Sākumlapa > Tēmas > Personas
Vasilijs Kalbergs

Vasilijs Kalbergs

Vasilijs Kalbergs (18.04.1893. Sanktpēterburga – 30.07.1983. Rīga) – profesors, Latvijas anatomu skolas izveidotājs pēc Otrā pasaules kara, Rīgas Medicīnas institūta (RMI) rektors (1958–1963), izcils pedagogs.

V. Kalbergs dzimis 1893. gada 18. aprīlī Sanktpēterburgā pastnieka ģimenē. Viņš ieguvis divas augstākās izglītības, pabeidzot Pēterburgas (Petrogradas) Universitātes Bioloģijas fakultāti (1913.–1918. g.) un Ļeņingradas 1. medicīnas institūtu (1920.–1925. g.). No 1918. līdz 1930. g. Petrogradā (Ļeņingradā) strādāja par skolotāju un vienlaikus 1918. līdz 1920. g. par skolu inspektoru, vēlāk asistents 2. medicīnas institūtā (1923.–1941. g.). Medicīnas zinātņu kandidāts (1935. g.) bez disertācijas aizstāvēšanas un medicīnas zinātņu doktors (1939. g.). Strādāja par docentu Jūras kara medicīnas akadēmijā (1941.–1943. g.), Staļinabadas (Dušanbe, Tadžikijas PSR) Medicīnas institūta katedras vadītājs (1943.–1945. g.), profesors (1944. g.). Tajā laikā par Staļinabadas Medicīnas institūta direktoru strādāja Ādolfs Krauss (1905–1958), kurš 1945. gadā tika komandēts darbā uz Rīgu. Viņš uzaicināja sev līdzi uz Rīgu arī profesoru V. Kalbergu. No 1945. gada V. Kalbergs bija Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes (no 1950. gada Rīgas Medicīnas institūta (RMI)) Cilvēka normālās anatomijas katedras vadītājs un vadīja šo katedru līdz 1973. gadam, pēc tam līdz 1982. gadam – katedras profesors-konsultants. Vienlaikus viņš bija Medicīnas fakultātes dekāna vietnieks (1948.–1950. g.), Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātes dekāns (1950.–1958. g.), RMI rektors (1958.–1963. g.). V. Kalbergs ieradās Latvijā laikā, kad zinātnisko un pedagoģisko darbu cilvēka anatomijas jomā vajadzēja sākt no jauna, jo Latvijas Universitātē savā laikā labu mācību bāzi, katedru un anatomikumu izveidojušie profesors Gastons Bakmanis (1883–1964) un Jēkabs Prīmanis (1892–1971) atradās emigrācijā, bet Arsenijs Starkovs (1874–1927) bija miris. V. Kalbergs bija izcils pedagogs, prasīgs un stingrs pret studentiem anatomijas zināšanu jautājumos, bet neraugoties uz to viņš daudziem studentiem bija elks un vislielākā autoritāte. V. Kalberga zinātniskie pētījumi veltīti veģetatīvās nervu sistēmas morfoloģijas, nieru anomāliju jautājumiem, venozās sistēmas struktūrai, simpatiskās nervu sistēmas mezglu klasifikācijai, terminoloģijas problēmām anatomijas jomā. 1951. gadā pēc viņa iniciatīvas tika izveidota Latvijas anatomu, histologu un embriologu zinātniskā biedrība, kuras priekšsēdētājs viņš bija bez pārtraukuma no 1951. līdz 1978. gadam. Autors aptuveni 60 zinātniskām publikācijām, to skaitā arī anatomijas divsējumu mācību grāmatai latviešu valodā, kura iznāca 1971. un 1973. gadā. V. Kalberga vārdā nosaukta anatomikuma lielā auditorija Rīgā, Kronvalda bulvarī 9, kā cieņas apliecinājums izcilajam pedagogam un zinātniekam. V. Kalbergs ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu (1965. g.) un PSRS Veselības aizsardzības teicamnieka nosaukumu (1949. g.), apbalvots ar Ļeņina ordeni (1966. g.), Oktobra revolūcijas ordeni (1971. g.) un ordeni „Goda Zīme” (1951., 1961. g.).

Vasilija Kalberga dzīves ceļš noslēdzās 90 gadu vecumā. Viņš miris 1983. gada 30. jūlijā un apbedīts Meža kapos Rīgā.

 

Avoti:

Arnis Vīksna. Pa ārstu takām. Rīga, Avots, 1990, 122.–123. lpp.;

Arnis Vīksna. Latvijas universitātes Medicīnas fakultāte, 1919–1950. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 387 lpp.

Skat. par V. Kalbergu:

Василий Александрович Кальберг «Архив анатомии, гистологии и эмбриологии», 1968, 7, 124-125;

Алаев А. Н., Сперанский В. С. Зарубежные и отечественные анатомы. Саратов, 1977, с. 123;

Еча Г. Памяти Василия Александровича Кальберга. «Архив анатомии, гистологии и эмбриологии», 1984, 7, 108.

 

Ērika Tjuņina

 

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis

 

Ilustrācijas tēmai