Sākumlapa > Tēmas > Personas
Arčils Mačabeli

Arčils Mačabeli

Arčils Mačabeli  (1905.g. 6.janvārī  Tiflisā/Tbilisī– 1960.g. 1.jūlijā Rīgā)  – izcils ārsts - ķirurgs, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūta dibinātājs un pirmais direktors, profesors, medicīnas zinātņu doktors.

Arčils Mačabeli dzimis 1905. gada 6. janvārī Tbilisi (Tiflisā) strādnieka ģimenē, pēc tēva nāves jau pusaudža vecumā uzsācis darba gaitas. 1931. gadā beidza Tbilisi Medicīnas institūtu un strādāja par ordinatoru fakultātes ķirurģijas klīnikā. 1935. gadā aizbrauca uz Maskavu un iestājās Centrālā Onkoloģijas institūta aspirantūrā, kur 1939. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. Pēc obligātā dienesta armijā sāka strādāt Maskavā par docentu. Lielā Tēvijas kara laikā A. Mačabeli bija galvenais ķirurgs evakuētos hospitāļos Vladivostokā (līdz 1943. gadam) un Krasnodarā (1943-1945). 1944. gadā A. Mačabeli piešķīra Krievijas Federācijas Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukumu.

1945. gadā A. Mačabeli komandēja darbā uz Rīgu, lai organizētu kara invalīdu ārstēšanu. Jau 1946. gada 24. jūlijā ar A. Mačabeli pūliņiem tika izveidots un sāka darboties Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tagad – Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca). Par šī institūta direktoru A. Mačabeli strādāja no 1946. līdz 1955. gadam. 1947. gadā A. Mačabeli piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukumu, bet 1949. gadā viņš kļuva par medicīnas zinātņu doktoru ar profesora nosaukumu. Kad 1950. gadā izveidoja Rīgas Medicīnas institūtu (RMI), A. Mačabeli sāka strādāt par profesoru hospitālās ķirurģijas katedrā. Kad 1958. gadā izveidoja pastāvīgu Traumatoloģijas, ortopēdijas un karalauka ķirurģijas katedru, viņš bija tās vadītājs līdz sava mūža beigām. Profesora Arčila Mačabeli zinātniskās intereses bija saistītas ar tā laika aktuālām problēmām, proti, kara invalīdu ārstēšanu, jo īpašu lūzumu jomā. Viņš izstrādāja jaunas barības vada operēšanas un plastikas metodes, ieviesa praksē jaunas oriģinālas operēšanas un plastiskās ķirurģijas metodes.

Profesora A. Mačabeli skolnieks bija vēlākais akadēmiķis Viktors Kalnbērzs, kurš pārņēma sava skolotāja stafeti, nomainot viņu gan RMI katedras vadītāja, gan slimnīcas direktora postenī, un vadīja tos vairāk nekā 30 gadus. Arčils Mačabeli bija ne tikai izcils ārsts un ķirurgs, bet arī spilgta personība – dziļi erudīts cilvēks, sirsnīgs un labsirdīgs, vienmēr gatavs palīdzēt. Tāds viņš arī palicis daudzu savu skolnieku un arī to cilvēku atmiņā, kuriem viņš palīdzēja kā ārsts.

Ķirurga mūžs parasti ir ļoti īss. Nemitīgi smagā slodze un pārstrādāšanās ir cēlonis profesionālajām slimībām – insultam un infarktam, kas ārstu kādreiz piemeklē pat ar skalpeli rokās. Arčila Mačabeli mūžs aprāvās pēkšņi, 1960. gada 1. jūlijā. Profesors apglabāts Rīgā, Meža kapos. Pie viena no Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas korpusiem 1971. gadā uzstādīja piemiņas plāksni A. Mačabeli.

A. Mačabeli dzīvesbiedre – Lidija Mačabeli (1918-1997) – strādāja par docenti Rīgas Politehniskajā institūtā.


Informācijas avoti:

Latvijas Enciklopēdija.-  Rīga: SIA «Valērija Belokoņa izdevniecība», 2007.

Arnis Vīksna. Pa ārstu takām.-  Rīga: Avots, 1990, lpp.148-149.  

В.К. Калнберз. Мое время. - Rīga: Medicīnas apgāds, 2013, с.87-98.

Ērika Tjuņina

Ilustrācijas tēmai