Interneta vietne «Latvijas krievi» ir brīvi pieejams izziņu avots, kas pastāvīgi tiek papildināts. Sākotnēji vietne tika veidota, balstoties uz tāda paša nosaukuma izstādes materiāliem. Mūsu mājas lapa lieti noderēs gan skolniekiem, gan studentiem un pētniekiem, gan arī plašai publikai, kas lasa krievu, latviešu vai angļu valodās.Mājas lapa iekļauj sevī informāciju par Latvijas krievu nacionālās minoritātes vēsturi un aktuālajām dzīves norisēm. Lasīt tālāk
 |
Olga Šilova. Granīta Milda. 2018. 98,5x35x22,5 cm Sk. jaunus Olgas Šilovas darbus |
In memoria |
|
|
|
Uļjana Semjonova (1952. g. 9. martā – 2026. g. 8. janvārī) – izcilā Latvijas basketboliste |
Jaunumi «Personu» sadaļā |
|
|
|
|
Jaunumi «Personu» sadaļā
|
|
|
|
|
Tamāra Veresova
Tamāra Veresova (1941. g. 17. decembrī Pleskavā) – novadpētniece, žurnāliste un izdevēja. No 1990. līdz 1996. gadam dzīvoja un strādāja Latvijā, mātes dzimtenē.
Tamāra Veresova (dzimusi Šabanova) ir dzimusi Pleskavā 1941. gada 17. decembrī kā ceturtais bērns Vasilija un Irmas (viņas uzvārds pirms laulībām nav zināms, agrā bērnībā viņa kļuva bārene) Šabanovu ģimenē. Tēvs, iziedams cauri visiem kara gadiem, trīs reizes bijis ievainots, 1946. gada jūnijā traģiski gāja bojā, aizstāvot valsts īpašumu.
1959. gadā T. Veresova pabeidza vidusskolu. Pēc vidusskolas viņa divus gadus strādāja rūpnīcā, pēc tam iestājās Pleskavas Pedagoģijas institūta Filoloģijas fakultātē. Pēc institūta beigšanas 1965. gadā viņa mācīja krievu valodu un literatūru Staroizborskas vidusskolā. Tajā laikā T. Veresovas publikācijas sāka parādīties apgabala laikrakstā “Молодой ленинец”. 1968. gadā nesakārtoto ģimenes apstākļu dēļ viņa sāka strādāt Pleskavā: sākumā kādā pilsētas bibliotēkas lasītāju zālē, 1970. gadā atgriezās darbā skolā. Tad iesākās viņas kā ekskursiju vadītājas darbs Mihailovskas ciemā Puškina muzejā. Skolā T. Veresova izveidoja literatūras un mākslas kabinetu, kurā pastāvīgi tika atjaunota ekspozīcija, vadīja novadpētnieku pulciņu, kopā ar skolēniem gatavoja žurnālu rokrakstā “Rodņičok”, veidoja tematiskos albumus (piemēram, “A. Puškina dzeja M. Musorgska un N. Rimska-Korsakova jaunradē”). 1976. gada oktobrī parādījās pirmā T. Veresovas publikācija laikrakstā “Псковская правда” – par A. Puškinu, bet tā paša gada oktobrī šeit bija lasāms viņas raksts par Juriju Tiņanovu, ar ko laikraksts aizsāka jaunu rubriku “Jums, novadpētnieki!”. 1978. gadā T. Veresova iesniedza izdevniecībai grāmatas “Pleskavas zemes izcilie cilvēki” prospektu, tajā bija paredzēts publicēt informāciju par vairāk nekā simts personām, taču teksts izrādījās “pazudis”.
1983. gada janvārī T. Veresovu uzaicināja strādāt par korespondenti (vēstuļu nodaļas redaktori) Pleskavas apgabala televīzijā. 1984. gadā viņu uzņēma PSRS Žurnālistu savienībā, bet 1985. gadā viņai piešķīra nosaukumu “Darba veterāne”. Kopš 1986. gada sākās intensīva T. Veresovas sarakste ar pazīstamo rakstnieku Veniaminu Kaverinu.
1989. gada februārī T. Veresova iestājās darbā muzejā-rezervātā – par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku senlietu glabātavā.
Apstākļi Pleskavā izveidojās tā, ka T. Veresovai nācās atstāt pilsētu. 1990. gada augustā viņa apmainīja dzīvokli un pārcēlās uz Rīgu. Šeit viņa vispirms iepazinās ar literatūrzinātnieku Juriju Abizovu, iestājās Latvijas Krievu kultūras biedrībā, strādāja laikrakstā “Diena”. 1991. gada augustā kā korespondente dežurēja Doma laukumā, no Radionama jumtas torniņa fotografēja tankus un barikādes. Vēlāk strādāja laikrakstā “Rīgas Balss”, līdzdarbojās arī citās avīzēs Latvijā – “Zeme”, “СМ-Сегодня”, “Балтийская газета”, publicēja rakstus par Raini, vairākkārt uzstājās radiopārraidēs Latvijas radio 4 “Doma laukums”. 1990. gada septembrī T. Veresova organizēja Raiņa lasījumus Pleskavā, veltītus 125. gadadienai kopš dzejnieka dzimšanas. 1990., 1992., 1994. un 1996. gadā piedalījās starptautiskajos Tiņanova lasījumos. Viņas referātu teksti ir publicēti Tiņanova lasījumiem veltītajos rakstu krājumos. 1992. gadā Pleskavā izdota T. Veresovas brošūra “Jurijs Tiņanovs Pleskavā. Meklējumi un atradumi”.
T. Veresova, būdama Krievijas Latviešu biedrības biedre, 1992. gada augustā piedalījās biedrības aktivistu brauciena organizēšanā pie Omskā un Omskas apgabalā dzīvojošo latviešu kopienas. Viņa sadarbojās arī ar Politiski represēto biedrību, jo arī viņas dzimtā daudzi bija kļuvuši par represiju upuriem.
1996. gadā T. Veresova aizbrauca pie dēla uz Maskavu (viņš 1994. gadā bija beidzis Maskavas Valsts universitāti), Krievijas Kultūras ministrija piedāvāja viņai darbu. Viņa strādāja gan radio “Новости”, gan almanahā “Памятники Отечества” (“Tēvzemes pieminekļi”), publicēja rakstus laikrakstos «Первое сентября», «Комсомольская правда», «Подмосковные известия».
Almanahā “Памятники Отечества” T. Veresova sakarā ar Pleskavas 1100. gadadienu sagatavoja divsējumu izdevumu “Псковская земля. Святыни и древности” (Pleskavas zeme. Svētumi un senatne”); 2006.–2008. gadā viņa sagatavoja trīssējumu izdevumu sērijā "Pleskavas zeme: vēsture personībās”.
2007. gadā T. Veresova saņēma Maskavas un visas Krievzemes patriarha Aleksija II Pateicības vēstules par viņas darbību kultūras jomā.
No 2009. līdz 2014. gadam T. Veresova izdeva almanahu “Псковский летописец” (“Pleskavas hronists”). 2010. gada jūlijā viņa nodibināja Krievijas novadpētnieku savienības Pleskavas reģionālo nodaļu, tā ir atzīta par aktīvāko nodaļu Krievijas Federācijā, bet almanahs “Псковский летописец” – par labāko novadpētniecisko izdevumu valstī.
T. Veresova ir Krievijas Rakstnieku savienības biedre.
2013. gada februārī viņa kļuva par “Status Media-2012” (interneta portāla “Псковская лента новостей” ikgadēja neatkarīga prēmija) laureāti nominācijā “Kultūras darbinieks”.
Biogrāfiskā uzziņa uzrakstīta 2014. gada augustā
Papildinājums: Kopš 2017. gada Tamāra Veresova dzīvo Pleskavā.
Foto: Tamāra Veresova prezentācijas laikā N. Zadornova bibliotēkā Rīgā 2014. gada 11. aprīlī.
Автобиография Вересовой Тамары Васильевны (полная версия)/Tamāras Veresovas autobiogrāfija (pilna versija krievu valoda).
ЕВГЕНИЙ КЛИМОВ НИКОЛАЙ ЛОХОВ ЭРИК ПРЕН Глава из книги: Т. Вересова, М. Талалай. Человек Ренессанса. Художник Николай Лохов и его окружение. - Москва,Старая Басманная, 2017, - 316 с., ил.
Ilustrācijas tēmai
