Dmitrijs Voiničs

Dmitrijs Voiničs (1893. g. 26. oktobrī Panevēžā, Kauņas guberņā – 1981. g. 26. augustā Ludzā) – ārsts

D. Voiniča tēvs ir dzimis Viļņā, māte cēlusies no Vitebskas guberņas zemniekiem.

1912. gadā D. Voiničs beidza Panevēžas reālskolu un iestājās Saratovas Universitātes Medicīnas fakultātes vispārējās ārstniecības nodaļā. Pirmā pasaules kara laikā viņu mobilizēja armijā un kā ārsts viņš bija 1. Sibīrijas strēlnieku divīzijas dislokācijas vietās. Pēc tam viņš ieņēma dažādus saimnieciskus amatus Saratovas pārtikas valdē un strādāja par ārstu tīfa slimnieku ārstēšanas hospitālī.

Valsts eksāmenus universitātē D. Voiničs nokārtoja 1919. gada maijā, pēc tam viņu atkal mobilizēja armijā, viņš strādāja par ārstu 27. divīzijas lazaretē, tīfa slimnieku ārstēšanas lazaretē un infekcijas slimību ārstēšanas hospitālī Rostovā pie Donas. Tikai 1921. gadā D. Voiničs mobilizējās un devās pie ģimenes, kura tolaik dzīvoja Latvijā.

1926. gadā D. Voiničs saņēma otro ārsta diplomu. Šajā dokumentā rakstīts, ka šis diploms tās īpašniekam uzliek pienākumu saskaņā ar medicīnas zinātnes sasniegumiem pēc labākās sirdsapziņas kalpot cietušajiem. Pēc augstskolas beigšanas D. Voiničs pārgāja Tautas labklājības ministrijas pakļautībā.

Kopš 1928. gada D. Voiniča liktenis ir saistīts ar Latgali. Sākumā viņš bija feldšeris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Tā kā Padomju Krievijā izsniegtais diploms Latvijā netika atzīts viņam vajadzēja nokārtot valsts eksāmenu latviešu valodā un valsts eksāmenu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Pēc tam viņš strādāja par rajona ārstu Tilžas pagastā, kopš 1930. gada jūlija bija rajona ārsts Ciblas pagastā, bet 1938.–1944. gadā bija Ludzas apriņķa slimnīcas Iekšķīgo un infekcijas slimību nodaļas vadītājs.

1944. gada 27. jūlijā D. Voiničs tika iecelts par Ludzas apriņķa slimnīcas galveno ārstu, 1945.–1961. gadā viņš turklāt bija Terapeitiskās un infekcijas slimību nodaļas vadītājs. D. Voiniča pēdējā dzīves posmā viņš pieņēma slimniekus mājās.

Dmitrijs Voiničs nomira 1981. gada 26. augustā.

Teksts sagatavots pēc V. Trojanovska raksta “Ludzāniešu ārsts” no laikraksta “Ludzas Zeme” 1993. gada 29. oktobra numura.

Dmitrijs Voiničs (1893. g. 26. oktobrī Panevēžā, Kauņas guberņā, Krievijas impērijā – 1981. g. 26. augustā Ludzā, Latvijas PSR) – ārsts.

D. Voiniča tēvs ir dzimis Viļņā, māte cēlusies no Vitebskas guberņas zemniekiem.

Tā kā Padomju Krievijā izsniegtais diploms Latvijā netika atzīts viņam vajadzēja nokārtot valsts eksāmenu latviešu valodā un valsts eksāmenus Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.1926. gadā D. Voiničs saņēma otro ārsta diplomu. Šajā dokumentā rakstīts, ka šis diploms tās īpašniekam uzliek pienākumu saskaņā ar medicīnas zinātnes sasniegumiem pēc labākās sirdsapziņas kalpot cietušajiem. Pēc augstskolas beigšanas D. Voiničs pārgāja Tautas labklājības ministrijas pakļautībā.

Kopš 1928. gada D. Voiniča liktenis ir saistīts ar Latgali. Sākumā viņš bija feldšeris 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

1944. gada 27. jūlijā D. Voiničs tika iecelts par Ludzas apriņķa (vēlāk – rajona) slimnīcas galveno ārstu, 1945.–1961. gadā viņš turklāt bija Terapeitiskās un infekcijas slimību nodaļas vadītājs. D. Voiniča pēdējā dzīves posmā viņš pieņēma slimniekus mājās.

Dmitrijs Voiničs nomira 1981. gada 26. augustā.

Informācijas avoti:

LVVA, 7427. f., 1. apr., 7973. l.

Teksts sagatavots pēc V. Trojanovska raksta “Ludzāniešu ārsts” no laikraksta “Ludzas Zeme” 1993. gada 29. oktobra numura.

https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/