Ķīnas un, protams, Latvijas privātkolekcijās.
„Noskaņu jeb, kā to reizēm mēdz dēvēt, liriskā ainava ir akvarelista Ivana Pustoškina iemīļotākais žanrs. Mākslinieka daiļradi caurstrāvo dzīvesprieks, jūsma par apkārtējās dabas skaistumu. Viņa dabas ainavas ir ilgstošu vērojumu, domu un pārdzīvojumu vispārinājuma rezultāts, aizrautīga vēlēšanās redzēt dabu pirmatnēji skaistu un poētisku.
Māka apstādināt esības šalkas un dzīves pulsāciju visā tās krāsu gammā vienlīdz labi izpaužas gan vēla rudens, gan sniegotas ziemas ainavās. Taču ar īpašu apceres dziļumu, jūtu sirsnību izceļas ainavas, kurās valda debesu stihijas – gan vētrainas un negaisa pārpilnas, gan siltas, gaismas cauraustas un baltiem mākoņiem piepildītas, tās rada dzīves nepārtrauktības sajūtu.
Mākslinieks cenšas izprast dabas parādību harmonijas noslēpumus, izvairoties no liekas sīkmanības un nejaušībām.
Brīvā un kustīgā manierē zīmētajos tīras un gaišas tonalitātes akvareļos Ivanam Pustoškinam izdodas atainot ikdienas priekus un nemieru”, kolēģa un skolnieka daiļradi raksturo Vladimirs Kozins.
„Augstu vērtējot latviešu akvareļu glezniecības skolu, Ivans Pustoškins savos darbos tomēr uzsver interesi par senajiem akvareļa radīšanas paņēmieniem, holandiešu, franču (Barbizona skola) un krievu klasiku. Pilsētu (Vecrīga, Novgoroda, Solovki) skati saista mākslinieku ar senās arhitektūras skaidrajiem, tehniskā ziņā parasti samērā sarežģītiem ritmiem – kuru pamatā ir gaismas pārpilna monotipija”, atzīmēja latvijas mākslas zinātniece Svetlana Hajenko.

Aleksandrs Malnačs

Ilustrācijas tēmai