Olga Kovša

Olga Kovša  (1918. g. 5. novembrī Tambovas guberņā,  Krievijā – 2003. g. 12. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – ārste terapeite, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste.                      

Olga Kovša ir dzimusi  Tambovas guberņas Raskazovo pilsētā (Krievija). Latvijā dzīvojusi kopš 1920. gada.   Viņa ir beigusi Rīgas Valsts krievu ģimnāziju (1936),  Rīgas pilsētas 1. slimnīcas medicīnas māsu skolu (1941–1944) un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti (1950). Pēc universitātes beigšanas viņa strādāja par ārsti terapeiti Ventspils pilsētas slimnīcā  (1950–1952). 1952. gadā viņa iestājās Rīgas Medicīnas institūta aspirantūrā, pēc tas beigšanas 1956. gadā aizstāvēja disertāciju par tēmu aizkuņģa dziedzera funkcionālais stāvoklis dažādu sirds un  asinsvadu saslimstību gadījumos, par ko viņai piešķīra medicīnas zinātņu kandidāta grādu.

Kopš 1955. gada Olga Kovša strādāja Rīgas Medicīnas institūtā par docenti,  prorektori mācību un zinātniskajā darbā (1958–1961),  1974. gadā viņa kļuva par profesori. 1971. gadā Rīgas Medicīnas institūtā, lai 6. kursa studenti  pilnīgāk iegūtu praktiskās iemaņas un prasmes, tika radīta Otrā hospitālās terapijas katedra jeb Otrā terapeitiskā katedra.  Pirmā šīs katedras vadītāja bija O. Kovša, viņa ieņēma šo amatu līdz 1982. gadam. Katedras darbībā liela uzmanība bija pievērsta  diferenciālai slimību diagnosticēšanai, iekšķīgo slimību ārstēšanas un profilakses izstrādāšanai u.c. problēmām.  1982. gadā par katedras vadītāju kļuva ārste Tamāra Sorokina, bet Olga Kovša līdz 1993. gadam strādāja katedrā  par profesori konsultanti. 1973. gadā O. Kovša   aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju (1992. gadā viņas medicīnas doktora grāds tika nostrificēts par  medicīnas zinātņu habilitētā doktora (Dr. habil. med.)  grādu). Olgas Kovšas galvenie zinātnisko pētījumu virzieni bija  iekšķīgās slimības, žultspūšļa patoloģijas un terapija, aterosklerozes problēmas un gerontoloģija.

Olga Kovša ir 240 zinātnisko darbu autore, to skaitā ir četras mācību grāmatas un viena monogrāfija. Viņai bija piešķirta autorapliecība par miokarda infarkta diferenciālās diagnostikas paņēmienu. 1982. gadā Zvaigznes izdevniecībā iznāca viņas grāmata “Retās slimības un grūtās diagnozes”. O. Kovšas vadībā ir izstrādātas un aizstāvētas 8 disertācijas, viņa bija 25 disertāciju konsultante, oponente un recenzente.

Ilgus gadus viņa pildīja Latvijas republikas terapeitu biedrības valdes locekļa pienākumus, bija kardiologu zinātniskās biedrības locekle. Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste (1968), apbalvota ar Goda zīmi “Veselības aizsardzības teicamnieks”  (1965), Latvijas Medicīnas akadēmijas emeritētā profesore (1995), Latvijas Republikas emeritētā zinātniece (1997). Kopš 1993. gada Olga Kovša ir pensijā. Olga Kovša nomira 2003. gada 12. maijā. 

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Populārā medicīnas enciklopēdija. –  Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija 1985;

LZA arhīvs.