Aleksandrs Porohovščikovs

Aleksandrs Porohovščikovs (1892. g. Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1941. g. 28. jūlijā (?)  izpildīts nāvessods nošaujot Maskavā, Krievijas PFSR) – inženieris konstruktors, lidotājs, uzņēmējs.

1911. gadā Rīgā izgudrotājs Aleksandrs Porohovščikovs ir izmēģinājis vienu no pirmajām Krievijas lidmašīnām un 1915. gadā – pirmo tanku.

Aleksandrs Porohovščikovs ir dzimis 1892. gadā arhitekta un komersanta ģimenē. Viņa tēvs – Aleksandrs Porohovščikovs – pēc savas izcelsmes bijis dzimtmuižnieks, kā mecenāts un arhitekts viņš piedalījies Kristus Pestītaja dievnama būvē Maskavā. Kopš agras jaunības par viņa dēla Aleksandra aizraušanos bija kļuvusi aviācija.

1909. gadā, vēl būdams ģimnāzijas audzēknis, Aleksandrs Porohovščikovs demonstrējis Krievijas Dabas pētnieku savienības Gaisa kuģošanas sekcijas kongresam lidaparāta-monoplāna modeli “Porohovščikov-1”. Šo modeli augstu novērtējis profesors Nikolajs Žukovskis. Monoplāns tika uzbūvēts 1911. gadā Rīgā, kas tolaik bija sava veida Krievijas aviācijas «galvaspilsēta», un šis monoplāns kļuva par vienu no pirmajām Krievijas lidmašīnām. 1911. gada 26. jūnijā A. Porohovščikovs pacēlās gaisā pats savā lidaparātā no Rīgas hipodroma Zolitūdē (aviolidojumi šeit tika demonstrēti kopš 1910. gada). Par A. Porohovščikova lidojumu atzinīgi rakstījuši Rīgas laikraksti.

1914. gadā A. Porohovščikovs uzkonstruējis jaunu lidmašīnu. Tā tika konstruēta pēc “Bi-Kok” (jeb “lidojošā rāmja”) shēmas. Tajos laikos Porohovščikovam jau piederējušas savas darbnīcas Aptiekāru salā Sanktpēterburgā. Lidmašīna ieinteresējusi Krievijas kara ministriju un tā sāka meklēt darbuzņēmēju tās ražošanai. Tomēr militārpersonām radušās domstarpības ar izgudrotāju – Porohovščikovs pieprasījis, lai viņa radītā izlūklidmašīna tiktu ražota viņa paša darbnīcās. Rezultātā, tā arī netika uzsākta lidmašīnas sērijveida ražošana.

1915. gadā Aleksandrs Porohovščikovs izgudrojis lidmašīnu ar kāpurķēžu gaitu (kā teikts enciklopēdijā “Rīga”: “iespējams, pirmo pasaulē”).

1914. gadā pēc Pirmā pasaules kara sākuma Aleksandrs Porohovščikovs piedāvājis uzbūvēt kaujas kāpurķēžu mašīnu.

Lūk, kā pats izgudrotājs aprakstījis savas idejas rašanos: “Laukā notika jauniesaukto militārās mācības. Skatoties uz ķēdē skrienošiem karavīriem, es nodomāju: tā nav prieka lieta — doties uzbrukumā, kad šauj ienaidnieka ložmetēji. Taču, ja cilvēku vietā sūtīt triecienuzbrukumā uz ierakumiem mašīnu? Jo cilvēki ir neaizsargāti pret svina lietusgāzēm, toties mašīna, kas tērpta bruņās, apbruņota ar ložmetējiem... Manā redzējumā mašīnas konstruktīvais risinājums bija šāds: uzstādīt traktora tipa bezgalīgās kāpurķēdes lentes...”

1915. gada janvārī A. Porohovščikovam jau bija kaujas mašīnas rasējumi un tās būvtāme, šo mašīnu viņš nosaucis “Vezdjehod” („Apvidus mašīna”). 1915. gada 13. janvārī šim projektam tika piešķirti nelieli līdzekļi - 9660 rubļi 72 kapeikas. Kopš 1. februāra rūpnīcas “Russo-Balt” autoremonta darbnīcās, kas atradušās pie Ņižņijnovgorodas kājnieku pulka kazarmām, karavīri amatnieki un kvalificētie strādnieki sākuši izgatavot kaujas mašīnu “Vezdjehod”. 1915. gada 18. maijā Porohovščikovs izmēģinājis savu kaujas mašīnu – pa labu ceļu “Vezdjehod” pārvietojies ar ātrumu līdz pat 25 kilometriem stundā.

Oficiālais izmēģinājums noticis tā paša gada 20. jūlijā. Diemžēl kaujas mašīna ne tikai nebija spējīga nodemonstrēt savas amfībijas īpašības (ko bija solījis izgudrotājs projekta apstiprināšanas brīdī), bet nedrošību demonstrējis arī pagrieziena mehānisms. Izgudrotājs turpinājis strādāt pie mašīnas “Vezdjehod” konstruktīvās pilnveidošanas, taču 1915. gada decembrī augsta ranga militārpersonas konstatējušas, ka kaujas mašīna tā arī nav spējusi demonstrēt visas solītās īpašības. Tādēļ tika nolemts atteikties no turpmākajiem darbiem pie kaujas mašīnas “Vezdjehod” izstrādes.

1915. gada rudenī pirmais tanka izmēģinājums ir noticis Lielbritānijā, 1916. gadā briti plaši pielietojuši tankus frontē. Bet Porohovščikova konstruētais tanks nav izmantots kaujas darbībā. Padomju laikos zinātniskajā literatūrā to izskaidrojuši tādējādi, ka cariskajā Krievijā atpalicības dēļ it kā nespējuši organizēt Porohovščikova izcilā izgudrojuma masveida ražošanu, tādēļ tanku ražošana tika uzsākta tikai pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas. 20. gadsimta 90. gados parādījusies jauna versija: it kā Aleksandrs Porohovščikovs tā arī nebija neko izgudrojis, jo tanks bijis slikts.

Sakarā ar to derētu izdarīt šādu salīdzinājumu. Patlaban neviens pasaulē neapšauba to, ka pirmo pasaulē lidmašīnu bija uzbūvējuši brāļi Raiti 1903. gadā. Taču ko tad tieši viņi uzkonstruējuši 1903. gadā? Izmēģinājuma laikā lidmašīnu izdevās pacelt gaisā un veikt apli virs neliela klajuma, lidojums turpinājies kādu minūti. Tajā pat vakarā sacēlies vējš, apgriezis lidmašīnu un to salauzis. Kad brāļi Raiti centušies pārdot savu izgudrojumu kādas lielvalsts kara ministrijai, neviens to tā arī nebija nopircis. Tikai sešus gadus vēlāk, pēc tam, kad cits aviokonstruktors – franču inženieris Luijs Blērio - savā lidmašīnā pārlidojis pāri Lamanša jūras šaurumam, kļuva acīmredzams, ka aviācijai varētu būt praktisks pielietojums. Tomēr, kā jau teikts iepriekš, neviens taču negrasās apstrīdēt brāļu Raitu prioritāti. Tādēļ nav pamatojuma apšaubīt arī Aleksandra Porohovščikova prioritāti tanka izgudrošanā.

Kāds tad bijis krievu izgudrotāja turpmākais liktenis? 1917. gadā Aleksandrs Porohovščikovs uzkonstruējis lidmašīnu P-IV. Šo lidmašīnu ražoja darbnīcās, kas tika pārveidotas par rūpnīcu.

1918. gadā izgudrotājs dienējis par lidotāju Sarkanajā armijā. Pēc tam viņš strādājis par aviokonstruktoru valsts konstruktoru birojā. Jaunās ekonomiskās politikas (kriev. saīsin. – NEP) laikos A. Porohovščikovs izveidojis Maskavā privāto konstruktoru biroju.

Staļina represiju laikos A. Porohovščikovs tika arestēts, būdams ieslodzītais, viņš strādājis pie kanāla starp Balto un Baltijas jūru slūžu konstruēšanas.

Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Aleksandrs Porohovščikovs nodarbojies ar tanku konstruēšanu.

1940. gada 20. oktobrī, nepatiesi apsūdzēts spiegošanā un pretpadomju aģitācijā, Aleksandrs Porohovščikovs atkal tika arestēts un viņam piespriests nāvessods nošaujot, kas izpildīts 1941. gada 28. jūlijā (?) Maskavā. (Vēsturiskajā literatūrā ir minēti dažādi izgudrotāja nāves datumi.) Apbedījuma vieta – poligons “Kommunarka”. 1955. gada 3. decembrī viņš ir reabilitēts.  

Izgudrotāja A. Porohovščikova mazdēls – Aleksandrs Porohovščikovs (1939. g. 31. janvārī – 2012. g. 15. aprīlī) – izcils Krievijas teātra un kinoaktieris, kinorežisors, scenārists, KF Tautas skatuves mākslinieks.

                                                                                     Aleksandrs Gurins 

                                      Tekstu labojusi un papildinājusi tulkotāja Irēna Ase