Sākumlapa > Tēmas > Personas
Svetlana Hajenko

Svetlana Hajenko

Svetlana Hajenko (1941. g. 22. maijā Maskavā, Krievijas PFSR – 2013. g. 2. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslinieku savienības locekle, Baltijas Starptautiskās akadēmijas docente, daudzu rakstu par tēlotājmākslu, bukletu, monogrāfiju un mākslas albumu autore.

Svetlana Hajenko ir absolvējusi Liepājas Valsts pedagoģijas institūtu 1961. gadā. 1962. gadā viņa iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru absolvēja 1969. gadā, iegūdama mākslas zinātnieces diplomu.  

Daudzu gadu laikā Svetlana Hajenko pasniedza mākslas vēsturi un estētiku Rīgas skolās, bet vēlāk, pēc Baltijas Krievu institūta dibināšanas (BKI, vēlāk – Baltijas Starptautiskā akadēmija) viņa lasīja lekcijas šajā mācību iestādē.  

Tomēr pedagoģija bija tikai daļa no Svetlanas Hajenko darbības veidiem. Svetlanas Hajenko radošā mūža nozīmīgākais ieguldījums ir saistīts ar darbu mākslas popularizācijas jomā.

Mākslas darbu izstādes, kas tika rīkotas galerijās “Lana”, “Anna”, BKI telpās un citās zālēs, kļuva gandrīz vai par vienīgo sevis apliecināšanas veidu daudziem māksliniekiem, it īpaši no krievu diasporas. Šo izstāžu organizēšana un ekspozīciju iekārtošana Svetlana Hajenko bija spēlējusi vadošo lomu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, lai informētu par tām sabiedrību.  

Svetlana Hajenko bija ne tikai preses izdevumos publicēto rakstu autore, bet viņa arī vadījusi savas televīzijas autorpārraides «Vernisāža» un bieži bija viesojusies Rīgas radio-4 “Doma laukumā”, piedaloties izstāžu un Latvijas radošās dzīves norišu radio apskatos.

Par Svetlanas Hajenko īpašo ieguldījumu Latvijas kultūrā kļuva albumi monogrāfijas par valsts talantīgo mākslinieku daiļradi.

 

Svetlanas Hajenko veidotie albumi monogrāfijas:

«Ļevs Bukovskis» (krievu valodā) – par tēlnieku – monumentālo skulpturālo kompozīciju autoru Rīgā un Salaspilī;

«Viktorija Pelše» (1985. gadā) – par liriskā plāna tēlnieci – stājtēlniecības meistari;

«Biruta Baumane» (1987. gadā) – par gleznotāju – emocionāli izteiksmīgu, daudzkrāsainu mākslas darbu autori;

«Metāls mākslā» («Металл в искусстве») (1991. gadā) – par Haimu Risinu – virtuozo metālapstrādes meistaru, kurš spēj pārvērst metālu par mākslas darbiem;

«Jeļena Antimonova» (1998. gadā) – lielisks albums par izcilo grafiķi – poētisko un izteiksmīgi dziļo.

«Artūrs Ņikitins» (1999. gadā) – gleznotājs un grafiķis – artistisks, talantīgs un spilgts.

Jurijs Dobrins

 

Георг Стражнов. ХАЕНКО СВЕТЛАНА ИВАНОВНА (попытка воспоминаний)